Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Politologs: Varam sagaidīt Krievijas centienus mainīt varu Ukrainā vai šīs valsts sadalīšanu divās daļās

Toms Rostoks. Foto: ekrānšāviņš no “Facebook”.

Krievijas iebrukumam Ukrainā ir vairāki turpinājuma scenāriji, tostarp varam gaidīt Krievijas centienus nomainīt Ukrainas vadību vai valsts sadalīšanu divās daļās, komentējot Krievijas agresiju Ukrainā, pieļāva Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rostoks uzsver, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir klaja agresija pret suverēnu valsti, turklāt tā nebija izprovocēta agresija, kā to mēģina pasniegt Krievija.

Šī militārā agresija ir ar politisku mērķi. Politologs norāda, ka Krievija no Ukrainas vēlas neitralitāti un, iespējams, arī valdības maiņu, bet jautājums ir, kā viņi to panāks. Viņš uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins savus plānus grib īstenot ļoti ātri, jo tikai šādā gadījumā viņa plāni var realizēties. Krievijas stratēģija varētu arī neizdoties, ja karš ievilksies.

“Ja šādu rezultātu neizdodas gūt ātri un Ukrainas bruņotie spēki turpina pretoties, tad Putina plāns varētu neizdoties,” uzsvēra politologs, papildinot, ka Krievija nevar ar dažiem simtiem tūkstošu karavīru okupēt tik milzīgu valsti kā Ukraina, jo pretošanās okupācijai varētu turpināties arī starp civiliedzīvotājiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Par turpmākajiem Putina soļiem runāt ir pāragri, uzskata Rostoks, tomēr var sagaidīt centienus nomainīt varu Ukrainā, vai arī Ukrainas sadalīšanu divās daļās. Politologs pieļāva, ka drīzumā Ukraina vai rietumu pasaule saņems jaunas Putina prasības.

“Pieņemu, ka šis notikums ir radikāls lūzuma punkts. Būs daudzi specifiski rīcības aspekti, un ekonomiskās sankcijas varētu būt vienkāršākais lēmums. Jautājums nav tikai par sankcijām, bet arī par to, vai Rietumi spēs samazināt Krievijas ietekmi caur televīziju, enerģētisko sektoru. Iespējams, dienaskārtībā nostāsies arī militārā palīdzība Ukrainai, piemēram ar ieroču piegādāšanu,” sprieda politologs.

Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt “militāru operāciju” Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka savā kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.

ES, ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

  1. Sadalīs ne divas daļās bet vairākas.Ungārijā paņems savas teritorijās, poļi savās nu un kas pāri paliks?

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.