Eiropas telpas zivsaimniecību atbildīgo ministru sanāksmei oktobra beigās var sekot kārtējais kuģu griešanas vilnis – ne visi zvejnieki būs spējīgi pārdzīvot 30 procentu brētliņu zvejas samazinājumu.
Vairākums Latvijas zvejniecības kompāniju specializējas uz konkrētu zivju sugu. Vieniem tās ir brētliņas, citiem mencas. Mencām pašlaik plāno līdz 15% procentu nozvejas pieaugumu nākamajam gadam, un to zvejnieki var berzēt rokas. Savukārt reņģu un brētliņu rūpalu sagaida smags kritums, ko pat mencu pieaugums nekādi nekompensēs. Turklāt jāpatur prātā, ka brētliņas ir mencu barība. Tātad papildus klāt jārēķina arī dabiskais populācijas samazinājums.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits piekrīt, ka konceptuāli zvejas samazinājums ir neizbēgams, jo zivju krājumi pēdējos 10 gados smagi patukšoti. Ik gadu pasaules ūdeņos nozvejoti 90 miljoni tonnu zivju. Kvotu dalīšanas procedūrai rūpīgi seko arī Latvijas Zivsaimnieku asociācija.
Tās prezidents Inārijs Voits neslēpj, ka bažām ir pamats: “Firmām, kam piešķirti tikai brētliņu limiti, draud krahs, ja Eiropas Komisijas priekšlikumi tiks akceptēti.”
