Civilā aizsardzība Gulbenes novadā un Latvijā ir tēma, kura jāaktualizē

Cik gatavi Gulbenes novadā cilvēki ir iespējamām nestandarta situācijām no Krievijas puses? Vai novada vadībai ir rīcības plāns? Cik informēti ir iedzīvotāji, lai pareizi reaģētu, ja nāktos saskarties ar nestandarta situācijām? Par to “Dzirkstele” aptaujāja vairākus novada civilās aizsardzības komisijas pārstāvjus, kā arī dažus iedzīvotājus, kuri kādreiz ir bijuši profesionāli vai personiski saistīti ar civilo aizsardzību teorijā vai praksē.

Kopsavilkums ir tāds, ka iedzīvotājiem trūkst zināšanu par to, kā pasargāt sevi nestandarta situācijās. Pašvaldība arī nav viesusi pārliecību, ka tā ir spējīga informēt, koordinēt un nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu ārkārtas situācijās. Kopumā valda noskaņa, ka arī Latvijai un tās iedzīvotājiem nedraud ne lokālas, ne globālas katastrofas.

Cilvēkus nevar piespiest zināt

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” Gulbenes struktūrvienības galvenā ārste Sigita Drubiņa saka – civilās aizsardzības komisijas sēdēs ir runāts par rīcību, kādai vajadzētu būt ārkārtas situācijā saistībā ar Krievijas robežas tuvumu. Runāts par to jau esot labu laiku iepriekš. Bijušas arī teorētiskas mācības. S.Drubiņa stāsta, ka novadam ir savs civilās aizsardzības plāns ar atbildīgajām personām un to tālruņa numuriem. Runājot par iedzīvotāju informētību civilās aizsardzības jautājumos, viņa saka: “Informācija ir. Bet mēs nevaram ar varu piespiest iedzīvotājus zināt. Piemēram, par somas saturu ārkārtas gadījumam. Svarīgi, cik cilvēks pats grib zināt.”

Lauku cilvēki zināšot, kā būt

Komisiju vada Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis. Viņaprāt, sabiedrība ir pietiekami izglītota. “Šodien saprotam vairāk nekā tad, pirms vēl karš Ukrainā nebija sācies,” viņš saka.

Ukraiņu pieredze māca, kas ir pats nepieciešamākais, ja jāpaslēpjas uz laiku vai jādodas bēgļu gaitās. Tas ir labi jāapdomā. Ukraiņi zina, kā ir, ja trauksme sākas naktī, kad tikko esi pamodies no miega. Katram pašam esot jāzina, vai jau iepriekš pa rokai stāv sagatavota soma ar visu vajadzīgo, vai arī tā steigā tiek piepildīta. A.Caunītis saka – lauku cilvēki zina, ka vienmēr jābūt gataviem, piemēram, dabas stihijas situācijām. “Jābūt dzeramā ūdens rezervei dienai, divām. Vienmēr gados vecie cilvēki ir teikuši, ka mājās jābūt liekai sērkociņu kastītei, svecēm, arī sālim. Vajadzīgs radioaparāts, lai uztvertu informāciju, ja gadījumā nedarbojas mobilie sakari,” stāsta A.Caunītis.

Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka, no vienas puses, Ukrainas pieredze mums liek būt modriem, neatslābt, bet, no otras puses, jāvairās no pārspīlējumiem. “Jebkuram cilvēkam ir jāsaprot – lai kādi apstākļi, nevajag ļauties panikai. Tas ir kā tad, ja kādā publiskā ēkā pēkšņi ir ugunsgrēks un cilvēki bailēs sāk kaut kur skriet, kāds pakrīt un tiek samīdīts. Panika ir pats sliktākais, kas vien var būt. Jāprot mierīgi analizēt situāciju un pieņemt konstruktīvus lēmumus. Arī tad, ja cilvēks ielūst āliņģī, panika histērijā var novest pie sliktākā rezultāta. Bet, saglabājot mieru, var tikt no āliņģa ārā,” saka A.Caunītis.

Vadībai ir noteikta rīcības shēma

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes daļas komandieris Arturs Birznieks skaidro: “Gulbenes pilsētā ir sirēna. Arī Stāķos ir sirēna. Ārkārtas situācijā šīs sirēnas tiks ieslēgtas, ja apdraudējums patiešām radīsies (piemēram, militārs iebrukums, ķīmiskā noplūde, radiācija – red.). Papildus cilvēku apziņošanu tad veiks ar rupora palīdzību no policijas automašīnām. Tad arī iedzīvotājiem jāieslēdz radio vai jāskatās televīzija, kur tiks dotas norādes turpmākajai rīcībai. Varbūt ieteiks palikt uz vietas un nevērt vaļā logus, varbūt modinās evakuēties no noteiktas administratīvās teritorijas. Tādā gadījumā pārsvarā iedzīvotājiem jāpārvietojas pašiem saviem spēkiem. Bet par tiem, kuriem nav savu iespēju, būs jāparūpējas pašvaldībai.”

Taču, kā uzsver A.Birznieks, pats galvenais iedzīvotājiem ir zināt: ja rodas ārkārtas situācija, informēšana notiks. Tālāk jau jāseko norādēm, neļaujoties panikai un stresam. “Svarīgi cilvēkiem ir saprast, kas jādara. Neiziet no mājām un nekur neiet, pirms nav paziņots, kā rīkoties,” saka A.Birznieks.

Pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts apstiprina – civilās aizsardzības komisijai ir dažādi rīcības plāni, kā ārkārtas situācijā piesaistīt glābējus, mediķus, policiju. Bijušas sarīkotas arī praktiskās mācības rīcībai ķīmisko vielu noplūdes gadījumā. Viņš zina stāstīt, ka pašvaldībai ir individuālo aizsardzības līdzekļu rezerves (medicīniskās maskas, respiratori, aizsargtērpi), kurus var dalīt cilvēkiem, ja rodas tāda nepieciešamība. Masku, respiratoru ir ļoti liels daudzums – apmēram 50 000. Tās iepirktas sakarā ar Covid-19 pandēmiju.

“Ir apzinātas vietas, kur patverties. Sauksim šīs vietas par pagrabiem. Tās nav milzīgas ēkas, bet tās ir visā novada teritorijā – pilsētā un pagastos. Ir izveidots ēku saraksts, kurās mēs varam izvietot iedzīvotājus ārkārtas gadījumā. Tās ir pašvaldības ēkas, kurās līdz šim bijuši izvietoti Ukrainas civiliedzīvotāji, kuru skaits mūsu novadā ir samazinājies,” stāsta K.Dauksts. Viņš arī saka, ka iedzīvotāju evakuācijas nepieciešamības gadījumā pašvaldība ir gatava nākt palīgā ar savu autotransportu un pārvest cilvēkus. “Mums ir seši mikroautobusi un viens lielais – 50 sēdvietu – autobuss,” viņš piebilst.

Vai civilā aizsardzība Latvijā ir uz papīra?

“Civilās aizsardzības mērķis ir ļoti plašs, piemēram, krīzes, dabas un cilvēku izraisītās ārkārtas situācijās paglābt civiliedzīvotājus,” skaidro Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības priekšsēdētājs Vijārs Griķis. Viņš saka – civilās aizsardzības plāns Gulbenes novadā un Latvijā kopumā šodien diemžēl ir tikai uz papīra. Faktiskā gatavība visdažādākajām ārkārtas situācijām rada pamatotas bažas. Strādā tikai atsevišķas sadaļas, nevis civilās aizsardzības plāns kā pasākumu kopums – saka V.Griķis. Un piebilst, ka ir par to centies runāt dažādos valsts pārvaldes līmeņos jau pirms kaimiņvalsts agresijas, bet šķiet, ka atbildīgās amatpersonas neizprot šī valsts iekšējās drošības jautājuma nopietnību. Viņaprāt, ir skaidri jāapzinās, ka diemžēl Krievijas draudēšana ar iespējamo konvencionālo un pat kodolkaru ir jāuztver nopietni. Nopietnāk nekā jebkad agrāk, kopš tika izgudroti kodolieroči – saka V.Griķis.

Viņš neslēpj – Latvijā ārkārtas situācijā cilvēku civilā aizsardzība ir pašu iedzīvotāju rokās. Piemēram, ikvienam skaidrs, ka pirmā nosacīti drošā patveršanās vieta varētu būt mājas pagrabs, bet pagrabi nav atbilstoši aprīkoti, lai tur varētu normāli uzturēties un izdzīvot. V.Griķis, piemēram, bilst, ka maldinoši tiek aizmūrēti pagrabu logi atsevišķās daudzdzīvokļu mājās, lai it kā tur neiekļūtu dzīvnieki. Viņš uzsver, ka logiem pagrabos obligāti ir jābūt, jo tie visi ēkas sabrukšanas gadījumā var kalpot kā rezerves izejas. Arī tad, ja pagrabā izceļas ugunsgrēks, ir svarīgi, lai caur logu ailām mazinātu telpās augsto temperatūru un ugunsdzēsēji padotu dzēšanai stobrus.

V.Griķis piesauc Somijas variantu, kur daudzdzīvokļu mājās jau projektēšanas stadijā pagrabi speciāli tiek sagatavoti civilās aizsardzības vajadzībām. Šīs koplietošanas telpas, kuras miera laikā iedzīvotāji izmanto kā velosipēdu, bērnu ratiņu novietnes, veļas mazgātavas un tamlīdzīgi, ir aprīkotas ar labierīcībām, iespējām nomazgāties, tur ir pieejamas dzeramā ūdens rezerves, apkures krāsniņas. Tur īsā laikā vajadzības gadījumā var izveidot apkurināmu patversmi, lai cilvēki var droši uzturēties, izmantot sakaru līdzekļus, glabāt medikamentus, gatavot ēdienu, gulēt. “Agri vai vēlu arī Latvijā mums būs jānonāk pie šāda risinājuma. Šobrīd mums diemžēl nekā tamlīdzīga nav. Pašsaprotami ir ieguldīt līdzekļus 2,5 procentu apjomā Latvijas armijas vajadzībām, bet vēl svarīgāk ir aizsargāt civiliedzīvotājus, sievietes, bērnus, vecāko paaudzi. Valstij ir nopietni jādomā par civilās aizsardzības un iekšējās drošības reāli funkcionējošu modeli,” saka V.Griķis.

• Diāna Odumiņa

Viedokļi

No pašvaldības neko neesam dzirdējuši

Saulcerīte Indričeva pelnīto atpūtu bauda Jaungulbenē, ir kādreiz bijusi rajona padomes priekšsēdētāja: “Tik, cik mēs katrs interesējamies, tik arī ir. No Aizsardzības ministrijas zinām par nepieciešamību katram sarūpēt 72 stundu somu. Ir vēl dažas instrukcijas bijušas. Zinām, ka ārkārtas situācijā ir jāieslēdz televizors vai radioaparāts un jāklausās norādes. Taču no Gulbenes novada pašvaldības neko neesam dzirdējuši. Nav arī informācijas, ka novada vadība vai deputāti būtu par tādu tēmu sprieduši. Es esmu veco laiku cilvēks. Atceros, ka mums kādreiz bija civilās aizsardzības mācības, cilvēki tika informēti, kā jārīkojas, uz ko ir jābūt gataviem ārkārtas situācijās. Tagad nezināsim, uz kuru pusi jāskrien un kas jādara. Iedzīvotājiem tomēr būtu jābūt zināmai gatavībai un drošībai, ka par mums domā. Kaut vai lai būtu tāds iespaids! Gribētos zināt, vai mūsu novadā ir pagrabi, ir vietas, kur cilvēkiem paslēpties. Būtu jāzina virzieni. No kuras puses nāk draudi un kādā virzienā vajadzētu doties projām, ja nonāksim tādā situācijā. To vajag, lai cilvēki nesāktu haotiski kaut kur skriet vai aizbraukt.”

Izraēlā civilo aizsardzību redzēju praksē

Andris Musajevs, uzņēmējs no Stāmerienas pagasta: “Jāpaļaujas katram tikai uz sevi un savām zināšanām. Ja kas, neviens jau nepalīdzēs. Man liekas, ka tie “palīdzētāji” rīkosies kā pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados – salēks kuģos. Mēs diemžēl dzīvojam tā… izklaidīgi. Nedomājam. Esmu par to, ka arī Latvijā katram vīrietim ir jāiziet armija. Ir jāsagatavojas, jāmāk aizstāvēt sevi, ģimeni un dzimteni. Latvieši drosmes un mākas ziņā jau nav tie pēdējie. Runājot par civilo aizsardzību, esmu redzējis, kā, piemēram, Izraēlā tā darbojas. Tur esmu ciemojies vairākas reizes pie dažādiem cilvēkiem. Tur vienmēr ir gatavi ārkārtas situācijām. Ir sagatavots krājums ar ūdeni un konserviem ilgākam laikam, ir skābekļa balons, ir respiratori. Dzīvokļu logiem ir metāla žalūzijas ārpusē, kas vajadzīgas, lai sprādziena gadījumā šķembas netrāpītu dzīvoklī. Kad atskan sirēna, cilvēki zina, ka ir jādodas uz pagrabiem vai mājas koplietošanas gaiteņos. To visu esmu redzējis Izraēlā. Tāpēc arī man katram gadījumam ir pagrabs. Ir paša gatavoti konservi, kuru pietiktu ilgākam laikam. Tie var stāvēt 5-6 gadus un būt ēdami.”

Paņemt no skapja balto paladziņu un doties

Andrejs Andževs bauda pelnīto atpūtu Jaungulbenē, ir kādreiz bijis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes daļas komandiera vietnieks: “Gulbenes novadam kādreiz bija sava civilās aizsardzības līdzekļu noliktava. Bija tur padomju laiku gāzmaskas. Katru gadu tās pārskaitījām, atskaites sūtījām, putekļus slaucījām. Tagad šo gāzmasku novadā vairs nav. Tās tika pārvestas uz centralizēto noliktavu. Kaut ko aizveda uz Madonu, kaut ko aizveda citur. Līdzībās runājot, viss notika tāpat kā ar skolu optimizāciju. Toreizējos mūsu krājumos bez gāzmaskām bija daudz cita. Tur bija čuguna apkures krāsniņas, bija nestuves, bija radiācijas noteikšanas aparāti. Visu to centralizēti savāca. Tomēr, runājot par civilo aizsardzību tagadējos apstākļos, es esmu drošs. Tagad ir iespēja apziņot cilvēkus, izmantojot mobilos sakarus. Agrāk tādu iespēju nebija. Gulbenes novadā darba kārtībā ir arī divas trauksmes sirēnas tādai primitīvai ziņošanai vai brīdināšanai, ka kaut kas ir noticis. Tomēr uzsvars ir jāliek uz apziņošanu caur mobilajiem sakariem. Telefons šodien ir gandrīz visiem. Tur arī paziņos vajadzības gadījumā, kas ir noticis un kas ir jādara. Agrāk bija visur jābūt tā saucamajām bumbu patversmēm. Tas – padomju gados. Bet, ja tā loģiski padomā, cik cilvēku tādā patversmē var ietilpt? Ja, piemēram, nāk radiācijas vilnis, jāslēpjas ir savā dzīvoklī vai jāiet pagrabā, vai jābrauc pie radiem uz laukiem un tur jāslēpjas pagrabā, ja vēl ir iespējams to izdarīt. Ja ir apdraudējums, viss jau notiek uzreiz. Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem būtu jādodas uz pagrabu, lai gan, ja jārēķinās, ka uzreiz nevarēs izkļūt ārā, problēmas būtu. Nekad nebūs tā, ka visiem būs drošība. Viss jau mūsu valstī ir tajā civilās aizsardzības plānā atrunāts. Arī Gulbenes novadā. Kā šis plāns darbojas, cik veiksmīgi, to var redzēt tikai ārkārtas situācijā. Neteiksim, ka Gulbenes novads ir superīgā gatavībā, bet lielos vilcienos ir gatavs, ja tiešām tāds brīdis pienāks. Es personīgi jūtos ļoti droši. Bet ja negaidīti bumba uzkritīs uz galvas… Neviens neko neizdarīs. Tad visdrošākais ir paņemt no skapja balto paladziņu un doties uz miera kapiem.”

Uzziņai

Kas šobrīd, redzot situāciju Ukrainā, jāņem vērā Latvijas iedzīvotājiem, lai sagatavotos rīcībai ārkārtas gadījumā

1.Seko informācijai plašsaziņas līdzekļos!

2. Ievēro institūciju norādījumus par turpmāko rīcību apdraudējuma gadījumā!

3. Laikus parūpējies par mājsaimniecības rezervēm!

4. Sagatavo ārkārtas gadījumu somu, kas noderēs evakuācijas gadījumā!

5. Saglabā mieru un esi gatavs rīkoties atbilstoši situācijai!

Iedzīvotāju apziņošana

* Lai brīdinātu iedzīvotājus katastrofu un to draudu gadījumos, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas. Lai saņemtu informāciju, izmantojiet kādu no plašsaziņas līdzekļiem: “Latvijas radio 1”, “Latvijas radio 2”, “Latvijas radio 3”, “Latvijas radio 4”, “Latvijas radio 5”, “Radio SWH”, “Radio Skonto”, “Latvijas Kristīgo radio”, Latvijas televīziju – LTV1 un LTV7.

* Neizslēdziet radioaparātus un televizorus, klausieties turpmāko informāciju! Ieklausieties policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personāla sniegtajos paziņojumos pa skaļruņiem un izpildiet tos! Paziņojiet par notikušo jūsu tuvākajiem kaimiņiem!

Apdraudēto cilvēku evakuācija

* Informācija par evakuēšanās nepieciešamību un papildu norādījumi jums tiks sniegti pa radio un televīziju vai ar policijas, ugunsdzēsēju automašīnu skaļruņu palīdzību.

* Evakuācijas izziņošanas gadījumā ar nodrošināto transportu vai, ja iespējams, ar savu personisko autotransportu dodieties prom norādītajā virzienā!

* Evakuācijas gadījumā ņemiet līdzi personu apliecinošus dokumentus, skaidru naudu, vērtslietas, pārtikas rezerves, dzeramo ūdeni un tikai nepieciešamo apģērbu!

* Neceliet paniku un saglabājiet mieru!

Gatavība nestandarta situācijām

* Iepriekš sagatavojieties iespējamām ārkārtas, nestandarta situācijām!

Ieteicams turēt rezervē: sērkociņus, sveces, kabatas lukturus, petrolejas lampu, radio ar rezerves baterijām, gāzes (spirta) plītiņu, medicīnisko aptieciņu un nepieciešamās zāles, pārtikas rezerves, kuras uzglabājamas ārpus ledusskapja, un dzeramo ūdeni, skaidru naudu.

* Personu apliecinošus dokumentus uzglabājiet visiem ģimenes locekļiem zināmā un pieejamā vietā!

Avots: Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests

APTAUJA: Vai zināt, kā rīkoties ārkārtas situācijā?

Nav taču, kur aizbēgt un paslēpties – 77

Jā, zinu, bet tas mani neuztrauc – 7

Jā, zinu. Man ir izdomāts rezerves plāns – 6

Parūpēties par sevi un atcerēties, ka politiķi melo* – 6

Man ir tikai sakārtota ārkārtas gadījumu soma – 2

Kopā: 98

(*”Dzirksteles” portāla apmeklētāja pievienota atbilde)