Latvijas lauksaimnieki ir gatavi cīņā par taisnīgākiem un godīgākiem tiešmaksājumiem iet līdz galam un pieļauj arī aktīvas protesta akcijas.
Iespējams, pirmā protesta akcija varētu notikt jau oktobrī, un tā varētu būt simboliska Baltijas un Polijas zemnieku sadošanās rokās. Šajā jauno Eiropas dalībvalstu zemnieku protesta ceļā esot gatavi iesaistīties arī Portugāles zemnieki.
Jo neapmierināto ar Eiropas maksājumu sadali esot gana daudz. Gan patlaban, gan pēc 2013. gada plānotie platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākie Eiropas Savienībā. Latvijai tiek piedāvāti 90 eiro jeb 63 lati par hektāru, kamēr vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 266 eiro jeb 186
lati par hektāru.
Atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru. Eiropas Komisijas lauksaimniecības budžeta priekšlikumi paredz, ka jauno ES dalībvalstu zemnieki tikai 2020. gadā varētu saņemt aptuveni 50% no ES tiešmaksājumu atbalsta.
“Tādu tiešo maksājumu izlīdzināšanas metodi, kādu ir piedāvājusi Eiropas Komisija, kad Latvijas lauksaimnieki netiek uzskatīti par līdzvērtīgiem ES tirgus dalībniekiem un apdraud mūsu lauksaimniecības nozaru turpmāku attīstību un pat pastāvēšanu, Zemkopības ministrija nekad neatbalstīs,” uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
