Viens no aktuālajiem jautājumiem, kas šobrīd ir svarīgs
Latvijas lauksaimniekiem, ir lauksaimniecības zemes iegādes
kredītprocentu dzēšana. Saistībā ar 2021. gada valsts budžeta
samazinājumu Zemkopības ministrijai (ZM) nav iespējams iekļaut
lauksaimniecības zemes iegādes kredītprocentu dzēšanu arī 2021.
gada izdevumos, taču ZM ir atradusi risinājumu turpināt
kredītprocentu daļēju dzēšanu ilgtermiņa investīciju kredītiem
būvniecībai un tehnikas un iekārtu iegādes līzingiem ar Lauku
attīstības programmas (LAP) pasākumu palīdzību.
ZM 2021. gadā no valsts budžeta kā papildu valsts atbalstu
lauksaimniekiem plāno piešķirt 15 miljonus eiro, kas ir par 46,6%
mazāk nekā 2020. gadā (28 miljoni eiro). Šis finansējums
paredzēts šādām atbalsta programmām: 1) papildu valsts atbalsts
ciltsdarba maksājumiem – 9 miljoni eiro; 2) atbalsts
lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un zinātnisko
institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai –
3 miljoni eiro; 3) ienākumu atbalsts mazajām ražojošajām
lauku saimniecībām – 3 miljoni eiro.
Tā
kā papildu valsts atbalsta summa ir samazināta teju par pusi,
atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai 2021. un 2022. gadā
plānots no LAP 2014.-2020. gadam pārejas perioda finansējuma.
ZM
atgādina lauksaimniekiem par Altum piedāvātajām iespējām
saņemt aizdevumus ar samazinātām kredītu procentu likmēm zemes
iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī mazajiem aizdevumiem
lauku teritorijās.
“Lai
atbalstītu lauksaimniekus, ZM 2020. gadā sāka īpašu pasākumu
jaunu mazo zemnieku atbalstam, ko saņems aptuveni 14 000* mazo
lauksaimnieku. Ir ļoti būtiski sniegt atbalstu mazajiem
lauksaimniekiem, jo tieši mazie ražojošie zemnieki, kas dzīvo un
strādā laukos, nodrošina apdzīvotību un sociālekonomisko
aktivitāti lauku apvidos. Turklāt šogad arī mazajām saimniecībām
bija iespēja pieteikties uz atbalstu saimniecību attīstībai ar
atbalstu vienai saimniecībai 15 000 eiro (pasākuma kopsumma –
4 miljoni eiro). Šis atbalsts tiks saglabāts arī nākamajā gadā,”
uzsver zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Jau ziņots, ka pēc ZM iniciatīvas 2020. gada aprīlī, kad bija
sākusies Covid-19 pandēmija, kas nelabvēlīgi ietekmēja arī
lauksaimniekus, valdība atbalstīja 35,5 miljonu eiro piešķiršanu
lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm Covid-19 negatīvo
seku mazināšanai.
Ekonomikas atveseļošanai, lai nodrošinātu lauksaimniecības,
mežsaimniecības un pārtikas produktu ražošanas nozaru ekonomisko
dzīvotsēju un attīstību, primārajiem lauksaimniecības
produkcijas ražotājiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības
pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un pārtikas produktu
ražotājiem šogad ir paredzēts papildu atbalsts daļējai
kredītprocentu dzēšanai 5 miljonu eiro apmērā. Atbalsts
paredzēts gan ilgtermiņa aizdevumu kredītprocentu dzēšanai
investīcijām (jaunu ražošanas ēku būvniecība, ražošanas
būvju pārbūve, jaunas traktortehnikas iegāde, lauksaimniecības
dzīvnieku iegāde, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegāde,
īstermiņa aizdevumi). Tāpat ekonomikas atveseļošanai papildu
finansējums 5 miljonu eiro apmērā ir piešķirts lauku saimniecību
riska pārvaldībai (apdrošināšanas polises prēmijas daļēja
kompensācija) un nepārtrauktas pārejas nodrošināšanai uz
2021.–2027. gada plānošanas periodu.
Lai veicinātu ekonomisko aktivitāti lauku apvidos, no valsts
budžeta novirzīts papildu finasējums virssaistību uzņemšanai 58
miljonu eiro apmērā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku
attīstībai (ELFLA) projektu īstenošanai. Virssaistību uzņemšanās
sniegs iespēju turpināt īstenot atbalsta pasākumus laukos,
uzņēmējdarbības stiprināšanu, nodarbinātību un pilnībā
izmantot pieejamo ES finansējumu saimnieciskās darbības izaugsmei
lauku apvidos.
Būtiski atzīmēt, ka ik gadu palielinās tiešo maksājumu
finansējums Latvijai. Šajā gadā tiešmaksājumu finansējums
palielinājās par 22 miljoniem eiro, ja salīdzinām ar 2018. gadu,
savukārt nākamajā gadā tiešmaksājumu finansējums palielināsies
par 36 miljoniem eiro, tādējādi palielināsies arī vairākuma
lauksaimnieku saņemtais ienākumu atbalsts.
(*)
– Salīdzinājumam: atbalstu kredītprocentu dzēšanai par
lauksaimniecības zemes iegādi saņem aptuveni 900 lauksaimnieku.
