Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Būt tuvākiem iedzīvotājiem ir Eiropas Savienības izaicinājums

Kopš pagājušā gada vasaras Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem ir bijusi iespēja veidot dzīvu dialogu un domu apmaiņu ar ES politiķiem. Izveidotajā tiešsaistes platformā “Futureu.europa.eu” ikviens interesents vai grupa var paust savu viedokli, priekšlikumus un rekomendācijas, kā arī dažādos līmeņos ideju domnīcās tiek apzināti ieteikumi un viedokļi, kurus apkopo dalībvalstu pārstāvji Konferences plenārsēdēs. Eiropas dienā – 9.maijā – tiek plānots konferences par Eiropas nākotni noslēgums un galadokumenta prezentēšana.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Kristīne Zonberga: “Viens no mūsdienu izaicinājumiem institūcijām gan nacionālā, gan ES līmenī ir nepieciešamība tuvināt tās iedzīvotājiem.”

Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) direktore Kristīne Zonberga norāda, ka viens no konferences virsmērķiem ir stiprināt ES institūciju saikni ar tās iedzīvotājiem. “Konference par Eiropas nākotni ir jauns, līdz šim nebijis transnacionāls līdzdalības process, kurš kā koncepts ļoti labs, bet noteikti uzlabojams būtu praktiskais izpildījums. Piemēram, šobrīd ir neskaidrība, kā nonāksim līdz kopīgam Konferences ziņojumam – turpmāk veicamajiem soļiem, lai ieviestu iedzīvotāju idejas praksē,” komentē K.Zonberga.

Iedzīvotāju balsij ir nozīme
LPA direktore dalībai konferences par Eiropas nākotni formātā – plenārsēdēs tika apstiprināta pērn jūnijā rīkotajā atklātajā konkursā. Papildus plenārsēdēm viņas darba pienākumos ietilpst dalība darba grupās, regulārajās tikšanās ar citu valstu pilsoņu pārstāvjiem, dalība diskusijās, materiālu sagatavošana. No Konferences deviņām tēmām K.Zonberga izvēlējās darba grupu “Vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība”, kur tiek risināti ar pilsoņu brīvību saistītie jautājumi.
“Viens no mūsdienu izaicinājumiem institūcijām gan nacionālā, gan ES līmenī ir nepieciešamība tuvināt tās iedzīvotājiem. Tāpēc ir svarīgi papildus ierastajiem formātiem organizēt plašas sarunas, lai sadzirdētu sabiedrības domas par ikvienu no jomām, kas ietekmē ikviena sabiedrības locekļa dzīvi. Ne es kā pilsoņu pārstāvis, ne citi Latvijas pārstāvji konferencē nevar paredzēt rezultātu, taču mēs visi varam mācīties sarunāties un sadzirdēt, vienoties par kopējām vērtībām un vajadzībām,” uzskata K.Zonberga.
Viņa uzsver, ka šāda konference ir mācība gan organizatoriem, gan dalībniekiem, kā rīkot plašas diskusijas ar sabiedrību, tā ir arī pārbaudījums pašām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo “prasa stiprināt saikni ar iedzīvotājiem lokālā līmenī un viņu izteiktos viedokļus aiznest līdz lēmumu pieņēmējiem Briselē”.
“Konference noteikti var kalpot sabiedrības līdzdalības veicināšanai Latvijā, mēs tā varam veicināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā, tajā skaitā, par ES jautājumiem. Iedzīvotāju balsij ir nozīme. Izteiktie viedokļi nekur nepazūd, un diskusiju apkopojumi var tikt izmantoti arī citos procesos un formātos, tajā skaitā nacionālās politikas plānošanā un veidošanā,” vērtē LPA direktore.

Pilsoņu aktivitāte palīdz politiķiem

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Konferencē darbojās arī divi Eiropas Parlamenta (EP) deputāti – Nils Ušakovs un Dace Melbārde.

Nils Ušakovs: “Konference ir svarīgs instruments, bet nepietiks ar vienu, jo Eiropas pilsoņiem, kas piedalās, tiek teikts, ka viņiem ir iespējas mainīt Eiropu un veidot Eiropas nākotni ar globālām reformām.”

Vienprātību atrast visās darba grupās risinātajos jautājumos ir pagrūti, norāda N.Ušakovs. Viņš darbojās darba grupā jeb tā sauktajā panelī, kas apspriež migrācijas jautājumus ES. “Protams, darba grupā, piemēram, par vides aizsardzību, var sacensties par labākajām un skaistākajām domām, kā padarīt vidi tīrāku, bet mūsu darba grupā konsensu atrast beigās būs grūtāk. Mums viedokļi dalās divās galējībās – no vienas puses, ka vajag uzņemt pilnīgi visus (migrantus), līdz otrai pārliecībai, ka visus vajag atstāt turpat pie robežas. Šis temats ir grūts un parāda kopējās konferences grūtības. Tajā ir gatavi pieņemt tikai tos lēmumus, kurus atbalstīt ir gatavi visi. Tādēļ es uzskatu, ka būs nepieciešama arī otrā un trešā konference, tikai tā mēs varam atrast risinājumus,” uzskata politiķis.
Viņš neslēpj, ka šāds formāts ir svarīgs instruments, ko vērtīgi ir turpināt, jo valstu pārstāvošajiem deputātiem pilsoņu aktivitāte un iesaiste palīdz strādāt. “Latvijas politikā viena no galvenajām problēmām ir cilvēku kūtrums piedalīties politiskajos procesos, un, ja varam to mainīt Eiropas līmenī, tas ir ārkārtīgi būtiski. Cilvēku iesaiste ir galvenais, kas ir nepieciešams, lai varam uzlabot politisko procesu kvalitāti,” uzskata N.Ušakovs.

Dace Melbārde: “Aizstāvu nostāju, ka ES ir jāpaliek kā spēcīgai, uz vērtībām balstītai nacionālu valstu savienībai, kurā tiek ievēroti augsti tiesiskuma, cilvēktiesību un demokrātijas standarti.”


Arī EP deputāte D.Melbārde piekrīt, ka katras ES dalībvalsts spējai turpmāk ietekmēt lēmumus ir būtiska nozīme kopējo lēmumu īstenošanas gaitā un skaidrošanā nacionālā līmenī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi
“Priecē Latvijas iedzīvotāju aktivitāte diskusijās Latvijā un arī kopīgajā digitālajā platformā. Piemēram, 2022.gada janvāra Eirobarometra speciālā aptauja par Eiropas nākotni uzrāda, ka 54 % Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi piedalīties konferences par Eiropas nākotni norisēs, ja būtu pārliecība, ka līdzdalībai būs reāla ietekme. 17 % būtu gatavi iesaistīties, ja tiktu garantēts, ka regulāri tiek saņemta aktuālā informācija par savas piedalīšanās rezultātiem. Savukārt 15 % mudinātu piedalīties pārliecība, ka iesaiste var palikt anonīma. 16 % norādījuši, ka viņus neinteresē šādas iniciatīvas,” stāsta D.Melbārde.
Viņa norāda, ka diskusijās izkristalizējušās Latvijas iedzīvotājiem būtiskākās tēmas: sociālais taisnīgums un nodarbinātība, spēcīgāka ekonomika, izglītība un kultūra. “Izglītības un kultūras jautājums ir arī mana prioritāte, tāpēc ļoti gaidu, kad marta sākumā varēšu iepazīties ar plānotās Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas par kultūru un izglītību galaziņojumu. Uz šā ziņojuma pamata, ņemot vērā arī nacionālās diskusijas un digitālajā platformā iesūtītās idejas, EP kultūras un izglītības darba grupā strādāsim pie savas galanostājas. Plānots, ka marta vidū šie jautājumi tiks apspriesti plašāk – konferences plenārsēdē,” saka EP deputāte.

Runā par sev aktuālām tēmām
Viens no 800 ES pilsoņiem, kurš tika izvēlēts, lai pārstāvētu valsti kādā no sarunu paneļiem, bija latvietis Augusts Redovičs. Viņš darbojās panelī “Klimata pārmaiņas un vide/veselība”. Kopā bija četri paneļi, katrā no tiem darbojās 200 pilsoņi.

Augusts Redovičs: “Man šī konference deva iespēju satikt cilvēkus no visas ES un iedvesmoja šogad paceļot līdzās manām Āzijas studijām Latvijas Universitātē.”


“No Latvijas katrā panelī bija divi cilvēki. Konkrēti šie diskusiju paneļi ir noslēgušies, bet es tiku izvēlēts arī tālāk un piedalījos diskusijās arī janvārī Varšavā. Mūs sauc tā kā par šīs konferences pilsoņu vēstniekiem, jo visi pilsoņi nāca klajā ar rekomendācijām. Es runāju pārsvarā par klimatu un plenārsēdē, kur prezentēju rekomendācijas, bija daudz politiķu gan no parlamenta, gan Eiropas Komisijas un citām institūcijām. Viņi varēja reaģēt un izteikt savu viedokli,” stāsta A.Redovičs.
Šobrīd viņš gatavojas četrām nākamajām sanāksmēm, pēc kurām 9.maijā būs noslēgums. Latvijas pārstāvim viena no tēmām, par ko jārunā, ir pārprodukcijas un pārlieku lielas ražošanas regulācija un pircēju izglītošanas veidi par videi draudzīgākām izvēlēm. “Viena ideja, ko šobrīd daudzi atbalsta, ir QR kodu izveide uz visiem iepakojumiem. Tie parādītu ne tikai produkta uzturvērtību, bet arī iepakojuma ietekmi uz vidi un iespēju to pārstrādāt. Dažādās Eiropas valstīs šīs sistēmas ir ļoti dažādas, tādēļ būtu ērtāk, ja tās tiktu centralizētas caur ES. Otra tēma, par ko es uzstājos un kas man pašam ir tuva, ir par velosipēdu celiņiem. Latvijā, neticami, bet, piemēram, nav veloceliņš no Rīgas līdz Siguldai. Mums ir jābrauc gar šoseju vai arī vilcienā. Piemēram, Nīderlandē daudziem nav mašīnas, jo tur ir sakārtota šī veloceliņu sistēma un cilvēki visur var tikt ar velosipēdiem,” skaidro A.Redovičs.
Konferences beigās ES pilsoņu idejas tiks publicētas un sūtītas uz parlamentu un citām ES lielajām institūcijām. Latvijas pārstāvji norāda, ka tikai laiks rādīs, cik no konferencē izskanējušajām idejām tiks atbalstītas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
  • Viktorija Slavinska-Kostigova

Fakti

Latvijas iedzīvotāju tiešsaistes diskusijās par Eiropas nākotni norādītie trīs svarīgākie jautājumi:
1) veselības aprūpe (53 %);
2) spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība (47 %);
3) izglītība, kultūra, jaunatne un sports (40 %).

ES līmenī par vissvarīgāko tiek uzskatīts klimata pārmaiņu un vides jautājums – 44 % (Latvijā – 28 %).

Kopējais Latvijas iedzīvotāju uzskats par galvenajām ES risināmajām problēmām:
sociālā nevienlīdzība (52 %),
bezdarbs (35 %)
nepietiekama ekonomiskā izaugsme (25 %).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Avots: Eurobarametri dati (2022.gada janvāris)

Konferences deviņas tēmas, par kurām pilsoņi var diskutēt:
klimata pārmaiņas un vide,
veselība,
spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība,
ES pasaulē,
vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība,
digitālā pārveide,
Eiropas demokrātija,
migrācija.

Avots: “Futureu.europa.eu”

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju

Līdzīgi raksti

Reklāma

Komentāri ir slēgti

Komentāri (2)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.