Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Par 2022.gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds izvēlējies pilsētu

Foto: Pārsla Konrāde.

Par 2022.gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds (LDF) ir izvēlējies pilsētu, aģentūru LETA informēja LDF.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijā 68 % iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un urbānās vides kvalitāte ieņem aizvien lielāku nozīmi cilvēku dzīvē. “Daba pilsētā uzlabo cilvēku labsajūtu, mūsu fizisko un mentālo stāvokli, kā arī nodrošina dzīves vidi – attīra gaisu, ūdeni, augsni, regulē lietus ūdeni, dod ēnu karstā dienā. Līdzās cilvēkiem pilsētās mājo arī dažādi augi un dzīvnieki – var sastapt pārsteidzoši lielu dabas daudzveidību. Līdz ar lauku industrializācijas pieaugumu, pilsētas arī kļūst par arvien nozīmīgākām teritorijām dabas daudzveidības saglabāšanai. Jau šobrīd pilsētās sastopamas dažādas dabas vērtības – var atrast gan dabisko pļavu augus, gan novērot aizsargājamos putnus, gan apbrīnot dižkokus. Pēdējos gados visā pasaulē arvien vairāk tiek domāts par dabas klātbūtni pilsētās un arī Latvijā šis jautājums kļūst aizvien aktuālāks,” izvēli pamato fonds.

“Ja tradicionāli lauki tiek uztverti kā dabas patvērums, bet pilsētas – kā “betona džungļi”, tad šobrīd šis nošķīrums mainās. Lauku teritorijas, kurās saimnieko intensīvi, kļūst arvien noplicinātākas dabas daudzveidības ziņā, savukārt pilsētu loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā pieaug. Tāpēc arī izvēlējāmies par šī gada dzīvotni pasludināt pilsētu, lai uzsvērtu pilsētu nozīmi bioloģiskās daudzveidības veicināšanā, kā arī aicinātu dabai dot vairāk vietas cilvēku visblīvāk apdzīvotajā vidē,” sacījusi LDF eksperte Rūta Sniedze-Kretalova.

LDF atzīmē, ka Apvienoto Nāciju konferencē par mājokli un ilgtspējīgu attīstību 2016.gadā pieņēma “Jauno urbāno dienaskārtību”, kurā norādīts, ka pilsētas ir ilgtspējīgas attīstības virzītājas pasaulē un apliecināta valstu politiska apņemšanās tās attīstīt ilgtspējīgi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Pēdējo trīsdesmit gadu laikā diemžēl daba pilsētās arī ir cietusi cilvēka darbības dēļ – apbūvētas palieņu pļavas, iznīcinātas putnu kolonijas, nepamatoti nocirsti koki. Tāpēc iepriecina tendence arvien vairāk pievērsties dabas atgriešanai pilsētā – ir liela interese par urbāno dārzu veidošanu, pilsētas pļavu ierīkošanu, diskusijas par zāles pļaušanas biežumu un kritušo lapu vākšanas nepieciešamību,” piebildusi Sniedze-Kretalova.

Kā atzīmē LDF, pirmā vieta, kas nāk prātā, runājot par dabu pilsētā, ir parki, tomēr ne tikai tie nodrošina mājvietu dzīvajām radībām, jo pilsētvidē daba ir gandrīz visur – kāda sūna, ķērpis, augs vai kukainis būs ēku sienās, bruģī, notekcaurulēs. Nozīmīgākas vietas, kuras apdzīvo krietni raibāks sugu klāsts, esot ūdeņu malas, pilsētas meža puduri, plašas neapbūvētas vai pamestas teritorijas, privātmāju dārzi un pagalmi. Laba vieta dabai ir kapsētas.

Dažādus pļavas augus var sastapt pilsētas pļavās – Rīgā izcili daudzveidīgas pļavas esot dabas parkā “Piejūra”, taču pļavas puķes var vērot arī atsevišķos zālājos pilsētvidē, kur tie saglabājušies, pateicoties tam, ka pļauti pēc izziedēšanas. Arī ceļmalās un dzelzceļa malās nereti var vērot dabisko veģetāciju. Rīgā pļavas augu ekspozīciju var aplūkot LU Botāniskajā dārzā un 2021.gada sezonā izveidotajās “Pilsētas pļavās”. Pilsētu meži ir vēl viena vieta, kur sadzīvo dabas daudzveidība un cilvēku vajadzība atpūsties dabā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LDF uzsver, ka dzīvei pilsētās ir pielāgojušās arī putnu sugas, kuras spēj izmantot cilvēka veidotās dzīvotnes. Viena no tām ir 2022.gada putns – svīre, kas klinšu spraugu vietā var ligzdot arī ēkās. Pilsētā var sastapt vistu vanagu, dzeņu sugas, parku dīķos ligzdo ūdensvistiņa, būvlaukumos sastopams melnais erickiņš. Sastopamas arī tādas pilsētai šķietami neraksturīgas sugas kā dzeltenā cielava un grieze. Pilsētās mājo arī sikspārņi, kuriem piemēroti ir baznīcu bēniņi, tie sastopami arī vecos, dobumainos kokos, alejās, arī māju bēniņos.

Lai vairotu dabas daudzveidību pilsētās, LDF iesaka ierīkot savvaļas augu joslas savā zaļajā teritorijā, ļaut augiem izziedēt un tikai tad ķerties pie pļaušanas, jo tādā veidā tiek ļauts sēklām nobriest un sagatavoties nākamajai ziedēšanai, izveidot garšaugu un puķu dobes apputeksnētājiem uz sava balkona vai pagalmā, pēc iespējas saglabāt pieaugušos un vecos, tostarp dobumainos kokus, renovējot ēkas, pievērst uzmanību putnu ligzdošanas vietām bēniņos, privātmāju pagalmos uzstādīt būrus sikspārņiem un putniem u.tml.

Dzīvotne ir noteiktu specifisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā. Dzīvotne var iekļaut vairākus blakus pastāvošus biotopus. LDF Gada dzīvotni nosauc kopš 2015.gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Gada dzīvotne 2015 bija bioloģiski vērtīgie zālāji, 2016.gadā – niedrāji, 2017.gadā – lauku sēta, 2018.gadā – dižkoks, 2019.gadā – veci vai dabiski boreāli meži, 2020.gadā – parkveida pļava, bet 2021.gadā – upju straujteces un dabiskie upju posmi.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.