Laikā, kad uz ūdenstilpēm veidojas ledus kārta, Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina būt
piesardzīgiem, jo ledus kārta joprojām ir ļoti plāna un
atrasties uz ūdenstilpju ledus ir bīstami! Ik gadu ziemas periodā
vairāki desmiti cilvēku ielūzt ledū un noslīkst. Pēdējo divu
dienu laikā VUGD saņēma sešus izsaukumus uz gadījumiem, kad
cilvēki ielūza ledū – seši cilvēki gāja bojā, bet divi tika
izglābti.
To, cik ledus ir mānīgs, apliecina arī notikums Ludzā, kur
izdevās glābt ledū ielūzušu cilvēka dzīvību. 9.decembrī VUGD
Latgales reģiona Ludzas daļa saņēma informāciju, ka Ludzā
ūdenstilpē slīkst cilvēks. Uz notikumu izbrauca autocisterna, bet
daļas komandieris Jānis Klodāns nevarēja palikt malā un kopā ar
vada komandiera vietnieku Aldi Guitanu arī devās uz notikuma vietu
ar vieglo automašīnu. Abas automašīnas steidzās uz notikuma
vietu pa dažādiem maršrutiem, lai ātrāk atrastu glābjamo.
Pirmie notikuma vietā ieradās J.Klodāns un A.Guitans un steidzās
glābt nelaimē nonākušo cilvēku.
Kā stāsta J.Klodāns: “Sākumā ledus izskatījās noturīgs,
taču, pieejot 20 metru tuvumā glābjamajam, tas sāka plaisāt un
krakšķēt, tāpēc J.Klodāns turpināja tuvoties pa ledu līšus
uz vēdera. Glābjamais nemitīgi atkārtoja, ka vairs nevar
noturēties un nespēja aizķerties aiz mieta, ko viņam pasniedzu.
Ar mietu aizāķēju glābjamo aiz kapuces, taču kapucei sāka
vērties vaļā rāvējslēdzējs un vairs nevarēju noturēt
glābjamo virs ūdens, atrodoties drošā attālumā. Tāpēc pieņēmu
lēmumu, turēdamies aiz virves, kuras otru galu turēja kolēģis,
turpināt tuvoties glābjamajam un arī ielūzu ledū. Atrodoties
ūdenī, man izdevās noturēt cilvēku virs ūdens, līdz ieradās
palīdzība.”
Jāatceras, ka ledus kārta uz ūdenstilpēm neveidojas
vienmērīgi. Tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū
var būt plāna. Tāpēc cilvēkiem bieži veidojas maldīgs
priekšstats, ka ledus ir izturīgs.
Ko darīt, ja tomēr esi ielūzis ledū:
-
saglabāt mieru!
-
turēt galvu virs ūdens – var galvu mazliet atmest
atpakaļ; -
nevajag haotiski kustēties, zaudējot spēkus, tā vietā
vienmērīgi kustināt kājas, it kā griežot velosipēda pedāļus; -
elpot pēc iespējas lēnāk un dziļāk;
-
ja iespējams skaļāk saukt palīgā;
-
ja soma vai smags mētelis velk Jūs uz leju, var mēģināt
noņemt tos. -
ledus ir plāns vietā, kur Jūs ielūzāt, bet tā vietā,
kur Jūs stāvējāt pirms iekritāt, jābūt noturīgākam. -
pagriezties ar seju uz to vietu, no kurienes Jūs atnācāt
un nolikt rokas uz ledu, izstiept rokas cik iespējams tālāk.
Mēģināt uzgulties uz ledus malas ar krūtīm un mēģināt
izstumt sevi no ūdens. -
nevajag uzreiz celties kājās, labāk ritināties prom no
bīstamās vietas. Rāpot uz krastu pa to pašu ceļu, pa kuru
atnācāt. -
tiekot krastā neapstāties, bet doties uz tuvāko silto
vietu skrienot.
Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķerniekiem ieteicams ņemt
līdzi dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar
kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi
ārā. Labs risinājums ir pilns makšķerēšanas tērps, kuram ir
peldfunkcija vai glābšanas veste, kas ļaus pēc ielūšanas ledū
peldēt pa ūdens virsu.
Ko darīt, ja kāds cilvēks ir ielūzis:
-
jāzvana 112, dispečeram jānosauc adrese vai izskaidro, kā
piebraukt pie notikuma vietas, jāatbild uz visiem dispečera
jautājumiem; -
lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus,
netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram
no 2 – 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali,
garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki,
jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2 – 3 metru attālumā; -
izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus,
rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar
savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja
redzat, ka bērni vai jaunieši slidinās pa nedrošo ledu –
brīdiniet viņus par bīstamību. Savukārt, ja pamanāt, ka cilvēki
ir aizgājuši pārāk tālu no krasta vai arī, ja cilvēks ir
ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet 112!
