Zviedrija sākusi strādāt pie
labojumiem likumā, kas aizliedz piekļuvi 1994.gadā Baltijas jūrā
nogrimušā prāmja “Estonia” vrakam, ceturtdien paziņoja Zviedrijas
iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.
Ministrs intervijā Zviedrijas Radio sacīja, ka Tieslietu ministrija
darbu pie likuma labojumiem varētu pabeigt līdz martam, un piebilda, ka
parlamentā pastāv plašs atbalsts labojumu veikšanai.
Tas nozīmē, ka varbūt jau vasarā būs iespējams ienirt pie prāmja vraka, sacīja Dambergs.
Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra nesen lūdza atļauju no
jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim
nezināmiem caurumiem tajā.
Pēc šiem atklājumiem Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks kopīgu izmeklēšanu, kuru vadīs Igaunija.
Papildu caurumu izpētei, iespējams, tiks izcelta arī daļa vraka, norādījusi Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra.
Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. “Estonia” ir
vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un
niršana prāmja vraka apskatei pašlaik ir aizliegta.
Prāmis “Estonia”, kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā “Meyer
Werft”, nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas
uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika
izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja
bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie.
Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās
tikai seši.
Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Izmeklēšanā 1997.gadā tika secināts, ka prāmis nogrima pēc tam, kad
stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.
