Jaungulbenietei bažas par koku ciršanu Liedes kalnos

Kristaps Dauksts: “Kalni tagad atsegti un ir redzami pat no Madonas šosejas.”

“Burtiski “noskūti” koki Liedes kalnos! Vai tā drīkstēja nocirst? Tas ir valsts vai privātais mežs?” tā, piezvanot “Dzirkstelei”, vaicāja kāda jaungulbeniete. Viņa pārmaiņas Liedes kalnu veidolā ievērojusi no sabiedriskā autobusa pieturvietas “Dekteri”.

“Dzirkstele” sazinājās ar Austrumu virsmežniecību. Tika saņemta atbilde no Gulbenes mežniecības “Vijatas” apgaitas mežzines Līgas Jesko, kura paskaidroja: “Minētajā īpašumā koku ciršana notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem un saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu. Konkrētais meža īpašums ir valsts īpašums (konkrētāk – pašvaldības īpašums).”

Iepriekš Liedes kalni bija nemanāmi

“Dzirkstele” sazinājās ar Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītāju Aleksandru Vasiļjevu, kurš teica – jaungulbeniete, kura zvanīja “Dzirkstelei”, situāciju saredzējusi pa savam, bet objektīvi esot tā: “Ne jau Liedes kalni ir “noskūti”. “Noskūts” ir ap Liedes kalniem. Tā ir ļoti liela atšķirība. Paši kalni nav aiztikti. Pakalnos koki kā stāvējuši, tā stāv. Divi kultūrvēsturiskie pakalni ir neaizskarami! Ap tiem pat lejas daļa nav aiztikta. Ir tikai pūstoši, pārauguši, krītoši alkšņi izgriezti.”

A.Vasiļjevs teica, ka ļoti labi no Madonas šosejas ir iespējams redzēt Liedes kalnus. “Tagad šie pakalni ļoti labi izceļas ar saviem pauguriņiem. Ļoti skaisti tagad ir redzami! Iepriekš neviens viņus nemanīja tāpēc, ka visa lejas daļa bija apaugusi, aizaugusi un tur bija džungļi. Varbūt acij šobrīd nepaveras tas labākais skats, jo tuvumā bijusi mežizstrāde, bet paši kalni izceļas ļoti jauki,” viņš sacīja.

A.Vasiļjevs uzsvēra, ka stingrus ierobežojumus ciršanai nosaka ne tikai tas, ka divi Liedes pakalni ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Savi nosacījumi ir arī tāpēc, ka blakus tek Liedes upe. Un tas viss tiekot respektēts. Par to pašvaldības zemes daļu pie Liedes kalniem, kur notikusi koku ciršana, A.Vasiļjevs saka: “Mežs kaut kad ir jāgriež. Tā visa pārējā skaitās meža teritorija. Jāsaprot.”

80 procenti no nocirstā ir tikai malka

“Cirsts ir atbilstoši tā, kā ir izsniegti apliecinājumi. Nekas nav noticis patvaļīgi,” “Dzirkstelei” saka pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts. Ciršana šajā objektā, kas skaitās mežs, esot pabeigta, un tā ir apsaimniekošana, kāda mežam nepieciešama.

Arī K.Dauksts uzsvēra, ka Liedes kalni tagad atsegti un ir ļoti labi redzami pat no Madonas šosejas. Tur, kur ir pakalni valsts kultūras pieminekļa statusā, ciršana nav notikusi, kaut bija ļauts ciršanu veikt arī tu, bet ar ļoti stingriem nosacījumiem. Respektējot šādas prasības, nolemts tur vispār neko nedarīt.

“Tur, kur mežizstrāde notika, 80 procentos gadījumu bija pārauguši alkšņi un beigtas apses, vārdu sakot – malka. Tā nonāca pašvaldības iestādēs Galgauskā un Lejasciemā. Labāks kokmateriāls bija apmēram 150 kubikmetri, par kura pārdošanu izsolē tika lemts novada domes 30.maija sēdē,” sacīja K.Dauksts.

No minētas domes sēdes materiāliem izriet, ka pašvaldības zemes īpašumā “Liedeskalnu osi” koku ciršanas rezultāta ir iegūti 12,2 kubikmetri egles kokmateriālu, 28 kubikmetri priedes zāģbaļķu, 52 kubikmetri bērza zāģbaļķu. To visu ir paredzēts pārdot atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Pirmās izsoles sākumcena noteikta 9433 eiro. K.Dauksts teica – nākamnedēļ būs izsole.

UZZIŅA

● Liedes kalni ir nelielu deviņu pakalnu rinda Liedes upes krastā un atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā. Pakalni novietojušies līdzenā apvidū, Liedes ielejā. No tilta, kur Jaungulbenes lielceļš krusto Liedes upi, ziemeļaustrumu virzienā atrodas 7 pakalni taisnā rindā ar nelielām atstarpēm. Skaitot no tilta pār Liedes upi, otrais ir pilskalns, bet trešais ir kulta vieta jeb Māras kalns. Šie divi pakalni ir apmēram 10-12 metrus augsti.

● Liedes kalnu pilskalns, kā arī apmetnes un kulta vieta ir arheoloģisks valsts nozīmes kultūras piemineklis. Atrodas Jaungulbenē pie Kalnakalviešiem.

AVOTS: JAUNGULBENES PAGASTA PĀRVALDE, “GULBENESBIBLIOTEKA.LV” UN “LIKUMI.LV”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.