Diāna Odumiņa
Amatu nosaukumi ir dažādi, atšķirīga kompetence, bet darāms kopīgs darbs – apsaimniekojamas Gulbenes novada pašvaldības pārziņā esošās 14 kapsētas.
Sajukums sabiedrībā un arī “Dzirkstelē” ar pašvaldības darbinieku amatu nosaukumiem un darba apjomu radās sakarā ar Gulbenes novada domes 30.maija sēdi. Tajā ar deputātu balsojumu tika akceptētas izmaiņas pilsētas labiekārtošanas iestādē strādājošās kapu pārzines Aigas Gibneres pienākumu apjomā. Tika ieviesti grozījumi pašvaldības iekšējā normatīvajā aktā “Gulbenes novada pašvaldības darbinieku individuālās mēnešalgas noteikšanas noteikumi”. Kapu pārziņa individuālā mēnešalga tiks noteikta, piemērojot 2.kategoriju, jo šis amats atbilst iestādei, “kur daļa no darbiniekiem strādā uz visu novada teritoriju”. Tas mudināja domāt, ka labiekārtošanas iestādes kapsētas pārzinis turpmāk būs atbildīgs ne tikai par Gulbenes pilsētas vecajiem un jaunajiem (Tanslavu) kapiem, bet arī par pārējām 12 lauku teritorijā esošajām kapsētām, taču tā tas nav.
Novada lauku teritorijā esošajās kapsētās joprojām strādās jau esošie kapsētu uzraugi. “Viņi ir un arī būs,” “Dzirkstelei” saka pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne. Šajā ziņā nekas nemainīsies – uzver arī pašvaldības Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Sanita Mickeviča.
Šobrīd gadījumos, kad iedzīvotājiem jāmeklē kapavieta piederīgo bērēm, pilsētā jāuzmeklē kapsētas pārzinis, kura kabinets atrodas vienā ēkā ar Dzimtsarakstu nodaļu Gulbenē, bet laukos ir jāzvana uz pagasta pārvaldi.
S.Mickeviča akcentē, ka pašvaldības darbiniekiem, kuri atbild par lauku kapsētām, ir citāds amata nosaukumus – viņi ir kapsētu uzraugi, kas darbojas pagastu pārvalžu pakļautībā. Pilsētas abas kapsētas apsaimnieko Gulbenes labiekārtošanas iestāde. Tajā strādā pilsētas kapsētu pārzine, kuras pienākumos ir lielākoties darbs ar dokumentiem. Fizisko jeb tehnisko darbu pilsētas kapsētās veic citi labiekārtošanas iestādes darbinieki. Tādējādi pilsētas kapu pārzines amats atrodas augstākā kategorijā nekā kapsētu uzraugi pagastos.
Novada domes 30.maija sēdē faktiski tika fiksēts, ka Gulbenes labiekārtošanas iestādē esošais kapsētas pārzinis ir intelektuālā darba veicēju otrās kategorijas darbinieks, kurš “strādā uz visu novada teritoriju”, kā ierakstīts pašvaldības normatīvajā aktā. Deputāti nobalsoja, lai šāds papildinājums tiktu ierakstīts Gulbenes novada pašvaldības darbinieku individuālās mēnešalgas noteikšanas noteikumu 2.pielikumā par darbinieka kategorijas noteikšanu – akcentē A.Sprudzāne. Tādējādi pašvaldībā nekas nemainījās, vienkārši tika precizēti ieraksti pašvaldības dokumentos – skaidro S.Mickeviča.
Gulbenes vecās un jaunās kapsētas pārzinis strādā uz pilnu slodzi, savukārt kapsētu uzraugiem pagastos ir nepilnas amatu likmes, kā “Dzirkstele” noskaidroja sarunā ar pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītāju Kristapu Daukstu.
S.Mickeviča teic – uzraugi pagastos gan kopj kapus, gan ierāda jaunās kapavietas. Šādi uzraugi kā pašvaldības darbinieki esot pilnīgi visās novada atvērtajās vai daļēji atvērtajās kapsētās (kapsētu statuss tiek noteikts ar pašvaldības lēmumu). Amatu likmes uzraugiem ir atšķirīgas. Viens no kritērijiem – kapsētas teritorijas lielums.
S.Mickeviča skaidro – ir mainījusies amatu klasifikācija pašvaldībā, un tas jau ir noticis pirms pusotra gada. Viņa piebilst, ka bieži vien kapsētu uzraugi pagastos ir arī citu darba pienākumu veicēji pašvaldībā. “Nereti kapsētas uzraudzīšana pašvaldības darbiniekam pagastā ir viens no amata pienākumiem,” skaidro S.Mickeviča.
#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
