Gulbenes novada pirmsskolas apmeklē 13 ukraiņu bērni, skolās mācās 39 ukraiņu bērni

Līdz šim ukraiņi varēja izvēlēties, vai savus bērnus sūtīt mūsu skolās vai ļaut turpināt mācības attālināti Ukrainā. Un tie Ukraiņu bēgļu bērni, kas ieradās un dzīvo Gulbenes novadā, galvenokārt arī apgūst mācības klātienē mūsu novada skolās. Viņi cenšas runāt un apgūt mācību vielu latviešu valodā.

Gulbenes novada pirmsskolas apmeklē 13 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, savukārt mūsu skolās kopā mācās 39 ukraiņu bērni.

“Gandrīz katrā mūsu skolā ir ukraiņu bērni, izņēmums ir Stāķu un Gulbīša pamatskola. Pirmsskolas vecuma bērni apmeklē pirmsskolas grupiņas Lizumā, Rankā, Tirzā un Stāķos. Izglītības pārvaldē ir informācija par vienu Ukrainas jaunieti, kurš mācās tālmācībā savā valstī, lai iegūtu vidējo izglītību, un par vēl vienu, kurš tālmācībā iegūst pamatizglītību,” “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova.

Turas pie noteikuma – izglītība valsts valodā

Lielākā daļa ukraiņu bērnu mācās Rankas pamatskolā, kur pašlaik ir 15 skolēni un pirmsskolā 8 bērni. “Būs mazāk, jo ir, kas dosies prom no šejienes,” zina teikt Rankas pamatskolas direktore Aiga Loseva.

Tie, kas mācās Rankas pamatskolā, pārsvarā visi dzīvo skolai blakus esošajā dienesta viesnīcā.

“Ir ģimene, kas atradusi darbu kaimiņu novadā, bet bērni tomēr turpina mācīties pie mums, jo vecākus apmierina gan skola, gan pirmsskola un ir nolēmuši skolu nemainīt,” saka A.Loseva.

Viņa “Dzirkstelei” stāsta, ka pirmsskolas bērniem ar valodas apguvi iet daudz raitāk un vieglāk. Bērni ātrāk iejūtas un arī valodu apgūst ātrāk un praktiski arī lieto.

“Tā kā šeit ir lielāka ukraiņu kopiena, tad savā starpā viņi runā sev tuvākā valodā. Un to var just, kad bērns atgriežas skolā, piemēram, pēc ilgākas slimošanas, gaida, kad skolotājs runās krievu valodā. Bet mēs principiāli to nedarām. Runājam latviski, un tad tas atkal viss aiziet un bērni cenšas runāt. Turamies pie noteikuma – izglītība valsts valodā un sniedzam atbalstu, ja tas ir vajadzīgs. Skolas vidē ir jārunā latviešu valodā, un šobrīd, pieņemot darbā jebkuru darbinieku, arī ukraiņu, skaidroju, ka saziņa turpmāk notiks latviešu valodā. Arī forumā, ko rīkoja Gulbenes novada Izglītības pārvalde, bija interesenti dzirdēt citu novadu pieredzi, piemēram, Krāslavas pieredzi, kur pārvaldes vadītāja teica, ka arī viņi turas pie saziņas latviešu valodā un viņi netulko. Ja cilvēks nesaprot, tad viņi skaidro vienkāršotāk latviešu valodā, izņēmums ir tehniski termini. Stiprinu savu nostāju, un kolektīvā tiek popularizēts – ievērojam likumu, strādājam latviešu valodā, mācības nodrošinām valsts valodā,” uzsver A.Loseva.

Viņa atzīst, ka tas, protams, prasa papildu darbu no skolotājiem, ja vajag skaidrot ukraiņu bērniem, ja kaut ko nesaprot. Un te A.Loseva savukārt saredz interešu izglītības ieguvumus, proti, ukraiņu skolēns neformālā vidē ātrāk apgūst valodu ārpus mācībām.

Par papildu darbu skolotājiem vairs nemaksā. “Varbūt tas arī ir saprotami. Ja šie cilvēki jau divus gadus uzturas šeit, jebkuram atbalstam ir limits. Sākotnēji atbalsts tika sniegts. Divi gadi ir bijis pietiekams laiks, un to var redzēt arī pēc bērnu spējām, kā viņi strādā. Dažās jomās viņi ir pat spēcīgāki par latviešu bērniem. Bērniem spējas ir dažādas. Ukraiņu bērni cenšas. Viens ukraiņu skolēns piedalījās matemātikas olimpiādē. Gaidām rezultātus, kā viņam būs veicies,” stāsta Rankas pamatskolas direktore un, skolēnus redzot ikdienā, atzīst, ka viņi ir labi iejutušies skolas dzīvē.

Savukārt Ukraiņu bērnu vecāki ļoti novērtē sniegto atbalstu. “Viņi saka paldies Latvijai, ka grūtā brīdī ir atbalstījuši. Un ir prieks, ka novērtē!” uzsver A.Loseva.

Cenšas runāt un rakstīt latviski

Lizuma pamatskolas direktore Inese Dambe stāsta, ka Lizuma skolu kopā ar pirmsskolas grupu apmeklē seši ukraiņu bērni.

“Bērni, kas ir skolā, cenšas runāt latviski un arī runā, arī raksta latviešu valodā. Ir vārdi, lietas, kas, protams, ir jāpasaka, lai viņi saprastu. Bet paši īstenībā ļoti cenšas, runā, mācās, iedziļinās, jo viss tomēr notiek latviešu valodā,” stāsta I.Dambe.

Lizuma pamatskolā strādā ukrainiete Olga Kemin, un viņas bērni mācās Lizuma pamatskolā. Olga ir franču valodas pulciņa pasniedzēja un skolotāja palīdze. Ar laikrakstu viņa runā latviešu valodā, un viņas latviešu valodas zināšanas ir pārsteidzoši labas. Viņa atzīst, ka latviešu valoda ir grūta valoda, bet var iemācīties. Viņa ar bērniem te ir iejutusies.

“Bērni labi prot latviešu valodu. Pat labāk nekā es,” smaida Olga un turpina, ka bērni ļoti vēlējās komunicēt ar citiem bērniem un sākotnēji, nezinot latviešu valodu, komunikācija bija apgrūtināta, bet tas deva lielu stimulu valodu iemācīties.

“Bērni ir priecīgi, ka prot latviešu valodu. Var sarunāties ar citiem bērniem, kopā paspēlēties,” stāsta Olga. Viņa vēl nezina, cik ilgi būs Latvijā, un tajā pašā laikā, domājot par saviem bērniem, viņa saprot, ka tagad, piemēram, nemaz nebūtu tik viegli bērniem atgriezties skolā Ukrainā, jo mācību programma atšķiras. “Viens no maniem bērniem mācās 1.klasē un nemāk lasīt un rakstīt ukraiņu valodā, jo te viņa ir apguvusi latviešu valodu,” stāsta Olga.

Nav viegla valoda

Latviešu valodas skolotāja Biruta Rukmane ir mācījusi ukraiņiem latviešu valodu gan klātienē, gan tiešsaistē. Tie, kas mācījās tiešsaistē, pamatā bija strādājošie, bet tiešsaistes mācībās apgūt latviešu valodu, kā novērojusi B.Rukmane, nav tas labākais variants.

“Latviešu valoda nav viegla valoda, lai iemācītos. Pašiem pareizrakstības likumos ir tik daudz pretrunu! Latviešiem pašiem iet grūti ar valodu, bet, piemēram, Volodimirs Lupivovk, kurš tagad mācās Gulbenes novada vidusskolā 10.klasē, pagājušajā gadā nolika 9.klases eksāmenus Lejasciema pamatskolā. Nupat ar viņu skolā runāju, un to, ko viņš nesaprot, pajautā krievu valodā. Visās stundās piedalās, un viņam nav skolotāja palīga, tas ir viņa paša darbs – latviešu valodas apguve,” saka B.Rukmane.

Un patiešām Volodimiram Lupivovk sarunāties ar “Dzirksteli” latviešu valodā nesagādā problēmas. Viņš stāsta, ka skolā iejuties labi, skolēni ir ļoti draudzīgi un draugus arī viņš ir ieguvis. “Latviešu valoda ir grūta valoda. Esmu iemācījies sarunvalodu. Centos iemācīties, lai varētu nokārtot eksāmenus. Vislabāk man padodas matemātika un arī ķīmija. Visgrūtāk – latviešu valodas stundās, jo gramatika ir grūta, bet man patīk lasīt grāmatas arī latviešu valodā,” stāsta puisis.

Viņa latviešu valodas skolotāja Vita Medniece saka, ka Volodimirs izvēlējies latviešu valodu apgūt padziļināti, un tas nav tik vienkārši. “Runā viņš labi, bet prasības vidusskolā nav tikai sarunvaloda, tā ka viņš mācās arī padziļināti. Tas ir ļoti sarežģīti, bet viņš ļoti cenšas un klasesbiedri viņu ļoti atbalsta,” uzsver skolotāja.

FAKTI

Gulbenes novads:

● Lizuma pamatskolā strādā skolotāja no Ukrainas. Strādā kā skolotāja palīgs un franču valodas skolotāja interešu izglītības programmā;

● Rankas pamatskolā 2 Ukrainas skolotājas strādā par skolotāja palīgiem Ukrainas civiliedzīvotāju bērniem;

● Tirzas pamatskolā strādā Ukrainas skolotāja, māca angļu valodu.

AVOTS: IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE

FAKTI

Gulbenes novada pirmsskolas apmeklē 13, savukārt mūsu skolās kopā mācās 39 ukraiņu bērni. Skaits pa klasēm: 1.klasē – 4 skolēni, 2.klasē – 1, 3.klasē – 3 skolēni, 4.klasē – 4, 6.klasē – 6 skolēni, 7 klasē – 3, 8.klasē – 7 skolēni, savukārt vidusskolas posmā mācības ir uzsācis 1 skolēns no Ukrainas.

Šobrīd Gulbenes novada pašvaldības iestādēs dzīvo 94 Ukrainas civiliedzīvotāji, un šīs iestādes ir: Rankas skolas dienesta viesnīca, Lejasciema pamatskolas internāts, bijusī Rēveļu pamatskola un Druvienas pamatskola, Gulbenes novada vidusskolas internāts. Zināms, ka Ukrainas civiliedzīvotāji dzīvo arī, piemēram, bijušajā Galgauskas pamatskolā, kas šobrīd ir nodota nomā juridiskai personai. Par to, cik daudz Ukrainas cilvēku tur dzīvo, pašvaldībai informācijas nav. Tikai tad, ja viņi meklē sociālo palīdzību, sociālais darbinieks par viņu aizpilda anketu un pašvaldība viņu piereģistrē “Ucasnir” sistēmā. Tāpat Ukrainas cilvēki dzīvo arī ģimenēs, par ko arī informācijas pašvaldībai nav.

AVOTS: GULBENES NOVADA PAŠVALDĪBA

UZZIŅA

NO NĀKAMĀ MĀCĪBU GADA visiem Ukrainas bēgļu bērniem būs jāapmeklē Latvijas izglītības iestādes. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kuri drīzumā tiks virzīti izskatīšanai valdībā.

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.