Dzirkstele.lv
Lielāko daļu mūsu atkritumu var izmantot siltuma un elektrības ražošanai, un, pareizi tos apsaimniekojot, poligonos būtu jānonāk tikai tiem atkritumiem, ko nevar izmantot nekā citādi. Latvija šajā jomā sper pirmos soļus, savukārt citās valstīs, arī kaimiņos Lietuvā un Igaunijā, jau plaši izmanto atkritumu reģenerācijas iespējas.
Daudzi no mums ikdienā nedomā par to, kas notiek ar atkritumiem pēc tam, kad tie nonāk konteinerā. Taču aiz šā vienkāršā procesa slēpjas sarežģīta sistēma, kuras mērķis ir izmantot atkritumus ne tikai videi draudzīgāk, bet arī ekonomiski izdevīgāk.
Parasti mēs domājam, ka atkritumi ir problēma, taču pasaulē atkritumus uzskata par vērtīgu resursu. Tas nozīmē, ka atkritumus pārstrādā un izmantoti atkārtoti – gan jaunu materiālu, gan enerģijas iegūšanai. Piemēram, no plastmasas pudelēm var radīt jaunus izstrādājumus, savukārt bioloģiskos atkritumus var pārvērst par mēslojumu vai biogāzi. Bet tos, kurus nevar izmantot pārstrādei vai kompostēšanai, var reģenerēt jeb pārvērst enerģijā.
“Pamatoti uzskata, ka poligonos atkritumiem jānonāk tikai tad, ja tie patiešām nav izmantojami nekā citādi. Kāpēc? Tāpēc, ka poligoni aizņem vērtīgu zemes platību, rada vides piesārņojumu un ģenerē siltumnīcefekta gāzes – galvenokārt metānu. Labākie risinājumi ir pārstrāde un enerģijas iegūšana, kas palīdz atkritumus pārvērst par noderīgu resursu,” saka “Zaļās jostas” vides izglītības speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.
Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāsasniedz kopējais mērķis, proti, 2035. gadā tikai 10 % no visiem atkritumiem drīkstēs noglabāt poligonos, bet vismaz 65 % būs jāpārstrādā. Šobrīd pārstrādē mēs esam sasnieguši 53,6 % atzīmi, bet poligonos nonāk vairāk nekā 40 % Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu saražoto atkritumu, un tas ir četras reizes vairāk nekā noteiktais ES mērķis.
Reģenerācija un dedzināšana – kāda atšķirība?
Dedzināšanas vienīgais mērķis ir samazināt atkritumu apjomu, tikai atšķirībā no ugunskura, kurā, piemēram, samet plastmasu, process ir organizēts industriālos apjomus. Šis darbības veids ES tiek ierobežots, jo dedzināšanas process ir primitīvs, tas nenodrošina, lai degšanā radušies savienojumi nenonāktu vidē.
Reģenerācija ļauj ražot elektrību un siltumu, atkritumu dedzināšanā atgūstot enerģiju. Tās ir attīstītas tehnoloģiskās iekārtas, kuru primārais uzdevums ir enerģijas ieguve un atkritumi tām kalpo kā izejviela, tās ir aprīkotas ar filtriem un līdz minimumam samazina kaitīgo izmešu nonākšanu vidē.
Latvijā dažādās būvniecība stadijās ir Jelgavā un Ventspilī, savukārt Pierīgā “Vides resursu centrs” sācis atkritumu reģenerācijas stacijas projekta īstenošanu Ropažu teritorijas rūpnieciskajā zonā. Vides pārraudzības valsts birojs, vispusīgi izvērtējot “Vides resursu centra” ietekmes uz vidi ziņojumu, atzinis, ka vides aizsardzības līmenis Ropažu novadā plānotās atkritumu reģenerācijas stacijas dēļ nesamazināsies. Atkritumu reģenerācijas stacija ir apkārtējai videi nekaitīga atkritumu pārstrāde, kas nepārstrādājamos atkritumus efektīvi un ilgtspējīgi pārvērtīs elektroenerģijā un siltumenerģijā. Reģenerācijas stacija ļaus racionālāk izmantot Latvijā jau pieejamos resursus – nepārstrādājamos atkritumus, ražojot no tiem enerģiju, nevis tos noglabājot poligonos.
Reģenerācijas stacija dos papildu artavu kopējā Latvijas energoportfelī un enerģētiskajā neatkarībā, jo tā būs mazāk jāiepērk no ārvalstīm. Turklāt ēka plānota arī kā tūrisma infrastruktūras un atpūtas objekts.
Piemēram, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā uz reģenerācijas stacijas “CopenHill” jumta ir izveidota mākslīgā slēpošanas trase, kur pilsētas iedzīvotāji un viesi aktīvi pavada laiku, vienlaikus stacijā ar pilnu jaudu ražo elektroenerģiju un siltumu. Rūpnīcā pārstrādā aptuveni 440 000 tonnu atkritumu gadā. Reģenerācijā rodas gāzes, kuras tiek izfiltrētas un attīrītas, līdz ar to gaiss ap stacijas skursteni ir tīrāks nekā autostāvvietās.
Kaimiņvalstu pieredze: ko mēs varam mācīties?
No 27 ES dalībvalstīm šobrīd tikai divās siltuma ražošanai neizmanto atkritumu reģenerācijas jaudu. Viena no šīm valstīm ir Latvija.
Eiropā kopumā ir vairāk nekā 500 atkritumu reģenerācijas staciju, kas atkritumu jaudu pārvērš elektrībā un siltumā, piemēram, Vācijā ir 100, Francijā – 117, Lielbritānijā – 54 šādas stacijas. Atkritumu reģenerācijas stacijas bieži vien atrodas Eiropas galvaspilsētu, piemēram, Parīzes, Vīnes vai Kopenhāgenas, centrā un ne tikai apgāda vietējos iedzīvotājus ar elektroenerģiju un siltumenerģiju, bet ir arī iecienītas kā tūrisma un atpūtas objekti. Tie bagātina apkārtējo vidi un rada jaunu sabiedrisko telpu.
Lietuva un Igaunija mūs apsteidz un jau sen ir spērušas ievērojamus soļus efektīvākā atkritumu apsaimniekošanā. Piemēram, Tallinas Iru apkaimē darbojas mūsdienīga stacija, kas apstrādā gan mājsaimniecību, gan rūpniecības atkritumus, vienlaikus nodrošinot enerģiju pilsētas apkurei un elektrības ražošanai.
Lietuvā veiksmīgi darbojas šķirošanas un reģenerācijas sistēmas, kas ļauj būtiski samazināt poligonos noglabāto atkritumu daudzumu. Jāpiebilst, ka Lietuvā šobrīd ir trīs atkritumu reģenerācijas stacijas – Kauņā, Viļņā un Klaipēdā.
Nākotnes perspektīvas Latvijā
Ja mēs visi saprastu, ka atkritumi nav tikai konteineru saturs, bet vērtīgs resurss, mēs varētu daudz ko mainīt. Atkritumu šķirošana, bioloģisko atkritumu kompostēšana un enerģijas iegūšana no materiāliem, kurus nav iespējams pārstrādāt, ļautu mums samazināt ietekmi uz vidi un vienlaikus izmantot to, ko mēs parasti uzskatām par nederīgu.
“Ko mēs katrs varam darīt? Sāksim ar atkritumu šķirošanu un domāsim divreiz, pirms kaut ko pērkam un ko vēlāk izmetīsim atkritumos. Latvija jau ir uz pareizā ceļa, jo šķirošanas apjomi ar katru gadu pieaug, taču vēl ir daudz darāmā. Izmantojot tehnoloģijas, piemēram, atkritumu reģenerāciju, mēs varam spert nākamo soli atkritumu apjoma samazināšanā un atkritumu kā enerģijas ieguves resursu izmantošanā,” saka Sprūde-Nesenberga.
Uzņēmēji ļoti pievērš uzmanību atkritumu šķirošanai
Anglijā atkritumu šķirošana ir diezgan attīstīta un regulēta. Šī prakse tiek atbalstīta gan valsts līmenī, gan vietējās pašvaldībās, un ir ieviesti vairāki šķirošanas sistēmas veidi, lai samazinātu atkritumu apjomu, kas nonāk poligonos. To “Dzirkstelei” stāsta novadniece Sintija, kura Anglijā dzīvo jau vairākus gadus.
Viņa stāsta, ka Anglijā ir trīs galvenie atkritumu veidi, kurus šķiro: papīrs un kartons tiek šķirots atsevišķi, jo tas var tikt pārstrādāts; plastmasa, metāli un iepakojumi arī tiek šķiroti, lai samazinātu piesārņojumu un palielinātu pārstrādes iespējas; organiskie atkritumi – ēdienu atkritumi un dārza atkritumi tiek vākti atsevišķi un kompostēti vai pārstrādāti biogāzē. Lielākajā daļā pašvaldību ir ieviestas krāsu kodētas tvertnes un izvietoti šķirošanas punkti, lai veicinātu cilvēkos vēlmi šķirot atkritumus mājās vai sabiedriskajās vietās. Tvertnes parasti ir sadalītas, piemēram, zilā krāsa – papīram, dzeltenā – plastmasai, zaļā – stiklam. Arī iedzīvotājiem tiek sniegtas instrukcijas par to, kā pareizi šķirot atkritumus.
“Bieži uz elektroniskajām ceļa zīmēm tiek izvietotas ziņas par atkritumu izmešanu uz ceļa, ielām. Raksta, ka ir aizliegts un cik lielu sodu par to var piemērot. Anglijā par atkritumu izmešanu uz ceļa vai nelikumīgu atkritumu novietošanu var tikt piemērots diezgan stingrs sods. Ja lieta nonāk līdz tiesai, tad var tikt pie vēl bargāka naudas soda vai pat cietumsoda – atkarībā no pārkāpuma smaguma un tā, vai tas tiek uzskatīts par lielu piesārņojumu vai nekontrolētu atkritumu izgāšanu,” stāsta Sintija.
Viņa novērojusi, ka atkritumu konteinerus, kas atrodas tuvāk pie lielveikaliem, cilvēki visbiežāk izmanto tieši šķirošanai. Uzņēmēji ļoti pievērš uzmanību atkritumu šķirošanai. “Visur, kur esmu strādājusi vai kur esmu iepirkusies, atkritumi tiek šķiroti. Lielveikalos papīra maisiņi ir daudz lētāki par plastmasas. Ir apģērbu veikali, kur ir tikai auduma vai papīra maisiņi un plastmasas maisiņu nemaz nav. Šeit ir pretlikumīgi izmest mēbeles. Nedrīkst tās atstāt pie atkritumu konteineriem vai mest tajos. Ir jāved uz speciālu poligonu. Protams, ir cilvēki, kas bieži atstāj dīvānu, televīzijas vai kafijas galdiņus ārā ar zīmīti, ka citi drīkst ņemt. Privātmājām ir noteikts datums, kad tiek savākti atkritumu konteineri. Ja aizmirst izstumt konteineru uz ceļa, tad neviens to arī neiztukšo un ir jāgaida nākamā nedēļa. Visās daudzdzīvokļu mājās, kur esmu dzīvojusi, atkritumu konteinerus izved reizi nedēļā,” stāsta novadniece.
Reklāma