Atskurbinātāji: ir daudz juridisku neskaidrību saistībā ar atskurbtuvju darbu un klientiem

Nesens gadījums pirms Līgosvētkiem Gulbenē, Spārītes parkā. Nakts uz trešdienu pēc pulksten vieniem. Iedzīvotāji pamana neapgaismotā parka vietā zem soliņa uz zemes guļam ļoti vasarīgi ģērbtu puisi vecumā 20+. Blakus mētājas pusizdzerta brendija pudele un mobilais tālrunis. Par šo situāciju informāciju saņem “Dzirkstele”. Korespondente dodas uz notikuma vietu, izvērtē situāciju, zvana uz 112 un sagaida ierodamies policiju. Policisti jaunieti pamodina, noskaidro viņa personas datus un dzīvesvietu, uzraksta administratīvā pārkāpuma protokolu. Policisti nogādā iereibušo cilvēku viņa dzīvesvietā. Situācija tiek atrisināta.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne šajā sakarā “Dzirkstelei” saka: “Policija iespēju robežās nogādā personu dzīvesvietā vai uz atskurbtuves pakalpojuma sniegšanas vietu, ja tāda tuvumā ir. Atskurbināšanas pakalpojuma pieejamība pilnībā jānodrošina pašvaldībām. Mēs nogādājam uz tuvāko atskurbtuvi, ar kuru ir līgumu noslēgusi pašvaldība; ja nav brīvu vietu, tad uz citu atskurbtuvi.”

Arī “Latvijas Avīze” savā publikācijā “Sarežģītā Latvija: Vieniem dod tīras apakšbikses, citiem — sodu” ir akcentējusi: “Agrāk atskurbtuves iekārtošana vai atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšana bija nosacīti brīvprātīga vietējās varas funkcija, bet no 2024. gada tā ir obligāta.”

Vai vajag saukt policiju palīgā?

Z.Vaskāne norāda: “Atskurbināšanas pakalpojuma pamatmērķis ir nodrošināt personas veselības un dzīvības aizsardzību no pārmērīgas alkohola lietošanas radītā apdraudējuma, kā arī sabiedrisko drošību un kārtību. Likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 9. punktā noteikts: personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, jānogādā iestādēs, kas sniedz atskurbšanas pakalpojumus, ārstniecības iestādēs vai mājoklī.”

Gan pašvaldības, gan Valsts policija katru nedēļu saņem iedzīvotāju zvanus un lūgumu reaģēt sakarā ar iereibušiem cilvēkiem. “Sevišķi daudz zvanu ir nedēļu nogalēs,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards. Raksturīgi, ka vairāk izsaukumu sakarā ar iereibušajiem ir tieši vasarā, jo tad notiek intensīvāka alkohola lietošana. Izsaukumi ir arī ziemā.

M.Didrihsons-Linards saka, ka jāreaģē ir obligāti – gan tāpēc, ka smagā reibumā esoša cilvēka atrašanās sabiedriskā vietā aizskar citu cilvēku estētiskās jūtas un tiesības uz drošu vidi, gan paša iereibušā drošības un veselības apsvērumu dēļ. Sevišķi jau ziemā, kad, kā norāda M.Didrihsons-Linards, pavisam īsā laikā cilvēks, kuram netiek sniegta palīdzība, var nosalt.

Uz jautājumu, vai policija atskurbināmo cenšas nogādāt viņa mājās, nevis ved uz atskurbtuvi, M.Didrihsons-Linards saka: “Tā ir. Taču gadās, ka iereibušo aizved mājās, bet tur priekšā ir sieva ar bērniem, kura nepiekrīt pieņemt sareibušo. Tad viņš ir jāved uz atskurbtuvi.” Tāda pati prakse tiek pielietota tad, ja apskurbušais nespēj nosaukt ne savu vārdu, ne adresi, kur dzīvo. Tomēr M.Didrihsons-Linards uzsver, ka faktiski apreibušos uz atskurbtuvi nākas vest katru nedēļu. Arī tiem, kuri netiek aizvesti uz atskurbtuvi, bet tiek nogādāti dzīvesvietā, policija raksta administratīvā pārkāpuma protokolu, kā arī tiek noteikts naudas sods. Cits jautājums, vai šis naudas sods tiek samaksāts. Nereti atskurbināmie nekur nestrādā, viņiem nav oficiālu ienākumu. Patiesība ir tāda, ka lielākā klientu daļa par atskurbtuves izmantošanu nesamaksā.

“Tas nozīmē, ka šo klientu vietā maksātājas ir pašvaldības,” “Dzirkstelei” apliecina Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs. Viņš piebilst – atskurbtuves izmaksas ir lielas un palielinās.

Vai apstākļi atskurbtuvē ir kā kūrortā?

Atskurbtuvju izmantošanas cenas Latvijā šogad atkal ir kļuvušas lielākas. To Gulbenes novada deputāti konstatēja novada domes 12.marta sēdē, kad arī diskutēja par Balvu atskurbtuves pakalpojumu turpmāko izmantošanu. Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis toreiz pauda, ka cenu ziņā tas jau līdzinās “ļoti labam luksusa diennakts numuriņam” viesnīcā.

Lūk, kāda jauna vīrieša vecuma 30+ vērojumi. “Mani savāca policija un nogādāja Balvu atskurbtuvē. Atceros, ka biju tādā kā vieninieka kamerā aiz dzelzs durvīm. Bija guļamais matracis, kas pārvilkts ar plēvi. Tualetes vietā – caurums. Viss smirdēja. Sienas telpā bija apskrāpētas ar vārdiem, ar numuriem. Kā cietumā. Bija dzirdams, kā no citām kamerām cilvēki bļaustās, prasa, lai viņus laiž projām. Arī es, kad biju atžirdzis, sāku klauvēt un vaicāt, kad mani izlaidīs,” stāsta puisis. Pirms viņš palaists projām, saņēmis rēķinu, kuru vēlāk pazaudējis un tā arī nekad nav samaksājis.

Ir zināms, ka Valsts policijas telpu piemērošanai atskurbtuves vajadzībām Balvos ir veikts remonts pirms 10 gadiem. Balvu pašvaldības vadītājs S.Maksimovs laikrakstam apstiprina – Balvu atskurbtuvē patiešām izskatās tā, kā stāstījis gulbenietis. Pašvaldībā apsverot iespēju atskurbtuvei meklēt citas telpas. Ir doma, ka šīm telpām jābūt vienā kompaktā vietā kopā ar Balvos esošo nakts patversmi, kura atrodas Daugavpils ielā 73A. Balvos atskurbtuve tagadējā izskatā darbojas kopš 2014.gada 2.jūnija, tā atrodas Valsts policijas telpās Bērzpils ielā 20. Pagaidām pašvaldība nav radusi risinājumu.

Pretstats Balvu atskurbtuvei ir šogad ar 1.aprīli Jēkabpilī darbību uzsākusī atskurbtuve. Par to vēstī “Latvijas Avīze”. Atskurbtuve atrodas reģionālās slimnīcas teritorijā telpās. Remonts izmaksājis vairāk nekā 160 000 eiro un telpas ir kā dzīvoklis ar dermatīna matračiem uz grīdas. Atskurbtuvei ir četri uzraugi, kuri strādā maiņās visu diennakti. Ja nepieciešama mediķa palīdzība, tas tiekot izsaukts no turpat līdzās esošās slimnīcas. Klients jebkurā brīdī var doties projām. Lai kontrolētu, kas notiek atskurbšanas telpās, tajās ir izvietotas videonovērošanas kameras. Tajās notiekošo uzraugs redz datorā. Divās telpās vienlaikus var uzturēties līdz desmit klientiem. Viena telpa ir bez logiem un slēdzama – ja gadās agresīvs klients.

Tiesībsargs par Balvu atskurbtuves neatbilstību

Atskurbtuve Balvos ir pašvaldības policijas struktūrvienība. Pagājušajā gadā tiesībsargs ir veicis šīs atskurbtuves apskati. Secināts, ka atskurbtuve ierīkota bijušajās Valsts policijas divās izolatora telpās, strādā diennakts režīmā – katrā maiņā viens darbinieks, savukārt telpu uzkopšanu veic apkopēja reizi dienā. Atklājās, ka personas tiek ievietotas un ieslēgtas atskurbtuves telpā (ne ilgāk par 12 stundām), līdz tās izguļ reibumu un var pārvietoties patstāvīgi.

Personas ievietošana slēgta tipa iestādē liedz iespēju brīvi noteikt savu atrašanās vietu, tiesībsargs uzsvēra, ka tādējādi tiek ierobežotas personas tiesības uz brīvību un tas ir Satversmes pārkāpums.

“Būtu ieteicams iekšējās kārtības noteikumu izvilkumu par klientu tiesībām pamest atskurbtuvi izvietot arī kamerās, kur tie būtu viegli pieejami ievietojamajai personai,” norādījis tiesībsargs. Tāpat ir uzsvērts: “Atskurbtuvē nepieciešams paredzēt medicīnas darbinieka atrašanos, lai novērtētu svarīgākos klīniskos rādītājus ievietotajai personai. Turklāt medicīnas darbinieks spētu objektīvi novērtēt, ievietotās personas turpmākās atrašanās nepieciešamību atskurbtuvē.” Tāpat drošības apstākļu dēļ tiesībsargs aicina nodrošināt atskurbtuvē vairākus darbiniekus.

Turklāt tiesībsargs aicinājis nekavējoties Balvu atskurbtuvē nodrošināt iespēju ievietotajām personām dabisko vajadzību kārtošanu cieņpilnos apstākļos ar ūdensapgādi (ūdens nolaišanas funkciju) un privātuma nodrošināšanu. Tāpat tiesībsargs norādījis uz nepieciešamību atskurbtuvē piedāvāt iespēju nomazgāties un pārģērbt tīras drēbes, lai nodrošinātu personai higiēnas pasākumus arī pēc reibuma izgulēšanas.

Reaģējot uz tiesībsarga vēstuli

Publiski ir pieejama arī Balvu novada pašvaldības policijas priekšnieces Ritas Kravales atbilde tiesībsargam uz saņemtajam norādēm un aicinājumiem. Viņa pauž, ka atskurbtuve atrodas Valsts policijas telpās, kuras tiek izmantotas bez atlīdzības. Mēģinājumi ievietot kamerā iekšējās kārtības noteikumus bijuši nesekmīgi – klienti tos tūlīt norāva. Atskurbtuves uzraugiem un pašvaldības policijas darbiniekiem 2023.gadā atkārtoti notika pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas kursi. Pēc tiesībsarga ierosinājuma atskurbtuves rīcībā nodots verificēts alkometrs, lai varētu izmērīt alkohola reibuma pakāpi klientiem.

“Kamerās klienti tiek ievietoti uz matrača pa vienam, jo nav norobežoti sanitārie mezgli. Dzeramais ūdens tiek izsniegts plastmasas pudelē uzreiz pie ievietošanas, nepieciešamības gadījumā papildināts. Daudzvietīgajā kamerā personas ikdienā netiek ievietotas, tā paredzēta tikai krīzes situācijām. Atskurbtuvē ir karstā ūdens padeves krāns, duša, kuru nepieciešamības gadījumā var izmantot, kā arī iespēja pārģērbt tīras drēbes,” informējusi R.Kravale.

Arī viņa uzsvērusi, ka tiek aktualizēts jautājums par atskurbtuves pārvietošanu uz pašvaldībai piederošajām telpām. “Kā viens no iespējamiem variantiem varētu būt Sociālās pārvaldes nakts patversme, vienlaicīgi tiktu risināts jautājums par mediķa pastāvīgu klātbūtni,” paudusi R.Kravale.

Viņa arī norādījusi uz problēmas būtību: “Nepietiekams pieejamais finansējums kvalitatīvai atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai. Atskurbtuves būtu jāfinansē no valsts budžeta. Nepieciešams normatīvo aktu līmenī noteikt: kārtību un nosacījumus personas ievietošanai atskurbtuvē; atskurbtuves kā iestādes un ievietotās personas statusu; kādos gadījumos atskurbtuvē klientu var turēt pret paša gribu.”

Arī Gulbenē un Limbažos varēja būt atskurbtuve

2020.gadā “Dzirkstele” rakstīja, ka atskurbtuves telpas Valsts policijas ēkas pagrabstāvā Gulbenē izveidojusi SIA “Vidzemes būvnieks”. Uzņēmuma piedāvātā līgumcena vietējai pašvaldībai bija 16 386,27 eiro bez PVN. Tika izveidots divu kameru bloks ar labierīcībām (ieskaitot dušas un izturīgas izlietnes no nerūsējošā metāla, un tāda paša izturīguma tualetes podu). Ierīkots arī aukstā un siltā ūdens patēriņa skaitītājs, ventilācija. Taču 2021. gadā “Dzirkstele” rakstīja, ka jau pirmajā piegājienā ir izbeigts Gulbenes novada pašvaldības izsludinātais publiskais iepirkums “Atskurbtuves pakalpojumu nodrošināšana”. Iemesls – nav neviena pretendenta.

“Dzirkstele” vaicā, kas šodien notiek ar šīm telpām, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākajai speciālistei Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Z.Vaskānei. Viņa paskaidro: “Par šīm telpām jājautā Valsts nodrošinājuma aģentūrai un pašvaldībai, jo Valsts policija šīs telpas neizmanto.” Tātad telpas stāv neizmantotas jau četrus gadus.

Ja Gulbenē tiktu nodrošināts atskurbtuves pakalpojums 24 stundas diennaktī, būtu nepieciešami darbinieki uz četrām pilnām slodzēm, atalgojumā izmaksājot aptuveni 4387 eiro mēnesī un 52 644 eiro gadā. Papildus būtu nepieciešams veikt samaksu par telpu, kuras atrodas Valsts policijas ēkā, lietošanu, kas izmaksātu vidēji 1000 eiro mēnesī un 12 000 eiro gadā. Būtu vēl arī jāiegādājas nepieciešamais aprīkojums, kas izmaksātu vidēji 20 000 eiro. Kopā gadā tas būtu aptuveni 84 644 eiro. Turklāt papildus nepieciešamības gadījumā būtu jāpiesaista mediķi, kā arī jāsedz ceļa izdevumi, ja personu būtu nepieciešams transportēt. Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 21.punkts nosaka, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību.

Ideja par atskurbtuves iedarbināšanu Gulbenē pagaidām ir atmesta. Sevišķi tagad, kad pašvaldības budžetā trūkst naudas. Nav dzirdēts, ka ideju par savu atskurbtuvi lolotu citu to novadu pašvaldības, kuras izmanto pakalpojumu Balvos. Pārsteidzošs ir kāda gulbenieša stāsts par to, kā viņš ticis atskurbināts Limbažos pēc “Pozitivus” festivāla apmeklēšanas Salacgrīvā. Vīrietis “Dzirkstelei” saka: “Sastrīdējos ar draudzeni, kura pēc tam devās nezināmā virzienā. Apsardze mani savāca un nogādāja medicīnas iestādē Limbažos, kur attapos, guļot gultā pieslēgts pie sistēmas. Kad atžirgu, varēju doties projām. Viss bija ļoti pieklājīgi un iecietīgi.”

Limbažos atskurbtuves nav – “Dzirkstelei” skaidro Limbažu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Agris Blumers. Pašvaldība izmantojot atskurbtuves pakalpojumus Cēsīs, reizēm arī Rīgā. A.Blumers stāsta, ka Limbažos savulaik apsvērta iespēja veidot savu atskurbtuvi Valsts policijas telpās, tomēr ideja atmesta lielo izmaksu dēļ. Būtisks bijis arguments, ka atskurbtuvē uz vietas visu laiku jābūt mediķim, lai spētu atšķirt gadījumus, kur steidzami klientam jāsniedz medicīniskā palīdzība.

JĒKABPILS atskurbtuves telpās ir dermatīna matrači uz grīdas. Krēsls un galds ir tikai uzraugiem. Lai kontrolētu, kas notiek atskurbšanas telpās, tajās ir izvietotas videonovērošanas kameras. Tajās notiekošo uzraugs redz datorā. FOTO: ARTIS DREŽIŅŠ

UZZIŅA

● Atskurbtuves darbības nodrošināšanai Balvos šā novada pašvaldības budžetā 2024. gadā ir paredzēti 64 886 eiro. Balvu novada pašvaldībai atskurbtuves pakalpojumu saņemšanai ir parakstījusi līgumus ar Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Smiltenes, Varakļānu novada pašvaldību.

● Balvu atskurbtuve, par kuru rūpējas Balvu novada pašvaldības policija, kļūst dārgāka. Šogad katras personas viena uzturēšanās reize šajā atskurbtuvē maksā 107,94 eiro kopā ar PVN (iepriekš bija 50,99 eiro, bet, ja tiek izmantota arī duša, vēl papildus 1,40 eiro).

● Novadu pašvaldību budžetos 2024.gadā Balvu atskurbtuves pakalpojumu izmantošanai paredzētais finansējums: Gulbenē – 8000 eiro; Alūksnē -12 894 eiro. Par pārējām trim šīs atskurbtuves izmantotājām pašvaldībām publiski nav atrodama informācija par ieplānotajiem izdevumiem savu iedzīvotāju atskurbināšanā.

● Gulbenes novada pašvaldības policija aprēķinājusi, ka vidēji mēnesī atskurbināšanas pakalpojums ir nepieciešams 12 novada cilvēkiem, kuri atrodas reibuma stāvoklī publiskā vietā vai traucē sabiedrisko kārtību. Tātad Gulbenes novada pašvaldībai teorētiski būtu jārēķinās vidēji ar 1295,28 eiro mēnesī un 15 543,36 eiro gadā.

● Cēsīs ir Latvijas Sarkanā Krusta nodrošināta atskurbtuve, tajā un klienta viena atskurbināšanas reize izmaksā 34,30 eiro, taču arī pirms atskurbināšanas personai veicamā veselības pārbaude ir maksas pakalpojums.

Veselības pārbaude, kuru nodrošina Cēsu klīnika, tagad maksā 45 eiro. Tātad kopējā cena Cēsu atskurbtuves pakalpojuma personai vienā reizē ir 79,30 eiro.

● Rīgā ar iereibušo atskurbināšanu nodarbojas Latvijas Sarkanā Krusta sociālajā centrā “Gaiziņš”, kas atrodas pie Rīgas Centrāltirgus. Šogad galvaspilsētas pašvaldība atskurbināšanai plānojusi tērēt 412 335,90 eiro no sava budžeta.

● Jēkabpils novada pašvaldība ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu par atskurbināšanas pakalpojumu nodrošināšanu. Par pavadīto laiku atskurbtuvē klientam izraksta rēķinu – 77,48 eiro.

AVOTS: PAŠVALDĪBU OFICIĀLĀS INTERNETA VIETNES UN “DZIRKSTELES” UN “LATVIJAS AVĪZES” ARHĪVS

UZZIŅA

SASKAŅĀ AR Ministru kabineta noteikumiem “Higiēnas prasības personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai” atskurbtuvē jābūt:

● uzņemšanas telpai, atskurbināšanas telpām vīriešiem un sievietēm atsevišķi, dušas telpai un tualetes telpai, telpai vai vietai uzkopšanas inventāra, dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļu uzglabāšanai, telpai personālam;

● jābūt tādam iekārtojumam, lai nodrošinātu atskurbināšanai ievietotās personas drošību un būtu iespēja novērot to atskurbināšanas telpā (durvīs ierīkoti skatāmlodziņi, telpā ierīkota videonovērošana vai tā ir atvērta).

AVOTS: “LATVIJAS AVĪZE”

Aptauja

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”. Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.