Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Gulbenes novadā sācies ražas laiks, zemniekus satrauc ceļu remonti

Foto. Gatis Bogdanovs

Graudu kulšanas sezona ir sākusies. Arī graudu pieņemšanas punktos šonedēļ plāno jaunās ražas sezonas aktīvu laiku. Kooperatīvās sabiedrības “VAKS” Gulbenes filiāles vadītāja Vita Jonase “Dzirkstelei” saka, ka šis gads izskatās cerīgs. Arī Stradu pagasta zemnieks Jānis Lazdiņš, runājot par ražu, saka, ka visā visumā būs labi, bet lielākā problēma ir saistīta ar ceļu remontu un graudu nogādāšanu līdz pieņemšanas punktiem. Gulbenes novada domes deputāts Normunds Mazūrs, kurš ir arī autoceļu (ielu) fonda komisijas priekšsēdētājs, pirmdien, 8.augustā, “Dzirkstelei” teica, ka risinājums nāk smagnēji, bet lēnām problēma ar graudu nogādāšanu līdz pieņemšanas punktiem virzās uz priekšu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kulšanas darbi sākas vēlāk

“VAKA” Gulbenes filiāles vadītāja Vita Jonase stāsta, ka pirmā krava ar graudiem – ziemas miežiem no Gulbenes novada tika atvesta 21.jūlijā no Lejasciema saimniecības “Birzlejas”.

“Šogad kulšana sākusies vēlāk. Pagājušajā gadā 27.jūlijs bija visražīgākā diena, kad dienā ienāca divarpus tūkstoši tonnu graudu. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, sezona ir sākusies vēlu, bet, skatoties vēl uz citiem gadiem, tad parasti jūlija beigas, augusta sākums ir tas laiks, kad sākas sezona,” stāsta V.Jonase.
Zemniekam Jānim Lazdiņam, kurš kopā ar dēlu audzē graudus aptuveni 500 hektāru platībā, kulšanas darbi salīdzinājumā ar pērno gadu sākās vismaz divas nedēļas vēlāk. Pērn sākuši 16.jūlijā un ziemas miežus sāka kult 11.jūlijā, bet šogad kulšanas darbi sākās augustā. Viss atkarīgs no laika apstākļiem. Par ražu kopumā J.Lazdiņš saka: “Pavasarī izskatījās diezgan slikti, par ziemas miežiem runājot. Salīdzinoši pret to, kā izskatījās pavasarī, tad ir labi. Visā visumā būs labi.”

“VAKA” Gulbenes filiāles vadītāja Vita Jonase

Vilnis Teterovskis no Litenes pagasta kulšanas darbus plāno uzsākt šonedēļ. Viņš audzē kviešus, auzas, miežus, rapsi. Kopumā raža izskatoties cerīga, bet, cik no citiem esot dzirdējis, būs vidēji laba.
Savukārt Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimnieks Andris Gargurnis, kurš pamatā audzē kviešus, rapsi un pupas, “Dzirkstelei” stāsta, ka kulšanas darbi ir iesākušies tikai nedaudz. “Vienā laukā pamēģinājām. Man lielākā daļa vēl uz robežas. Vēl neesam tā pilnā sparā iesākuši. Šogad kulšana sākusies vēlāk, salīdzinot ar pagājušo gadu – stipri vēlāk,” stāsta A.Gargurnis, kurš par ražu, kāda tā būs šogad, vēl neņemas spriest. “Redzēs. Nav jau arī slikti, bet vienmēr jau gribas labāk,” saka A.Gargurnis.
V.Jonase cerīgi raugās uz šīgada ražu. “Ziemāji izskatās labi, vasarājiem arī bija labs augšanas, attīstības laiks. Pašreiz pamata kultūras, kuras ved, ir ziemas mieži un ziemas kvieši, bija arī telefona zvans par ziemas rudziem, drīz jau arī, iespējams, zirņi būs gatavi un arī rapsis,” stāsta V.Jonase.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Intensīvākajās dienās, kad laboratorija strādā no pulksten 7.00 līdz pat pulksten 1.00, graudu pieņemšanas punktā uzņem 2,5 līdz 3 tūkstošus tonnu graudu dienā. “Tagad mums brīvdienu nav. Strādājam, pielāgojamies zemniekiem, līdz pat pulksten vieniem vai diviem naktī,” saka V.Jonase.

Jānis Lazdiņš jau sācis kulšanas darbus un ved graudus uz “VAKU”. “Šis laiks jau tā ir stresa pilns, bet vēl problēmas ar ceļiem, kā tikt ar graudiem līdz “VAKAM”,” saka J.Lazdiņš. Foto: Gatis Bogdanovs.

Gulbenē pirmā graudu krava – auzas

Akciju sabiedrības “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils “Dzirkstelei” stāsta, ka “Dobeles dzirnavnieks” šogad plāno pieņemt kopumā 365 tūkstošus tonnu graudu, no kuriem 50 tūkstošus tonnu – bioloģiski audzētus jaunās ražas graudus. Graudu pieņemšanas sezonu “Dobeles dzirnavnieks” šogad atklāja 18.jūlijā ar pirmo pieņemto ziemas miežu kravu Dobelē. Šosezon kulto rapsi zemnieki sāka piegādāt 23.jūlijā. Sākusies arī kviešu un auzu kulšana – tās ir kultūras, kas sastāda lielāko graudu iepirkumu daļu “Dobeles dzirnavniekā”.

Akciju sabiedrības “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils

Šobrīd AS “Dobeles dzirnavnieks” pieņem graudus gan Dobelē, gan arī graudu pieņemšanas punktos Gulbenē un Aucē. Gulbenē pirmā graudu krava – auzas ienāca 4.augustā. Pašreiz ir sācies intensīvākais graudu kulšanas laiks, kas, ja nesāksies lietavas, turpināsies aptuveni divas nedēļas. Šajā laikā “Dobeles dzirnavnieks” strādā septiņas dienas nedēļā un darba laiku pielāgo lauksaimnieku vajadzībām. Gulbenē šajā sezonā uzņēmums pieņem konvencionāli audzētus kviešus, rudzus un auzas. Bioloģiski audzētos graudus uzņēmums pieņem Dobelē vai arī piedāvā savus pakalpojumus graudu transportēšanai.
“Kopumā kviešu kvalitātes rādītāji vērtējami kā vidēji. Ievāktās tonnas no hektāra ir lielākas nekā pagājušajā gadā, tomēr vēsā pavasara dēļ graudi ir sīkāki un to proteīna līmenis ir vidējs. Savukārt nepastāvīgie laikapstākļi ar stipru vēju un lietu dažviet Dobeles, Jelgavas un Bauskas apvidos labību ir sagāzuši veldrē, diemžēl negatīvi ietekmējot gan graudu kvalitātes rādītājus, gan samazinot to novākšanas ātrumu. Veldrē sagāztie graudi, visticamāk, derēs tikai lopbarībai. Vasarāji šogad izskatās labāk. Arī pašreiz pieņemtās auzu kravas ir labas kvalitātes,” stāsta K.Amsils.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ietekmē notikumi Ukrainā

V.Jonase skaidro, ka tagad cenu politiku diktē karš Ukrainā. “Katru dienu cenas “staigā”, un pateikt, kādas tās ir, ir neiespējami, jo kā Ukrainā kuģis tiek uzkrauts, tā cenas nokrīt lejā, kā kaut kādi saasinājumi, tās kāpj augšā. Cenas šobrīd ir ļoti svārstīgas,” stāsta V.Jonase.

Arī K.Amsils uzsver, ka līdz ar okupantu iebrukumu Ukrainā un to izraisītajām problēmām Ukrainas graudu eksportā un lauksaimniecības nozarē kopumā graudu biržā bijis vērojams gan nebijis kviešu cenu pieaugums, gan arī daži cenu kritumi. Pašreiz, salīdzinot ar pagājušo gadu, kviešu cenas ir par aptuveni 50 procentiem lielākas, bet pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā notikumu gaitu paredzēt diemžēl nav iespējams.

Zemniekus satrauc situācija ar graudu nogādāšanu uz pieņemšanas punktiem

Saistībā ar ceļu remontiem ir problēmas graudus nogādāt uz pieņemšanas punktiem. Situācija zemniekiem ir izveidojusies neapskaužama.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Kā pašvaldība ir nodrošinājusi graudu aiztransportēšanu caur pilsētu, gar pilsētu uz pieņemšanas vietām?!” neapmierinātību laikrakstam pagājušās nedēļas nogalē pauda J.Lazdiņš.

Izrādās, jūlijā novada domē bija sasaukta sapulce, kurā zemnieki tikās ar pašvaldības vadību, deputātiem, lai šo jautājumu apspriestu. Vadība esot solījusi, ka šo jautājumu sakārtos, bet “solītais makā nav kritis”.

Ceļš jau izdangāts

Pašvaldības piedāvājums zemniekiem ir izmantot apkārtceļu caur Birzes staciju, bet ceļš jau šobrīd ir izdangāts, kaut gan lielākā intensitāte un noslodze vēl tikai priekšā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Visu vasaru rok ceļu Svelberģī. Solīja, ka būs gatavs. Labi, par Brīvības ielu mēs saprotam, ka tur nav tik vienkārši un nav tik ātri. Bet tad vajag sakārtot pārējos apvedceļus, kas nav izdarīts. Birzes stacijas ceļš, pa kuru “nāk iekšā” Balvi, Litenes puse pa vienu dienu, tas segums taču nevar izturēt slodzes. Es nezinu, ko tie cilvēki domā, kas tur apkārt dzīvo, kā viņi tur jūtas, jo tā kustība tūlīt būs ļoti intensīva. Jau mēnesi iepriekš sākām par šito runāt. Nesaprotu šo situāciju mūsu novadā. Nāk vēlēšanas, kandidē uz Saeimu, bet nevaram tikt galā novadā. Nevaram atrisināt šādu jautājumu. Bija sasaukta sapulce novada domē, spriedām par šiem jautājumiem, un apsolīja, ka šo visu sakārtos. Ja tas neizdodas, tad tā arī varēja pateikt, ka situācija ir tāda, kāda tā ir, – naudas nav, resursu nav. Ja nav iespējams, tad nav iespējams. Bet apsolīt, ka tas viss būs… Mēs jau paši pacēlām šo jautājumu, un sapulcē novada domē piedalījās Guna Švika, Jānis Barinskis, Normunds Mazūrs, Gunārs Ciglis un vēl citi, un, protams, zemnieki, kuriem sāp jautājums, kā nogādāt graudus līdz realizācijas vietai. Es arī zvanīju pēc tam Mazūram un teicu, ka nevajag solīt, ja nevar izpildīt. Viņš atbildēja, ka risinās,” stāsta J.Lazdiņš.

Arī V.Jonase uzsver, ka tagad lielākā problēma ir ceļi. “Tagad, vēl sezonai tā intensīvi nesākoties, Birzes stacijas ceļš jau nav braucams. Situācija ir izveidojusies neapskaužama. Novada vadība solīja, ka izdarīs, bet nekas nav izdarīts,” saka V.Jonase.

Kā pirmdien novēroja “Dzirkstele” luksofors ir pārcelts par aptuveni 20 metriem, kas problēmu neatrisina, bet vismaz daļēji atslogo rotācijas apli. Foto: Gatis Bogdanovs.

Sarunu gaitā ir panāktas dažas lietas

N.Mazūrs “Dzirkstelei” skaidro, ka šobrīd sarunu gaitā ir panāktas dažas lietas, lai atvieglotu graudu aizvešanu līdz nodošanas punktiem. Proti, VSIA “Latvijas valsts ceļu” pārstāvis Laimonis Aumeisters ir uzrakstījis ziņojumu, kuru iesniedza autoceļu uzturētājam, kurš šodien, 9.augustā, veic darbus un salabo Birzes stacijas ceļu, par ko bija vislielākā neapmierinātība no zemniekiem. “Bedres solīja piebērt ar šķembām un izlīdzināt,” stāsta N.Mazūrs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš arī uzsver, ka šodien, 9.augustā, beidzot notiek tikšanās ar būvdarbu vadītāju Aldi Šaicānu (SIA “8 CBR”– red.), lai sarunu gaitā rastu kompromisu par apli un situāciju Svelberģī. “Bet jau šobrīd redzu pareizu risinājumu – luksofors ir pavirzīts no apļa tālāk par vismaz 20 metriem, tas nozīmē, ka rinda veidojas tur, kur šobrīd ir jaunbūve, līdz ar to ir mazāka apļa noslogotība, kas nav mazsvarīgi, un man šķiet, ka ir samazināts arī gaidīšanas laiks pie luksofora, līdz ar to neveidojas tik garas rindas,” saka N.Mazūrs.

Viņš zemniekiem atgādina, ka bez Birzes stacijas ceļa var mēģināt iespēju robežās braukt pa Blaumaņa ielu, kas nav aizliegts, un tālāk virzīties caur Stāķiem, Šķieneriem.

– Inita Savicka

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (4)

  1. Kad rubate divus mēnešus muļķi laida un nedarīja, tad nebija ne Caunīša, ne Mazura, ne Kāposta. Jau tad bija jākustas, nevis tagad, kad jau jāved graudi pilnā sparā.
    Labi būtu likt atbildēt šitiem jampampiņiem ar saviem makiem.

    12
    1
  2. bet mani satrauc tā trakā dunoņa visu dienu gar logiem, kad tie lielabarīti nesas cauri pilsētai

    4
    3
  3. Neba maize pate nāca
    Bagātā vietiņā.
    Nav saulīte uzlēkuse,
    Jau sirmīši nosvīduši.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.