Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Muižniece: Skolas gada slodzes izlīdzināšana veicinātu izglītības kvalitāti

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildu brīvdienām, piemēram, martā, veicinātu izglītības kvalitāti, kā arī ļautu optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi, pārliecināta izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Politiķe skaidro, ka pašlaik Latvijā brīvlaiku kopējais ilgums ir 17 nedēļas, kas ir trešais garākais brīvlaiku kopējais ilgums no visām OECD valstīm. Igaunijā kopējais brīvlaiku ilgums ir mazāks par nepilnu nedēļu, bet Lietuvā tas ir 15 nedēļas.

Pēc ministres paustā, daļai ģimeņu ar mazākiem bērniem ik gadu tas ir milzu izaicinājums – jēgpilni nodarbināt bērnu un nodrošināt nepieciešamo pieskatīšanu šajā periodā, kamēr pašiem jādod uz darbu. Savukārt salīdzinoši nelielais brīvlaiku skaits un ilgums mācību gada laikā nozīmējot koncentrētu slodzi gan skolēniem, gan pedagogiem, kas tālāk ietekmējot arī mācību kvalitāti.

Apkopojot ārvalstu pieredzi un mācību gada organizāciju, Muižniece esot secinājusi, ka kvalitātes sekmēšanai iespējams pagarināt mācību gadu par divām nedēļām, piemēram, līdz Jāņiem, vienlaikus ieviešot piekto brīvlaiku, piemēram, martā. Šādas brīvdienas pašlaik paredzētas tikai 1.klasei.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Muižniece uzskata, ka mācību gada pagarināšanu varētu atbalstīt vismaz daļa sākumskolas un pamatskolas vecuma bērnu vecāku, ja tas samazinātu viņu rūpes par bērnu jēgpilnu nodarbināšanu vasarā.

Papildus ministre izceļ, ka mācības vasarā ļautu sadalīt mācību procesa norisi gan telpās, gan āra vidē. Tas ļautu organizēt nodarbības ārpus telpām svaigā gaisā, brīvā dabā, piemēram, rīkot pārgājienus, ekskursijas, radošas darbnīcas, fiziskas aktivitātes, eksperimentēšanu, citas praktiskas darbības, piemēram, vides izzināšanu un sakopšanu, “izdzīvošanas” prasmju apguvi, kā arī veltīt laiku tādiem pasākumiem un norisēm, kam bieži pietrūkst laika mācību gada ietvaros. Mācības vasarā ļautu īstenot arī dažādus skolēnu vai skolu iniciētus projektus, izmantot programmas “Latvijas skolas somas” piedāvājumu.

Ministre uzsver, ka skolas gada slodzes izlīdzināšana nenozīmē tikai garāku mācību gada un mācības vasarā. Tā ietvertu arī papildu brīvlaiku, piemēram, martā. Atpūtas iespējas martā ļautu optimizēt arī skolēnu noslodzi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līdz ar to esot iespējams gan diskutēt par papildu mācību satura ieviešanu, gan arī samazināt skolēnu noslodzi dienā, pārplānojot mācību priekšmetu īstenošanu, arī sabalansējot vispārējo izglītību un interešu izglītību. Pēc ministres paustā, slodzes izlīdzināšana sniegtu iespēju nodrošināt pietiekami daudz laika kvalitatīva jaunā mācību satura īstenošanai, kā arī mazinātu skolēnu un pedagogu vienas dienas noslodzi.

“Lai gan par šo jautājumu vēl nepieciešamas diskusijas gan ar vecāku, gan pedagogu nevalstiskajām organizācijām, daudzu valstu piemēri apliecina pozitīvu saikni starp valstīm, kas ir pagarinājušas mācību gadu, un valstīm, kas demonstrē labākus akadēmiskos rezultātus,” apgalvo politiķe.

Tiekot uzsvērts, ka, pagarinot mācību gadu, ne tikai paaugstinās mācīšanās kvalitāte un ir labāki akadēmiskie sasniegumi, bet skolēniem ir arī vairāk laika mācībām, materiāla atkārtošanai, padziļinātai satura apguvei, kā arī vairāk iespēju mācīties pieredzē. Tas stiprinot arī skolēnu un pedagogu attiecības.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.