Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele: “Neejot uz vēlēšanām, šo izvēli jūs atdodat citiem.”

8.jūnijā, notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Piedalīšanās vēlēšanās – tā ir iespēja visiem kopā lemt par Eiropas Savienības nākotni.

“Dzirkstele” jau rakstīja, ka šajās vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura Eiropas Parlamentā jāievēlē deviņi deputāti. Balsstiesīgo vēlētāju uzskaitei Eiropas Parlamenta vēlēšanās lieto vēlētāju reģistru. Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs bez iepriekšējas pieteikšanās.

Pirms pieciem gadiem notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās trešdaļa balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju. Gulbenes novadā toreiz bija 16 951 balsstiesīgais un Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsoja vien 4386 (25,87 procenti) balsstiesīgie. Šī aktivitāte bija mazāka nekā valstī kopumā, kur balsoja 33,60 procenti balsstiesīgo.

Par to, kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi doties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, “Dzirkstelei” stāsta Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

– Kāpēc ir jāiet uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām?

– Parasti vēlēšanas tiek sauktas par pilsoņa pienākumu, un Eiropā ir valstis, kurās dalība vēlēšanās patiešām ir obligāta, taču es domāju, ka vienlaikus tā ir arī privilēģija. Tepat mums līdzās ir valstis, kurās vēlēšanas gan notiek, taču neko izvēlēties nav iespējams. Cilvēki, kurus ievēlēsim 8.jūnijā, nākamos piecus gadus lems par Eiropas likumiem, kuri ietekmē arī katra Latvijas iedzīvotāja dzīvi. 80 procenti Latvijas likumu ir balstīti Eiropas Savienības pieņemtos lēmumos, un Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienības institūcija.

– Kāpēc tas ir svarīgi, jo daļa sabiedrības domā, ka viņus neietekmē vēlēšanu rezultāti? Varbūt varat minēt kādus piemērus, kā tieši Eiropa ietekmē mūsu katra ikdienu!

– Ja cilvēkiem vaicātu, vai viņi atbalsta pāreju uz elektroauto no 2035.gada vai lielāku palīdzību Ukrainai, lielākajai daļai noteikti būtu savs viedoklis, un tie ir jautājumi, par kuriem lemj Eiropas Parlaments. Eiropas ietekmi mēs jūtam arī pavisam ikdienišķās lietās, piemēram, papīra salmiņi plastmasas vietā arī ir Eiropas lēmums, tāpat arī neseno lēmumu zibmaksājumus padarīt pieejamus visos banku eiro pārskaitījumos arī pieņēma Eiropas Parlaments.

– Kā motivēt piedalīties vēlēšanās tos, kuri neplāno iet vai vēl šaubās?

– Jāsaprot, ka no Latvijas jebkurā gadījumā tiks ievēlēti deviņi deputāti. Neejot uz vēlēšanām, šo izvēli jūs atdodat citiem. Jūs taču neatstātu svešinieku ziņā pirkumu izvēli veikalā. Tad kāpēc gan ļaut citiem lemt savā vietā par Latvijas un visas Eiropas nākotni?

– Kā mainījusies Latvija, esot 20 gadus Eiropas Savienībā? Lielākie tās ieguvumi?

– Pirms pāris mēnešiem veiktajā “Eiro barometra” aptaujā 76 procenti (tas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā) Latvijā aptaujāto atbildēja, ka mūsu valsts no dalības Eiropas Savienībā ir ieguvusi. Ieguvumi noteikti katram ir savi, bet visbiežāk cilvēki aptaujās min brīvību – brīvību ceļot, strādāt un mācīties jebkur Eiropā, iespēju tirgot Latvijā ražotās preces Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Statistika liecina, ka mēs dzīvojam labāk nekā pirms 20 gadiem. Bez ekonomiskās izaugsmes dalība Eiropas Savienībā Latvijai sniegusi papildu arī drošības garantijas un resursus.

– Ja vēlētājs vēl nav izlēmis, kam atdot savu balsi, kā ieteiktu rīkoties?

– Lai pārliecinātos, kuras partijas piedāvājums vislabāk atbilst paša uzskatiem un interesēm, var izmantot portālā “lsm.lv” pieejamās partiju un kandidātu “šķirotavas”, bet jebkurā gadījumā ir svarīgi saprast, kādas ir Eiropas Savienības pilnvaras un līdz ar to Eiropas Parlamenta iespējas pieņemt lēmumus. Piemēram, kultūras vai izglītības jomā būtiskos lēmumus pieņem valstis pašas, un Eiropas Savienība nenosaka, kas rakstāms mācību grāmatās. Līdzīgi arī minimālo algu nosaka valsts pati, pat ja Eiropas Parlaments nesen apstiprināja standartus, kā tā aprēķināma. Tāpēc būtiskas ir zināšanas, kas ļauj kritiski izvērtēt solījumus un vēlāk pašiem nepiedzīvot vilšanos.

– Kādu aktivitāti prognozējat Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

– Vēlēšanas organizē Centrālā vēlēšanu komisija, un Eiropas Parlaments ir viena no retajām institūcijām, kas arī pati informē iedzīvotājus par balsošanas nozīmi, Eiropas Parlamenta darba ietekmi uz Latvijas cilvēku dzīvi un tamlīdzīgi. Taču galvenais spēks, kas mobilizē cilvēkus uz vēlēšanām, ir politiskās partijas. Jau pieminētajā “Eiro barometra” aptaujā 65 procenti aptaujāto teikuši, ka drīzāk piedalīsies vēlēšanās, līdzīgs rezultāts (64 procenti) ir arī pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma veiktajā aptaujā. Turklāt šoreiz būs iespējams bez iepriekšējas reģistrācijas balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, tāpēc esmu optimistiska, ka aktivitāte būs augstāka nekā pirms pieciem gadiem. Balsosim, lai neļautu citiem lemt savā vietā!

– Ko ņemt vērā jauniešiem, kuri pirmo reizi piedalīsies vēlēšanās?

– Lai vēlēšanas būtu jautrākas, dodieties balsot kopā ar draugiem, pēc tam sarīkojiet vēlēšanu ballīti! Dalība vēlēšanās ir ļoti svarīgs ieradums, ko aizsākt jau 18 gadu vecumā un turpināt visu mūžu.

Uzziņai

Kāpēc balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās 8.jūnijā?

Tā ir unikāla iespēja mums visiem kopā lemt par Eiropas Savienības un savu nākotni, jo Eiropas Parlamenta lēmumi ietekmē mūsu ikdienu. Tā tu vari paust viedokli par sev svarīgiem jautājumiem.

BALSO, JO EIROPA IETEKMĒ TAVU IKDIENU!

Eiropas Parlamenta pieņemtie lēmumi tieši un reāli ietekmē ikviena cilvēka dzīvi: tie attiecas uz drošību, sociālo politiku, patērētāju tiesībām, ekonomiku, tiesiskumu, vidi un daudzām citām jomām.

BALSO, LAI AIZSTĀVĒTU DEMOKRĀTIJU!

Demokrātiju nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu. Tās veidošana ir kopīgs sasniegums un kolektīva atbildība, kurā mums katram ir ļoti nozīmīga loma. Jo vairāk cilvēku balso, jo stiprāka kļūst mūsu demokrātija.

BALSO, LAI IETEKMĒTU NĀKOTNI!

Ievēlot Eiropas Parlamenta deputātus, tu aktīvi piedalies nākotnes politikas veidošanā. Tādēļ izvēlies kandidātus, kas atspoguļo tavas vērtības un nodrošina to pārstāvniecību Eiropas Parlamentā! Viņu lēmumi skars tavu un daudzu citu cilvēku ikdienas dzīvi.

BALSO, LAI NOVĒRSTU GLOBĀLAS PROBLĒMAS!

Mēs dzīvojam sarežģītos un nestabilos laikos un esam arvien vairāk atkarīgi viens no otra. ES tiecas risināt tādus globālus jautājumus kā klimata pārmaiņas, sabiedrības labsajūta, darbavietas, drošība un miers. Neviena ES valsts nespēj tās nokārtot viena pati, bet šie izaicinājumi skar mūs visus. Izmanto savu balsi, lai noteiktu virzienu, kādā ES vajadzētu doties šo aktuālo problēmu risināšanā.

BALSO, LAI PARĀDĪTU SAVU SPĒKU!

Tu nosaki, kādi būs tiesību akti, jo 80 % Latvijas likumu pamatā ir ES lēmumi, kuru pieņemšanā iesaistīts Eiropas Parlaments. Balsojot tu vari nodrošināt, ka tavas intereses un mērķi tiek pārstāvēti Eiropas līmenī.

BALSO, JO VĒLĒŠANAS IR RETA IESPĒJA!

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek tikai reizi piecos gados. Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde.

Latvijai Eiropas savienībā 20 gadi: ko tie devuši?

EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA

• Dzīves līmeņa uzlabošanās: kopš iestāšanās ES visās nodarbinātības jomās būtiski augusi vidējā darba alga (minimālā mēneša alga augusi no 80 latiem 2004. gadā līdz 700 eiro 2024. gadā).

• Eksports uz citām ES dalībvalstīm turpina palielināties, un dalība ES paver plašākas iespējas piekļūt pasaules tirgiem.

• Lauksaimniekiem iestāšanās ES ir sniegusi iespēju izmantot vienotā tirgus priekšrocības, kā arī ES finansiālo atbalstu tiešmaksājumu un ārkārtas maksājumu veidā krīzes situācijās.

• Par ES naudu tiek realizēti pētniecības un inovāciju projekti, kuros piedalās nevalstiskās organizācijas, pētniecības institūcijas, uzņēmēji u.c.

• Ar stingrākiem noteikumiem un ES atbalstu tiek samazināts apkārtējās vides piesārņojums.

DROŠĪBA

• Šogad aprit arī 20 gadi kopš pievienošanās NATO. Lai gan Eiropas Savienība nav militāra alianse, tā sadarbojas ar NATO drošības jautājumos, un šī sadarbība sniedz Latvijai papildu drošības garantijas un resursus.

• Līdz ar iestāšanos ES Latvija ir iesaistīta arī “Frontex” jeb Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībā, kas nodrošina kopējas robežkontroles operācijas, lai novērstu nelegālu migrāciju un organizēto noziedzību pie ES ārējām robežām.

ATVĒRTĀS ROBEŽAS

• Pievienošanās Šengenas zonai radīja iespēju būt vienai no 27 valstīm, kurā bez robežkontroles brīvi pārvietoties no vienas zonas dalībvalsts uz citu. Pārbaudes tiek veiktas tikai īpašu apdraudējumu gadījumos.

• Ikviens ES iedzīvotājs var doties uz jebkuru citu ES valsti, lai tajā dzīvotu, strādātu, mācītos vai atpūstos. Tiek lēsts, ka 13,6 miljoni ES pilsoņu dzīvo kādā citā ES valstī, un izplatītākais iemesls, lai pārceltos uz citu ES valsti, ir darbs vai studijas.

• ES programma “Erasmus+” finansiāli atbalsta iespēju 3–12 mēnešus studēt ārvalstīs, sekmējot Latvijas izglītības sistēmas modernizāciju. 2022. gadā iespēju studēt ārvalstīs izmantoja vairāk nekā 1,2 miljoni studentu.

NAUDA

• Šogad aprit 10 gadi, kopš ieviesām eiro. Eiro ieviešana ir pārveidojusi mūsu maksāšanas paradumus: varam veikt maksājumus skaidrā naudā vai ar karti 20 eirozonas valstīs bez liekiem valūtas maiņas izdevumiem un sekošanas valūtas kursa svārstībām.

• Latvija saņem finansiālu atbalstu no ES struktūrfondiem un citiem finanšu instrumentiem. Šie līdzekļi tiek izmantoti infrastruktūras attīstībai, reģionālajai attīstībai, izglītībai un citām jomām, veicinot līdzsvarotu attīstību visā valstī. Latvija no ES budžeta saņem vairāk nekā tajā iemaksā – 2022. gadā par katru iemaksāto eiro Latvija saņēma 5,1 eiro, un tas ir trešais augstākais rādītājs ES.

Kāda ir Eiropas Parlamenta loma?

Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde. Ik pēc pieciem gadiem 450 miljoni Eiropas vēlētāju izraugās Eiropas Parlamenta deputātus, kuri pārstāvēs viņus un pieņems lēmumus par cilvēku ikdienā būtiskiem jautājumiem. 8. jūnijā notiks nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās Latvijas iedzīvotāji ievēlēs deviņus pārstāvjus Eiropas Parlamentā.

TAVA BALSS ES PĀRVALDĒ

• Apstiprina amatā Eiropas Komisijas prezidentu,

• apstiprina amatā Eiropas komisārus (viņi izstrādā ES likumus),

• apstiprina ES budžetu (kopīgi ar ES dalībvalstīm jeb ES ministru Padomi,

• kas ir otrs likumdevējs) un uzrauga, kā to tērē.

TAVA BALSS LATVIJAS CILVĒKU IKDIENĀ

Eiropas Parlamentam un ES ministru Padomei ir koplēmuma tiesības lielākajā daļā ES likumdošanas jomu. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlaments un ES Ministru Padome kopīgi uzlabo un pieņem likumus. Pēc šāda principa lēmumi tiek pieņemti 85 jomās, svarīgākās no tām:

• ES vienotais tirgus,

• kopējā lauksaimniecība,

• ceļošana un vīzu režīmi,

• kopējā zivsaimniecība,

• vides aizsardzība,

• sabiedrības veselība,

• pilsoņu pamatbrīvības un pamattiesības,

• ceļu drošība,

• finanses,

• izglītība / studentu mobilitāte.

TAVA BALSS ĀRPOLITIKĀ

• Apstiprina jaunas ES dalībvalstis,

• iestājas par ES vērtībām,

• lemj par starptautiskiem tirdzniecības līgumiem.

JAUTĀJUMI, PAR KO NELEMJ EIROPAS PARLAMENTS

• Algu / pensiju pacelšana,

• veselības aprūpe dalībvalstīs,

• ieroču sūtīšana Ukrainai izglītības grāmatu saturs.

AVOTS: EIROPAS PARLAMENTS LATVIJĀ

#SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds”
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.