Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Par 2023.gada bezmugurkaulnieku izraudzīta medicīnas dēle

Medicīnas dēle. Foto: Mārtiņš Kalniņš.

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2023.gada bezmugurkaulnieku ir izvēlējusies vienu no posmtārpu tipa Annelida pārstāvošajām žokļdēļu sugām – medicīnas dēli jeb medicīnas žokļdēli (Hirudo medicinalis), aģentūru LETA informēja LEB pārstāvis Guntis Akmentiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš atzīst, ka lielākai daļai cilvēku šie bezmugurkaulnieki saistās ar ne visai patīkamām emocijām – bailēm, pat riebumu. “Tad kāpēc gan medicīnas dēle? Kā liecina jau pats šīs sugas nosaukums, dēlei ir kāda veida saistība ar medicīnu, un daudzi būs dzirdējuši par hirudoterapiju, kur medicīnas dēle tiek pielietota “slikto” asiņu ārstēšanai,” norāda Akmentiņš. Arī vairākas ķīmiskās vielas, kuras satur dēļu siekalas, izpelnījušās mediķu, dziednieku un farmaceitu ievērību.

Turklāt medicīnas dēle ir īpaši aizsargājams bezmugurkaulnieks, kura skaits tā apdzīvotajā areālā, arī Latvijā, pastāvīgi samazinās dažādu iemeslu dēļ – gan dzīvei piemērotu dzīvotņu skaita samazināšanās, gan dažāda veida piesārņojuma palielināšanās vidē. Pastāv uzskats, ka šī suga ir samērā reti sastopama, tas arī varbūt tāpēc, ka nav pietiekošu datu par šīs sugas sastopamību dažāda veida un dziļuma ūdenstilpēs un izplatību visā Latvijas teritorijā. Tāpēc LEB vēlas šī gada laikā lielāku priekštatu par medicīnas dēles izplatību un skaidrot tās nozīmi savstarpēji saistītajos procesos dabā, norāda Akmentiņš.

Medicīnas dēlei piemīt abinieku dzīvesveids – tā sastopama biotopos, kas saistīti ar mitrām biocenozēm un stāvošu ūdeni, pie tam – tikai ar saldūdeni. Vistipiskākā vieta ir neliels dīķis ar dubļainu grunti, kas apaudzis ar niedrēm un kurā dzīvo vardes. Arī ezeros, grants karjeros, vecupēs un dažāda veida dīķos (zivju, bebru dīķi), pat nelielos piemājas dīķīšos un grāvjos svarīgs nosacījums ir varžu vai citu abinieku klātbūtne. Tas tādēļ, ka jaunās dēles izdzīvošanai un attīstībai barību – tas ir asinis, gūst no dažādās attīstības stadijās esošajiem abiniekiem. Jaunajām žogkļdēlēm to attīstības sākuma posmā pēc izšķilšanās no kokona vēl nav izveidojušies tik spēcīgi žokļi, lai pārkostu zīdītāju, to skaitā arī cilvēka, ādu un sūktu to asinis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Medicīnas dēle sastopama visā Eiropā – tās izplatības areāls sniedzas caur Rietumeiropas un Dienvideiropas daļām līdz Urālu kalniem. Palearktikas reģionā, kurā ietilpst arī Latvija, sastopamas apmēram 64 dēļu sugas, no kurām Latvijā – 15 sugas.

Dzimtai Hirudinidae (žokļdēles) pieder vidēji lielas un lielas dēles. Pieaugusi medicīnas dēle ir 10 līdz 15 cm gara dēle ar oranžām vai dzeltenbrūnām (līdz sarkanbrūnai vai brūnai nokrāsai) divām nepārtrauktām gareniskām līnijām un divām pārtrauktām gareniskām līnijām uz muguras. Tās ķermenis sadalīts trīsdesmit trīs vai trīsdesmit četros posmos (segmentos), un tajos, saraujoties ķermeņa gareniskajiem muskuļiem viļņveida kustībā, dēle pārvietojas ūdenī uz priekšu. Pārvietošanās pa sauszemi notiek tai lokoties ar tārpveidīgām kustībām. Ķermeņa virspuse klāta ar nelielām kārpiņām uz katra posma. Uz pārtrauktajām līnijām redzami lielāki un mazāki melni plankumi.

Vēderpuse netīri dzeltenīga ar melniem plankumiņiem, svītriņām. Bez tam medicīnas dēlei ir pieci acu pāri, kas atrodas tās priekšgalā. Atrodoties miera stāvoklī, dēle uzturas pie ūdenī iegrimušiem priekšmetiem pie pašas krasta līnijas, bet tā spēj strauji reaģēt uz kustīgām ēnām, kas parasti signalizē par tuvu esošu barības avotu – zīdītāju. Dēle ir jūtīga arī uz spilgtāku gaismu un paaugstinātu ūdens temperatūru.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Medicīnas dēle ir ārējais parazīts, pieaugušie īpatņi barojas ar zīdītāju arī cilvēku, putnu, retāk – zivju asinīm. Dēles ķermeņa galos ir pakaļējais un priekšējais diskveida piesūceknis, kur priekšējā mutes dobumā atrodas trīs muskuļoti valnīši jeb žokļi, uz kuriem ir daudz sīku asu zobiņu, ar kuriem dēle pārkož ādu un spēj 20 līdz 40 minūtēs izsūkt apmēram 15 gramus asiņu, tā 8 līdz 11 reizes palielinot savu sākotnējo ķermeņa izmēru. Paēdusi dēle var iztikt bez ēšanas līdz pusgadam vai pat ilgāk. Arī citu sugu dēles var piesūkties, bet tās nespēj pārkost cilvēka ādu un pārtiek no tārpiem, gliemjiem un kukaiņiem.

Medicīnas dēle ir hermafrodīts. Tai ir vairāki sēklinieku pāri un viens olnīcu pāris, kā arī gredzenveida sabiezējums ķermeņa priekšgalā (jostiņa), kas redzams vairošanās sezonā – no jūnija līdz augustam. Pēc vairošanās ap gredzenveida sabiezējumu veidojas kokons, kas noslīd no dēles priekšējās daļas ar visu olu paketi mitrajā augsnē pie pašas krasta līnijas, kur aptuveni pēc 14 dienām no olām izšķiļas pilnībā izveidojušos pieaugušo īpatņu kopijas (miniatūrā).

Medicīnas dēle vēsturiski tikusi izmantota medicīniskiem mērķiem, galvenokārt, lai izvadītu “sliktās asinis” no slimajiem. Dēles siekalas satur spēcīgas antibiotikas, anestēzijas līdzekļus un hirudīnu – vielu, kas neļauj sarecēt asinīm, tāpēc dēles izmanto medicīnā praktiskiem pētījumiem un asinscirkulācijas uzlabošanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Medicīnas dēle visā savā areālā Eiropā ir izzudusi no lielākās daļas agrākās izplatības teritorijas, to galvenokārt skaidro ar to izķeršanu pārāk lielos apjomos pagājušajā gadsimtā medicīnas vajadzībām, tāpēc tā iekļauta dažādu kategoriju īpaši aizsargājamo sugu sarakstos, arī Latvijā.

Akmentiņš atgādina, ka medicīnas dēles sugas aizsardzības plāns Latvijai tika izstrādāts un apstiprināts 2008.gadā. Vēl šī bezmugurkaulnieka izplatības samazināšanās cēloņi varētu būt ierastā biotopa izmaiņas, vides piesārņojums un, iespējams, varžu populāciju samazināšanās. Tie ir tikai daži no sugas ietekmējošajiem faktoriem. Arī Latvijā šie faktori tikai daļēji apzināti, un viens no šādiem soļiem uz progresu būtu LEB rosinātā medicīnas dēles izplatības un atradņu noskaidrošana.

LEB aicina šī gada laikā apsekot vismaz sev tuvākās ūdenskrātuves (dīķus, ezerus, grāvjus) un pārliecināties, vai šeit savu dzīves vietu nav atradusi medicīnas dēle. Latvijā pastāv vēl citas dēļu sugas, kuras to nokrāsas un mainības dēļ iespējams sajaukt ar medicīnas dēli, tādēļ diezgan svarīgs nosacījums ir – atrasto īpatni fotografēt. Vislabāk tas izdarāms dēles eksemplāru ar smeļamo sietiņu vai kausiņu izsmeļot no ūdensbaseina un uzliekot (izklājot) uz samitrinātas substrāta virsmas, piemēram, ūdenszālēm, samitrināta auduma, un nofotografēt, vēlams stāvoklī, kad tā nav “saritinājusies”, gan no ķermeņa virspuses, gan sāniem. Ieteicams blakus nolikt kādu labi atpazīstamu priekšmetu izmēra novērtēšanai. Drošai sugu noteikšanai izmantojama speciālā literatūra. Svarīgi ievērot, ka pēc sugas fotografēšanas un noteikšanas ievāktais dēles eksemplārs atlaižams atpakaļ ūdenstilpē, jo medicīnas dēles ievākšana pieļaujama tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciāli izdotu rakstisku atļauju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savus novērojumus ar dēles fotogrāfiju iedzīvotājiem jāievieto vietnē “www.dabasdati.lv” vai jānosūta uz e-pastu “guntis.akmentins@daba.gov.lv”. Noteikti jānorāda dzīvotne, kurā medicīnas dēli atrasta. Tas palīdzēs skaidrot šīs sugas izplatību Latvijā.

LEB ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. LEB dibināta 1951.gadā un ir vecākā pastāvošā dabas izpētes biedrība Latvijā. Biedrība katru gadu kopš 1999.gada izvirza “Gada kukaini” un kopš 2008.gada arī “Gada bezmugurkaulnieku”, lai izglītotu sabiedrību par Latvijas dabu un iegūtu vērtīgus datus.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.