Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Līgatnes dabas taku urālpūce Čiepstonis apņems sievu

Čiepstonis. Foto: “Ligatnesdabastakas.lv”.

Daba sāk mostas no ziemas miega, un februārī sirdis straujāk sāk pukstēt lūšiem, jenotsuņiem, pūcēm un citiem Latvijas savvaļas dzīvniekiem. Šis laiks ir pavisam īpašs arī Čiepstonim, Līgatnes dabas taku urālpūcei, jo pie viņa no Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza ir pārcēlusies topošā sieva – urālpūce Hedviga. Par to informē Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku dabas izglītības darba speciālists Valters Kinna. Interesanti, ka Čiepstonis dzimis Rankas pagastā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Līdzīgi kā vairākām citām pūču sugām, urālpūcēm ir raksturīga mīlestība uz mūžu. Katru pavasari urālpūču tēviņš parasti satiekas ar vienu un to pašu mātīti abiem ierastajā ligzdošanas teritorijā jeb iecirknī. Šī satikšanās vēstī, ka ir pienācis laiks kopīgi domāt un veicināt sugas turpināšanos. Tiklīdz laiks kļūs siltāks, arī Čiepstonis un Hedviga sāks kopīgi prātot par šo tematu. Ligzdošanas periodā tēviņš aicina mātīti uz ligzdošanas vietu, piegādā tai barību, veic riesta lidojumus un ūjina. Pieņemot atnesto barību, mātīte dod savu jāvārdu, ko var salīdzināt ar saderināšanos cilvēku pasaulē,” stāsta V.Kinna.

Urālpūces visbiežāk savu ligzdvietu iekārto liela koka dobumā vai nolūzuša koka stumbeņa iedobē. Ja tādas nav pieejamas, tās nesmādē arī citu plēsīgo putnu ligzdas, kā arī atbilstoša izmēra un novietojuma mākslīgās ligzdošanas vietas – pūču būrus. Šādi būri ir sagatavoti arī Čiepstonim un Hedvigai. Dējumā parasti ir divas līdz četras olas. Pēc izdēšanas mātīte olas silda 29-32 dienas. Pūču pasaulē olas perē tikai mātītes, savukārt tēviņa pienākums šajā laikā ir pienest mātītei barību. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki kopā – par barības sagādāšanu ir atbildīgs galvenokārt tēviņš, savukārt mātīte baro, audzina un sargā jaunos pūčulēnus. Urālpūču mazuļi ligzdu pamet vēl kārtīgi neapspalvojušies, taču uzturas tās tuvumā un bauda gādīgo vecāku aprūpi, kamēr paaugas.

Čiepstonis ir nepilnus sešus gadus jauns urālpūču tēviņš, kas bērnībā kā cālis atvests uz Līgatnes dabas takām no Rankas pagasta. Savukārt Hedvigai ir 10 gadi. Abi topošie mīlnieki vēl ir jauni un sprauni, jo urālpūču dzīves ilgums var sasniegt pat 24 gadus. Čiepstoni un Hedvigu var satikt Līgatnes dabas taku pūču mājā, kur apskatāmi arī ūpji un meža pūces.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunumus par norisēm Līgatnes dabas takās, darba laiku un informāciju par šeit apskatāmajiem dzīvniekiem var uzzināt vietnē “www.ligatnesdabastakas.lv” un “Facebook” profilā “www.facebook.com/LigatnesDabasTakas/”.

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.