Zemnieku saeima apņemas arī šogad rūpīgi ievērot papildu
drošības mērus, kas Latvijā ieviesti augu aizsardzības līdzekļu
izmantošanai augu ziedēšanas laikā. Tāpat Zemnieku saeima
uzsākusi sarunas ar Zemkopības ministriju par daudz straujāku
gudrās lauksaimniecības tehnoloģiju ieviešanu, lai veicinātu
bišu populācijas attīstību Latvijā. Par to informē biedrības “Zemnieku saeima” sabiedrisko attiecību speciālists Sandis Liepa.
“Bites
ir lauksaimnieku galvenais draugs – bez bitēm mēs nevaram iztikt
un dzīvot, jo bites ir apputeksnētājas. Vēlos uzsvērt, ka mēs
ievērojam valstī noteiktos mērus bišu drošībai, piemēram, augu
aizsardzības līdzekļus, kuru mērķis ir ierobežot nevēlamos
kukaiņus, augu ziedēšanas laikā atļauts smidzināt tikai pēc
pulksten
22.00,
kad bites tur vairs neatrodas. Saviem biedriem atgādināsim par šīm
prasībām, ievērosim vēja stiprumu un citus faktorus, kas svarīgi,
lai biškopjiem nebūtu iemesla satraukumam. Mūsu mērķis ir kļūt
vēl draudzīgākiem bitēm! Un, ja nu tomēr biškopjiem ir kādas
bažas, tad aicinām uzrunāt konkrēto lauksaimnieku – esmu droša,
ka atradīsim kopsaucēju. Mēs esam atvērti saprātīgai un
cilvēciskai komunikācijai ar biškopjiem,”
norāda Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira
Dzelzkalēja-Burmistre.
Valsts
augu aizsardzības dienests tikko
publiskojis pagājušā
gada pārbaužu rezultātus. No kopumā gandrīz
1900 augu aizsardzības līdzekļu lietošanas uzraudzības pārbaudēm
nenozīmīgi pārkāpumi konstatēti tikai
nepilnos 4 % gadījumu. “Šie
rezultāti apliecina, ka lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus
izmanto ļoti apzinīgi un tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai
pasargātu augus no kaitēkļiem un slimībām,”
skaidro M. Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa atgādina, ka bieži uz laukiem tiek smidzinātas augu
barības vielas – līdzīgi kā liela daļa iedzīvotāju savus
krāšņumaugus un dārzeņus pabaro ar tautā iecienīto šķidrā
mēslojuma līdzekli “Vito”, arī lauksaimnieki savus kultūraugus
baro ar šķidro mēslojumu. Tas augu nodrošina ar barības vielām,
ko tas patērē – slāpekli, fosforu, kāliju un virkni
mikroelementu.
Savukārt
augu aizsardzības līdzekļi, vienkāršiem vārdiem sakot, ir zāles
augiem – tie nevis strauji kāpina ražību, bet, piemēram, palīdz
mazināt labības kritumu, kas veidotos kaitēkļu un slimību
invāzijas rezultātā. Tos izmanto arī bioloģiskajās
saimniecībās. “Ja
slimību vai kaitēkļu invāzijas
nav vai tā ir neliela, tad zemnieks neizmantos augu aizsardzības
līdzekļus, jo tāpat kā cilvēku zāles arī augu zāles ir ļoti
dārgas,”
piebilst M. Dzelzkalēja-Burmistre.
Galvenie faktori, kas 2019.gadā ir izraisījuši bišu saimju
nīkuļošanu vai bojāeju, ir bišu varroze (45 %), bišu pavasara
caureja (13 %) un savvaļas dzīvnieki, liecina Latvijas
Lauksaimniecības universitātes “Agrihorts” 2020.gadā veiktais
pētījums. Tikai 5 % apmērā bijusi augu aizsardzības līdzekļu
ietekme, izpētījuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes
eksperti.
Lauksaimniecības datu centra dati par reģistrēto bišu saimju
skaitu liecina, ka 2019.gadā Latvijā bija reģistrētas 103 097
bišu saimes, savukārt 2009.gadā – 35 273 bišu saimes.
