Prasība nomas līgumus slēgt rakstiski var palielināt neapstrādātās zemes daudzumu. 2011. gadā vienoto platību maksājumu Latvijā saņēma 64 031 lauksaimnieks. c
Gan par pašu īpašumā esošo apstrādāto zemi, gan par nomāto. Līdz šim par nomas zemēm rakstiski līgumi netika prasīti. Nenokārtotas īpašumtiesības, gados vecāku cilvēku bailes dot rakstisku atļauju saimniekot uz savas zemes, daudzi īpašnieki uz vienas zemes (ar domājamām daļām) – tie ir galvenie iemesli, kāpēc nomas līgumu līdz šim neslēdz apmēram ceturtā daļa lauksaimnieku, lēš Ģirts Krūmiņš, Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks.
Tas saskan ar aptaujāto lauksaimnieku viedokli. Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”, kas paredz, ka no šā gada lauksaimniekiem, kuri piesakās uz tiešo maksājumu saņemšanu, būs jāuzrāda rakstisks dokuments, kas apliecinās, ka zeme atrodas lauksaimnieka rīcībā.
