Gulbenes sporta veterāna uzsākto diskusiju pašvaldībā ir sadzirdējuši

Rezonansi sabiedrībā ir izraisījis sporta veterāna gulbenieša Gunāra Rubeņa “Dzirkstelei” paustais viedoklis, kas novembrī bija publicēts gan laikrakstā, gan “Dzirksteles” portālā. Komentāru un atsauksmju bija daudz.

Gandarījumu par to, ka diskusija notiek, laikrakstam drīz pēc tam pauda arī pats G.Rubenis. Viņš arī solījis vēlāk rakstīt laikrakstam vēl un tādā veidā turpināt publiskot savas pārdomas un secinājumus.

Nākam kopā, runājam, ja vajag, mainām prioritātes!

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis laikrakstam atgādināja – pašvaldība savā administratīvajā teritorijā esošo sporta infrastruktūru novada iedzīvotājiem dod iespēju izmantot par brīvu. Gan, pirmkārt, lai nodrošinātu mācību procesu skolām, gan treniņiem un sacensībām sporta klubiem vai biedrībām, gan citiem interesentiem. A.Caunītis izteicās arī par pašvaldības finansējumu sportam: “Par augstiem sasniegumiem gan mācībās, gan sportā mēs dodam. Lai tie, kas sporto, ar naudas balvu sajūt motivāciju. Daudz ieguldām sporta infrastruktūras būvniecībā un uzturēšanā. Ja gribam, lai sports attīstās, infrastruktūru vajag!”

Pēc novada domes priekšsēdētāja domām, ir svarīgi noturēt balansu starp infrastruktūru, tās nodrošināšanu/lietošanu, ieguldījumu treneros, cilvēkos, kuri organizē sportošanu un nozares funkcionalitāti, kā arī finansiālo pašvaldības atbalstu sportistiem. A.Caunītis atzina – pagaidām tā ideālā līdzsvara nav. Akcents esot uz atbalstu sporta infrastruktūrai. “Novadā tā ir plaša un diezgan brīvi un viegli pieejama. Gribētu tiešām, lai tā būtu vairāk noslogota. Piemēram, runājot par Druvienu. Par turienes sporta halli mēs (pašvaldība – red.) maksājam ikmēneša kredīta maksājumus. Mēs tur arī padodam siltumu. Tad ir jautājums, cik intensīvi šī sporta bāze tiek izmantota, vai visas dienas nedēļā un kādā noslodzē. Negribu aizvainot druvēniešus vai kādu citu, bet, ja kaut kas tiek dots, gribas, lai to arī novērtē. Ja kādam liekas, ka kaut kādā virzienā kaut kas ir par maz vai kaut kas ir jāmaina, tad ir iespēja – nākam kopā sporta jomā iesaistītie un runājam, diskutējam, ja vajag, mainām prioritātes!” sacīja A.Caunītis.

Runājot par atbalstu sportistiem, viņš sacīja: “Tas ir tikai viens no atbalsta veidiem, ko dodam sporta klubiem, nodibinājumiem.” Protams, “Gulbenes Buki” ir meistarkomanda, kurā gan sportiski, gan karjerā izauguši daudzi puiši, kuri tagad pilnveido savas prasmes Spānijā un Itālijā, sacīja A.Caunītis. “Nevar taču teikt, ka tur nav nekādas lomas vai nozīmes “Buku” komandai un tai naudai, ko esam devuši no pašvaldības maka gan klubam, gan kā citādāk. Un ir tur pēctecība un jaunieši, kas aug un attīstās,” pauda novada domes priekšsēdētājs.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka negrib nonicināt nevienu sporta veidu. “Vienmēr jau kādam liksies, ka kādam ir iedots mazāk, kādam vairāk. Lai nāk ar priekšlikumiem, kā ideālāk sadalīt!” teica A.Caunītis. Viņš tomēr aicina respektēt novada zīmolus sportā. Tie ir arī autoralliji “Sarma”, “Gulbis”. Šobrīd novadam tiek veidota sporta attīstības stratēģija, ir notikusi arī tās publiskā apspriešana. Un tā bijusi iespēja visiem izteikties un kaut ko mainīt – pauda A.Caunītis.

Nepatīk, ka jautājumus kārto ar “Dzirksteles” starpniecību

“Es šajā brīdī neredzu problēmas, par kurām nevarētu runāt. Man īstenībā ļoti nepatīk, ka jautājumus kārto ar “Dzirksteles” starpniecību,” teica Gulbenes novada pašvaldības sporta komisijas priekšsēdētājs Aigars Cīrulis. Viņš uzskata – vietējai sporta sabiedrībai ir jāmācās runāt pašiem savā starpā. “Teikt, ka mūs nedzird, – tās visas ir muļķības. Šobrīd ir Sporta pārvalde ar vadītāju. Ja ir jautājumi, jāiet pie viņa un jārunā. Ja tajā brīdī tik tiešām cilvēks netiek uzklausīts, tad tālāk jau ir iespēja vērsties novada domē,” akcentēja A.Cīrulis.

Viņš G.Rubeņa rakstu “Dzirkstelē” uzskata par “negāciju mešanu”, izraisot “ažiotāžu sabiedrībā”. A.Cīrulis esot izlasījis šā autora publicēto viedokli un komentē īsi: “Vienreiz šis ir jābeidz! Un, kamēr šis turpināsies, mēģinot caur “Dzirksteli” atrisināt šīs problēmas, tikmēr dzīvē šīs problēmas neviens neatrisinās. Problēmas ir jārisina aci pret aci!”

Pēc Sporta komisijas priekšsēdētāja domām, novadā ir radīti ļoti labi apstākļi, lai visi varētu par brīvu sportot, izmantojot esošo sporta infrastruktūru. Ne visos Latvijas novados esot tāpat. “Parēķināsim, cik maksā ūdens, cik maksā apkure, cik maksā telpas! Visu to saliekam kopā, un mēs redzēsim šīs summas. Vajag novērtēt to, kas ir iedots, nevis bļaut, kam par maz iedeva, kam par daudz. Arī sporta veterāniem ir pietiekami labs atbalsts (finansiālais no pašvaldības – red.),” sacīja A.Cīrulis, piebilzdams, ka vietējā sporta sabiedrība savā ziņā “ir izlepusi, ir pieradusi vairāk vai mazāk dzīvot uz pašvaldības rēķina”. “Vienreiz tam ir jāpieliek arī punkts,” viņš teica.

A.Cīruļa uzskats – sportā situācija Gulbenes novadā šobrīd ir sakārtota. Tajā pašā laikā neesot skaidrības, kāds būs šīs jomas finansējums nākamā gada pašvaldības budžetā, vai vispār sportam nauda būs pieejama. Viņā arī atgādināja, ka jau tagad sporta finansēšana ir mainījusies. Deputāti ir definējuši prioritātes: “Buki”, “Sarma”, bērni un jaunieši. Tātad nākamgad finansējums, kas no pašvaldības puses būs pieejams, ja būs, tiks novirzīts saskaņā ar prioritātēm.

Visi nedomās vienādi un nebūs vienādi apmierināti

“Rubeņa kungs vismazāk varētu pārmest par nepietiekamu finansiālo atbalstu vieglatlētikas senioriem no pašvaldības puses. Pēdējos trīs gadus mēs seniorus iekļaujam Sporta pārvaldes budžetā. Pa šiem gadiem, kopš ir šī pārvalde, seniori ir ļoti atbalstīti uz visām sacensībām. Lai tikai veselība būtu!” sacīja Gulbenes novada Sporta pārvaldes vadītājs Lauris Krēmers.

Tajā pašā laikā viņš atzina, ka nezina, kāda būs situācija nākamajā gadā un vēl turpmāk. “Tad jau redzēs, kad pašvaldība liks kopā savu 2023.gada budžetu,” skaidroja L.Krēmers. Viņam pagaidām informācijas neesot, un L.Krēmers pieļauj, ka neviens to nezina, kā būs, arī novada domes priekšsēdētājs. Neesot zināmi lielie kopējie cipari, nemaz nerunājot par sīkāku sadalījumu, piemēram, cik naudas būs sporta pasākumiem, transportam, sacensībām.

Viņš uzskata, ka G.Rubeņa viedoklī, kas tika publicēts “Dzirkstelē”, mazāk bija runa par naudu, vairāk par to, kā novadā tiek organizēts sports. L.Krēmers uzskata – diskusija vienmēr būs un nekad visi nedomās vienādi un nebūs vienādi apmierināti. Svarīgi esot, lai notiekošais apmierina vairākumu un lai novērtēts ir virziens, kādā attīstās novada sports. Viņš piebilda, ka spēku ir zaudējuši agrākie noteikumi par pašvaldības atbalstu sporta veicināšanai Gulbenes novadā.

Zinot šo situāciju, kopumā vietējā sporta sabiedrība ir saprotoša, lika saprast L.Krēmers. Viņš akcentēja: “Bērnu un jauniešu sports mums ir nodrošināts. Pieaugušo sports – tas vairāk ir hobijs. Katrs jau to saprot.” L.Krēmers sacīja – sporta infrastruktūras izmantošana par brīvu ir nozīmīgs risinājums. Arī tas, ka sporta zālēs ir gaisma, siltais ūdens, siltums. Ir novadi, kuros šajā ziņā tagad, krīzes situācijā, ir sākušies ierobežojumi.

Fakti par sporta politiku Gulbenes novadā

*Deputāti noteica, ka 2023.gadā Gulbenes novada pašvaldības finansiālais atbalsts sportā tiek novirzīts prioritāri:
• bērnu un jauniešu sportam;
• basketbola komandas “Gulbenes Buki/BJSS” atbalstam;
• rallija “Sarma” un minirallija “Gulbis” organizēšanai.

*Deputāti uzdeva Sporta pārvaldei līdz 2023.gada 16.jūnijam izstrādāt jaunu noteikumu par Gulbenes novada pašvaldības finansiālo atbalstu sportistiem un sporta organizācijām projektu iesniegšanai Gulbenes novada domei.

*Gulbenes novada pašvaldības 2022.gada budžetā sporta nozarei paredzētais finansējums ir 779 806 eiro, tajā skaitā šautuves rekonstrukcijas izmaksas – 120 905 eiro.

*Ir apstiprināts Gulbenes novada sporta attīstības plāns 2023.-2027.gadam. Deputāti vienprātīgi un bez debatēm to akceptēja novada domes 24.novembra sēdē.

*Joprojām spēkā ir “Gulbenes novada pašvaldības sportistu un komandu dalības starptautiskā, valsts, reģionālā un pašvaldības mēroga sporta sacensībās līdzfinansēšanas kārtība”, kas apstiprināta novada domes 2017.gada 25.maija domes sēdē un turpmāk grozīta 2018. un 2019.gadā.

*Joprojām spēkā ir pašvaldības noteikumi “Par naudas balvu piešķiršanu par augstiem sasniegumiem sportā”, kas apstiprināti 2020.gada 24.septembra novada domes sēdē.

*Ir zaudējuši spēku noteikumi “Par pašvaldības atbalstu sporta veicināšanai Gulbenes novadā”, kuri vietējie deputāti bija apstiprinājuši 2020.gada 24.septembrī. Šie noteikumi, kuri reglamentēja pašvaldības finansiālo atbalstu sporta nozarei novadā, tika atcelti pēc Sporta pārvaldes iniciatīvas. Par to vietējie deputāti vienbalsīgi lēma 29.septembra domes sēdē.

Avots: Gulbenes novada dome

Sporta sabiedrības pārstāvju komentāri

Esi ierobežots, ja nav finansiālā atbalsta

Gulbenes vīriešu volejbola komandas organizators Dzintars Vasiļjevs: – Situāciju sportā Gulbenes novadā varētu raksturot ar teicienu – koks ar diviem galiem. Kaut ko kritizēt… Tagad, kad visur ir finansiālie ierobežojumi! Nesmuki un arī grūti izdarāms. Katrs dzīvo pēc savām finansiālajām iespējām un darbojas tālāk, vadoties no savām finansiālajām iespējām. Tagad tā situācija ir tāda… Pats esmu saskāries. Sakarā ar līdzdalības maksām – šogad dalībai sacensībās tās tiek palielinātas, jo līgai arī ir jāpastāv un viņi prasa. It kā tas ir pašsaprotami. Visur tagad cenas iet uz augšu. Sporta pārvaldei, kā noprotu, budžets ir diezgan stipri nogriezts, tāpēc arī organizatoriski atduramies pret naudas trūkumu. Tu esi ierobežots, ja tev nav finansiālā atbalsta. Runāt jau vienmēr varam, bet, vai labāk no tā paliks, nezinu.

Jaungulbenē tagad sportā nekas nenotiek

Jānis Pāvuliņš no Jaungulbenes, kurš trenējas vieglatlētikas mešanas disciplīnās: – Gunāram Rubenim lielā mērā daudz kur ir taisnība. Jaungulbenē tagad sportā nekas nenotiek vispār, tikai saka: “Priecājieties, ka sporta zālē viss par velti!” Bet nekas jau reāli nenotiek. Sporta organizatora nav. Nekā nav. Cik paši darbojamies. Neļauj mums svaru zālē remontu taisīt – nav naudas. Uzskatu – sporta organizatoram ir jābūt. Ir jābūt uz vietas, kad sporta zālē kaut kas notiek. Viņa te nav! Pateica – viņam te nav jābūt, neviens aiz rokas nav jāvelk, pašiem jānāk darboties. Es varu pats darboties, bet jaunieši? Ko viņi vieni paši var darīt?

Pārvaldē sešus amatus mākslīgi izveidoja

Aivars Berkolds, sporta entuziasts Beļavas pagastā: – Protams, ir daļa taisnības Gunāram Rubenim, bet viņš atkārtojas. Protams, visu cieņu veterāniem, bet izcelt tikai vienu sporta veidu un slavināt… Saprotu, ka soļošana viņam ir tuvs, mīļš sporta veids, bet nepiekrītu tam, ka tas ir populārs. Latvijā šis sporta veids ir uz izmiršanas robežas. Acīmredzot jauniešus tas neaizrauj. To, ka veterāni sporto, veselīgi atpūšas, to gan es atbalstu. Bet vai ir tāpēc jābūt novada pašvaldības finansējumam? Tas ir jautājums, par ko jādiskutē.

Kopumā par finansējumu sporta nozarē – ja naudu racionāli apsaimnieko, vienmēr var atrast līdzekļus.

Te es piekrītu Gunāram, ka Sporta pārvalde ir izveidota mākslīgi. Rezultātā tautas sports pagastos ir nogremdēts, nevis attīstīts. Pārvaldē sešus amatus mākslīgi izveidoja! Mūsu pagastā pirmos divus gadus sporta dzīves organizators uz jautājumu, ko ir izdarījis, atbildēja, ka viņš ir iepazinis pagastu. Un viņš arī joprojām turpina iepazīt pagastu, jo pasākumi, ko viņš būtu organizējis, nav notikuši. Organizē paši vietējie entuziasti. Mans ieteikums pārvaldei būtu drīzāk maksāt šiem entuziastiem par stundu darbu – tiem, kuri pagastos darbojas jau no laika gala un patiešām uztur aktīvo darbību uz vietas. Viņi arī pārzina vietējos cilvēkus.

Es Gunāram piekrītu, ka tautas sports, vietējie čempionāti – tas viss ir iznīcināts. Tā ka skaidrs – diskusijai ir jābūt. Un varbūt bija kļūda izveidot Sporta pārvaldi. Nevar būt tā, ka finansējumu piešķir tikai dažiem. Tam pašam “K.S.P.” (“Gulbenes Kikboksa. Spēkavīru. Pauerliftinga biedrība/sporta klubs” – red.). Ar ko šis nodibinājums ir labāks par Gulbenes vīriešu volejbola klubu? Vienam piešķir “padsmit” tūkstošus, bet otram pasaka – priekš jums naudas nav nemaz.

Par “Gulbenes Bukiem”. Šobrīd tur spēlē astoņi vai septiņi leģionāri. Vai tas ir vajadzīgs? Ja viņi spēlētu augstākajā līgā, tad saprastu. Liela reklāma, bet viņi spēlē 1.līgā. Tāpēc te ir vieta, kur diskutēt. Un teikt, ka citiem nevienam nauda netiks dota, nav pareizi. Naudu vajag saplānot, atrast.

Sporta pārvaldes vadītājam ir jārunā ar vietējo sporta sabiedrību, bet to viņš negrib vai viņam neizdodas, jo viņš tomēr nav vietējais cilvēks. Acīmredzot viņam komunikācijas prasmes nav tās labākās. Es pats esmu runājis ar Krēmera kungu, esmu izteicis savas domas, piemēram, par Covid-19 pandēmijas laiku. Nekur citur Latvijā nebija tādu muļķību, ka internetā jāpiesakās rindā, lai apmeklētu slidotavu. Visur citur apkārt, kur bija ledus laukumi, normāli spēlēja hokeju. Gulbenē to neatļāva, jo, redz, nav trenera – ja nav trenera, jaunieši hokeju spēlēt nedrīkst. Tās bija tādas muļķības un atrunas, lai vienkārši nebūtu nekas jādara.

Darīšu bez Sporta pārvaldes atbalsta

Arnis Martusevičs, futbola entuziasts Gulbenē: – Kādā diskusijā es saklausīju domu – Gulbenes novadā būtu jālikvidē administratīvais personāls gan Sporta pārvaldē, gan sporta skolā. Cik tur ir naudas! Un tas viss paliktu sportam. Jā, problēmas ar naudu šodien ir visiem. Es personīgi darīšu visu iespējamo, lai mūsējo dalībai 1.līgā meiteņu futbolā nākamajā gadā būtu noformēts budžets un arī telpu futbolam meitenēm ziemā, un lai man nebūtu vispār jādomā, ka Gulbenē eksistē tāda Sporta pārvalde. Tās vienīgais ieguldījums ir – nemaisīties. Nedariet kaut vai neko, tikai netraucējiet! No novada domes priekšsēdētāja Anda Caunīša gaidītu noteiktāku nostāju.

–Diāna Odumiņa