Gulbenes novada slēgto skolu likteņi (13)

No veiksmes stāstiem līdz neatrisinātiem jautājumiem

Pēdējos gados arī Gulbenes novada kartē pazudušas vairākas skolas. Vairāki pagasti palikuši bez savas mācību iestādes. Tur, kur kādreiz čaloja bērni un skanēja skolas zvans, tagad no tā visa ir mēms klusums. Šobrīd Gulbenes novadā ir sešas pamatskolas laukos un viena vidusskola pilsētā.

Pēc pagastu reformas, Beļavas un Lejasciema pagastu apvienībā ir Lejasciema pamatskola, Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes un Līgo pagastu apvienībā ir Sveķu pamatskola, Druvienas, Lizuma, Rankas un Tirzas pagastu apvienībā – Tirzas, Lizuma, un Rankas pamatskolas, savukārt Litenes, Stāmerienas un Stradu pagastu apvienībā – Stāķu pamatskola. Bet kas tad notiek ar bijušo skolu ēkām šodien? Vai tās ieguvušas jaunu elpu jeb stāv tukšas, pamestas un kļuvušas par vietējās kopienas bēdu stāstiem?

Šonedēļ Galgauskā notika pagasta iedzīvotāju tikšanās ar Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektori Antru Sprudzāni, pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītāju Kristapu Daukstu un pašvaldības Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāju Sanitu Mickeviču, lai apspriestu, ko turpmāk darīt ar bijušās Galgauskas skolas ēku, kuru slēdza 2019.gadā, jo esošais nomnieks ar pašvaldību pārtrauc līgumu, un telpas ir atbrīvotas.

Iespējamie risinājumi

Juris Duļbinskis, kurš vada Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes un Līgo pagastu, klātesošos informēja, ka tuvojas apkures sezona, un līdz šim bijušās skolas telpas tika apkurinātas. “Jautājums, ko darīt turpmāk? Esam runājuši ar pašvaldības vadību par iespējamiem risinājumiem,” teica J.Duļbinskis un uzskaitīja tos: turpināt ēku apkurināt – grāmatvedības dati liecina, ka viena apkures sezona (kurināmais un kurinātāja alga) izmaksā aptuveni 15 000 eiro, un paralēli meklēt nomnieku, kuram varētu būt interese izmantot šīs telpas. Vēl ir variants ēku neapkurināt un iekonservēt, vai arī to pārdot.

“Kopš skolas slēgšanas mums jau bija priekšlikums, ka šai ēkai ir jākalpo tikai izglītībai. Jau tad ierosinājām, ka uz šejieni vajag pārcelt Stāķu skolu. Zinām, ka tur telpas skolas vajadzībām ir pielāgotas, ir šauras. Bet kādas te ir telpas! Kāpēc gan nevarētu pārcelt uz šejieni Stāķu skolu?” interesējās galgausniete Dzidra Matīsa.

A.Sprudzāne skaidroja, ka arī šāds variants varētu būt viens no risinājumiem. “Taču vai uz šejieni atnāks pedagogu kolektīvs, vai bērni būs ar mieru un nesadalīsies pa citām skolām. Ir daudz dažādu aspektu. Mēs nevaram pateikt – jums ir jāpārceļas uz Galgauskas skolu. Vecākiem ir brīva izvēle, kurā skolā mācās viņu bērns. Kur ir garantija, ka viņi atnāks uz šejieni? Tas ir liels risks izjaukt skolu. Šis īsti nav reāls variants,” teica A.Sprudzāne.

Arī J.Duļbinskis uzsvēra, ka no Stāķu pamatskolas neviens uz šejieni savu bērnu nevedīs. “Varbūt 10 atvedīs. Labāk izvēlēsies braukt uz Gulbeni,” teica J.Duļbinskis.

Meklēs nomnieku

J.Duļbinskis akcentēja, ka viens no variantiem būtu tomēr atrast nomnieku, kuram šīs telpas būtu piemērotas. Redzot, kāda uzņēmējdarbība apkārtnē cirkulē, viņš kā piemēru min šuvējus. “Uzrunāsim uzņēmējus, lai attīsta te filiāli. Tas ir viens no variantiem. Lai izdodas atrast to, kas vēlas šīs telpas izmantot,” teica J.Duļbinskis.

K.Dauksts paskaidroja, ka process, kas saistās ar pieteikšanos uz telpu nomu, ilgst aptuveni 2 līdz 3 mēnešus.

A.Sprudzāne uzsvēra, ka pašvaldība būtu pateicīga un priecīga, ja šī ēka tiktu apdzīvota. “Būsim reāli, ka izglītībai pilnā apjomā diez vai kādreiz tā kalpos. Bet, ja varētu izmantot cita veida funkcijai, kam būtu interese par to, mēs no pašvaldības puses būtu pateicīgi, jo tad ēka neaiziet postā. Bet ar varu mēs arī tur neko nevaram ielikt, un tad sākas skarbā patiesība,” teica A.Sprudzāne.

K.Dauksts informēja, ka atkārtoti ēka ir piedāvāta zemessardzes vajadzībām, bet saņemts atteikums, jo neesot intereses. Viss jau notiek Cesvainē, Alūksnē.

Sapulce noslēdzās ar to, ka pašvaldība mēģinās piedāvāt šo ēku iznomāt. “Skatīsimies, kāds būs rezultāts, vai pieteiksies interesents,” teica A.Sprudzāne.

Stāv tukša

Vēl viens sāpju stāsts ir par tukšajām bijušās Gulbīša skolas telpām. Līdz šim arī par to nevienam nav radusies interese, un tā joprojām stāv tukša.

Gulbīša skola ir viena no pēdējām slēgtajām skolām Gulbenes novadā. Deputāti par skolas likvidāciju nobalsoja novada domes 2024. gada 29. februāra sēdē. Ilgus gadus Gulbītī bija vidusskola. Par statusa pazemināšanu līdz pamatskolas līmenim novada deputāti lēma novada domes 2017.gada 1.augusta sēdē. Skolas ēka ir celta 1885. gadā kroga vajadzībām, bet no 1905. gada tajā bijuši dzīvokļi. Gulbīša sešgadīgā pamatskola tika atvērta 1928. gada 1. oktobrī. No 1944. gada tā darbojās kā septiņgadīgā skola, no 1954./1955. mācību gada – kā vidusskola.

A.Sprudzāne “Dzirkstelei” stāsta, ka līdz šim par šo ēku nav bijusi interese. Tā stāv iekonservēta. Netiek apkurināta. “Domājam mēģināt sadalīt šo īpašumu vairākos mazākos, varbūt vietējiem uzņēmējiem būtu vajadzīgas mazākas telpas,” stāsta A.Sprudzāne.

Izpilddirektore kā vēl vienu bēdu stāstu min Beļavas muižas ēku, kur atradās K.Valdemāra skola. Tā ir senākā un autentiskākā muiža Gulbenes novadā. “Esam priecīgi un pateicīgi, ka šobrīd tā tiek izmantota dažādiem pasākumiem. Bet nākotnē – tā arī ir diskusija, ko darīt,” saka A.Sprudzāne.

Pārdoto skolu liktenis

Ir arī slēgto skolu ēkas, kuras pašvaldībai izdevies pārdot. Pirms pieciem gadiem īpašums “Rankas pamatskola” tika pārdota biedrībai “Svētā Jāņa palīdzība”. Savukārt Rankas pamatskola kopš 2018.gada 1.septembra ir pārcēlusies uz Rankas arodskolas telpām. Vecā mājvieta – Lutera skola – bija pašvaldības īpašums, kuru tika nolemts pārdot. “Dzirkstele” sazinājās ar biedrību “Svētā Jāņa palīdzība”, kura informē, ka šobrīd biedrības īpašumā bijušajā Rankas pamatskolas ēkā ir izveidots nometņu centrs. Jau trešo gadu pēc kārtas uz Ranku dodas dienas aprūpes centra cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, lai pavadītu laiku pie dabas, sportotu un varētu radoši darboties. Telpas ir atsvaidzinātas ar kosmētisko remontu, veikti arī apjomīgāki remontdarbi. Iepriekš vienojoties, nometņu centra telpas ir pieejamas arī citām organizācijām.

Slēgto Stradu pamatskolu ilgstoši pašvaldībai neizdevās pārdot izsolē. Tikai astoņus gadus pēc skolas slēgšanas, proti, 2016.gadā tā tika pārdota privātpersonai. Sociālajos tīklos lasāms, ka slēgtās skolas ēka tagad ir viesu nams ar nosaukumu “Vecās Skolas Nams”.

Stāmerienas pagastā ir zudušas divas skolas, turklāt abas ēkas ir arhitektūras pieminekļi. Pirmā 2004.gadā tika likvidēta Kalnienas skola, kas atradās Kalnamuižas pilī.

To privatizēja, pēc tam ēka vairākkārt pārdota, mainījušies tās īpašnieki. Kas attiecas uz bijušo Kalnienas skolas ēku, Gulbenes novada domes deputāts Jānis Barinskis, kura dzimtā vieta ir Kalniena, “Dzirkstelei” stāsta, ka šobrīd Kalnienas skolas ēka pieder privātpersonām. “Stāv tukša. Īpašnieki šobrīd sakārto jumtu un notekas. Pagājušajā gadā izvāca satrupējušos koka apšuvumus no pirmā stāva, un logos ielika retinātu dēļu klāju, lai labāk vēdinās. Cik man zināms, esošie īpašnieki ir gatavi pārdot īpašumu,” stāsta J.Barinskis.
Savukārt pirms pieciem gadiem valdība ļāva Aizsardzības ministrijai piešķirt Gulbenes novada domei finansējumu, lai slēgto Stāmerienas pamatskolu pielāgotu Kaujas atbalsta rotas izvietošanai. Tur darbojas Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 25. kājnieku bataljona profesionālā dienesta apakšvienība – Kaujas atbalsta rota.

Slēgtajās skolās – pansionāti

Trijās bijušo skolu ēkās šobrīd darbojas sociālās aprūpes centri, vēl dažas pārtapušas par kultūrvēsturiskā mantojuma vai latviskās dzīvesziņas centriem.

Gulbenes novada pašvaldības pārziņā ir sociālās aprūpes centri – “Jaungulbenes Alejas”, kur agrāk bija Jaungulbenes arodskola, un “Siltais”, kas ir bijusī Siltāju pamatskola Līgo pagastā, un kuram vēl ir struktūrvienība “Dzērves” Daukstu pagastā.

Jaungulbenes arodskolu slēdza 2015.gadā. Siltāju pamatskolu slēdza 2011. gadā, un vietā ierīkoja sociālās aprūpes centru “Siltais”. Dažus gadus vēlāk līdzīgs liktenis piemeklēja Daukstes pamatskolu, kuru slēdza 2016.gadā un ierīkoja tur pansionātu. Toreiz ēkas otrajā stāvā saglabāja bērnudārzu dažiem bērniem, bet gadu vēlāk nācās slēgt arī to. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka sociālās aprūpes centros par klientu trūkumu neviens nesūdzas. Realitāte ir tāda, ka vietu vēl pietrūkst.

Pozitīvu risinājumu pašvaldībai izdevies rast, piemēram, ar Druvienas pili, kur pēc skolas slēgšanas ēkai ir atrasts pielietojums, izmantojot to sabiedrisko funkciju nodrošināšanai. Rēveļu pamatskolā, kas jau sākotnēji celta kā skola, darbojas kultūrvēsturiskā mantojuma centrs. Bijušās Ozolkalna pamatskolas vienā no ēkām ir brāļiem Kokariem veltīta ekspozīcija, otrā – sociālā dzīvojamā māja.

Veiksmīgi atrisināta arī bijušās Litenes pamatskolas ēkas, proti, Litenes muižas ēkas izmantošana. Tur, piemēram, realizēta iecere izveidot trīsdimensionālu sienu gleznojumus bijušajā skolas aktu zālē, tā iesaistot Litenes muižu tūrisma maršrutos. Litenes muiža tiek izmantota pašvaldības vajadzībām. Tur atrodas, piemēram, vietējā Litenes novadpētniecības muzeja krātuve, zāle, drēbju apmaiņas punkts, ir iespējas sportiskām aktivitātēm, darbojas arī audējas.

Gulbenē 2004.gadā tika slēgta Gulbenes pamatskola, kas atradās Sarkanajā pilī. Tagad tur saimnieko Gulbenes novada un vēstures muzejs. Bērzu sākumskola Gulbenē tika likvidēta 2015.gadā. Tagad tā ir atdzimusi jaunā veidolā. Tas ir radošo iniciatīvu centrs, kur atrodas Gulbenes mākslas skola un telpas izmanto arī mūzikas skola.

Gadu gaitā arī pilsētas skolas piedzīvojušas reformas. Šobrīd pilsētā ir viena skola – Gulbenes novada vidusskola, kuru izveidoja 2020.gadā, apvienojoties Gulbenes novada valsts ģimnāzijai ar Gulbenes 2.vidusskolu, taču visas ēkas tiek apdzīvotas un izmantotas skolas vajadzībām.

#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.