Komunālā krīze – cik gatava ir Gulbenes novada pašvaldība tai stāties pretī?

Pēc mēneša jau var sākties apkures sezona, risinājumus vajag jau tagad

Centralizēti nodrošinātā siltuma cena gaidāmajā ziemā būs lielāka un pat dubultosies. Tas skar arī Gulbenes novadu. Nemainīsies siltuma cena šoziem vienīgi Lizumā un, cerams, saudzīga tā būs arī Gulbenes pilsētā. Abās šajās apdzīvotajās vietās siltumu ka blakusproduktu saražo uzņēmumiem piederošās koģenerācijas stacijas.

Dārgāks būs siltums Stāķos un Šķieneros, kur šķeldu kā kurināmo izmanto SIA “Gulbenes Energo Serviss”. Bet vēl daudz dārgāks Druvienā, Tirzā, Jaungulbenē, Beļavā, Staros, kur par centrālapkuri gādā pašvaldība un kur lielākoties tiek izmantoti automātiskie kokskaidu granulu katli. Granulu cena ir sadārdzinājusies. Šajos tehniskajos apstākļos pašvaldība neko nav gatava mainīt. Kardināli risinājumi nav atrasti. Visas cerības ir uz valdības atbalstu un sociālajiem pabalstiem. Ko par to saka novada deputāti?

Jāpriecājas, ka novadā apkurei nelieto dabasgāzi

Komunālā krīze un iedzīvotāji – tur no pašvaldības maz kas ir atkarīgs, uzskata Guna Pūcīte. Viņa saka: “Tie būs lielie valdības lēmumi, kā spēs savus Latvijas iedzīvotājus pasargāt. Tas ir – iedot kādus instrumentus, piemēram, finansiālus, lai cilvēki spētu savilkt galus. Mēs jau šodien ikviens, ieejot veikalā, saprotam – tas, ko agrāk varējam nopirkt par 10 eiro, tagad izmaksā 20 eiro.”

Par apkures tarifiem pagastos gaidāmajā ziemā G.Pūcīte saka, ka ekonomisti ir strādājuši, lai mazinātu izmaksas, tomēr sadārdzinājums vienalga ir. Un tas – tieši kurināmā izmaksu dēļ. Viņa skaidro: “Kad pašvaldības pārgāja uz kokskaidu granulu katliem, bija cita situācija. Tad granulas izmantot par kurināmo izmaksāja lētāk. Neviens nevarēja paredzēt, ka sekos pārmaiņas. Taču mums ir jāpriecājas, ka nekur novadā par kurināmo netiek izmantota dabasgāze, kā tas, piemēram, ir Jaunmārupē, kur siltumapgādes tarifs kļūs četrreiz dārgāks, un siltuma operators ir izteicies, ka vispār nekurinās.”

Bažas – pagastos cilvēki ies prom no dzīvokļiem

Ainārs Brezinskis saka: “Grūti pateikt, kas notiks oktobrī, novembrī.” Jau tagad viņš pats esot sapratis, ka elektrības cena tik tiešām ir “kosmoss”. Siltuma tarifi pagastos būs lielāki, A.Brezinskis ir uztraukts, kā cilvēki spēs maksāt.

“Pagastu pārvaldnieki ir izteikuši bažas, ka tie cilvēki, kuri nespēs maksāt, ies projām no dzīvokļiem. Tie paliks tukši. Bet palicējiem apkure vienalga būs jānodrošina,” viņš saka.

Noteikti būs vajadzīga atbalsta sistēma, bet ir jāsaprot, kāda ir valsts politika, kādā veidā notiks sadārdzinājuma atlīdzināšana – visiem, mājsaimniecībām, daudzdzīvokļu mājām, spriež A.Brezinskis. Skaidrības pagaidām īsti līdz galam neesot. Pašvaldība esot maksimāli ieinteresēta palīdzēt iedzīvotājiem, taču jāsaprot, ka ir finansiālās robežas. “Par cilvēkiem ir jādomā laikus. Nevar to darīt pēdējā brīdī – oktobrī vai decembrī, kad apkures sezona jau noritēs pilnā sparā,” uzsver A.Brezinskis.

Valdībai jāatbalsta ne tikai daudzdzīvokļu mājas

Normunds Mazūrs saka – dārgākas ir ne tikai kokskaidu granulas, kuras siltuma nodrošināšanā izmanto pašvaldība, bet arī malka, kuru lieto iedzīvotāji savās privātmājās. “Tāpat trīsreiz dārgāk,” teic N.Mazūrs. Turklāt privātmāju iedzīvotājam malka pašam ir jāsastrādā. Visiem energoresursiem šobrīd cenas ir augšā. Un nav starpības, kas tas ir par kurināmā veidu. N.Mazūrs par gaidāmo ziemu un komunālo parādu krāšanos sala: “Domāju, ka reāli tā būs.”

Runājot par energoresursu izmaksu daļēju kompensāciju no valsts puses, N.Mazūrs uzsver – jāievēro vienlīdzības princips. Jāatbalsta ne tikai daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, bet arī privāto ģimenes māju iemītnieki. “Ja nebūs vienlīdzības pret iedzīvotajiem, tā būs absurda politika. Nav atšķirības vai cilvēki siltumam izmanto kokskaidu granulas vai malku. Kā tiek runāts, ir jābūt griestiem palīdzēšanā, bet pieeja vajadzīga vienāda pret visiem iedzīvotājiem. Tas, ka ziemā būs problēmas un būs sarežģījumi, ir skaidrs. Arī elektrība summēsies. Problēmas būs pietiekami lielas,” saka N.Mazūrs.

Sociālajam dienestam jāpalīdz novada iedzīvotājiem

Ivars Kupčs teic – šodien visam cena ir klāt. Pašvaldībai ir jāredz, vai iedzīvotāji ir maksātspējīgi, ja nav, vai talkā var nākt novada sociālais dienests. Tam ir jānodrošina palīdzība tieši trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Bet tiem, kuri no sociālā dienesta palīdzību nesaņems, būs jācīnās pašiem. Tieši siltumapgāde varētu kļūt par vislielāko slogu iedzīvotāju makiem – uzskata I.Kupčs.
Viņu bažīgu dara tas, ka kurināmā izmaksas nav mazinājušas vai nostabilizējušas. Kā vienu no iemesliem I.Kupčs redz, ka maksātspējīgajā Rietumeiropā ir palielinājies pieprasījums pēc kokskaidu granulām. Tas savukārt atsaucas arī uz Latvijas tirgu. To pašu var teikt par degvielas cenām, kura uz brīdi samazinās, bet var atkal palielināties. Būtiski arī, ka neviens nevar pateikt, cik ilgi tā turpināsies – saka I.Kupčs.

Viņš arī komentē kādā sēdē dzirdēto novada domes priekšsēdētāja Anda Caunīša izteikumu, ka pašvaldībai, iespējams, būs jāceļ ārā vēl kaut kur palikušie malkas apkures katli. “Ja tāds katls ir rezervē, kādā stāvoklī tas ir? Cik darba jāiegulda, lai šādu apkures katlu atkal uzstādītu? Vai varam galvot, ka tas katls arī kalpos?” jautā I.Kupčs.

“Esam atdūrušies” pret to, kas ir/nav racionāli

Intars Liepiņš saka – Latvijā ir vērojama panika sakarā ar energoresursiem; uzņēmēji to izmanto un palielina cenu kokskaidu granulām. Tas savukārt sadārdzinās siltuma izmaksas ziemā. I.Liepiņš nekad nav uzskatījis, ka kokskaidu granulas ir saimnieciski izdevīgākais risinājums. Tāpēc viņš nav bijis sajūsmā par pašvaldības tiekšanos uzstādīt un izmantot tieši šāda kurināmā veida apkures katlus, jo ir taču arī “šķeldas apkures konteinertipa apkures katli”. Taču neesot vēlmes piepūlēties un iztikt bez liekiem darbiniekiem, kuri apkalpo apkures katlus. Taču tagad, kad ir komunālā krīze, “esam atdūrušies” pret to, kas īstenībā ir vai nav racionāli – saka I.Liepiņš. Un piebilst, ka pašvaldībai viegli ir pateikt cilvēkam, ka maksā viss tik, cik maksā, tā vietā, lai padomātu par alternatīvu, ja situācija piepeši mainās.

Ir jāveic grozījumi budžetā, jāparedz atbalsts

“Cenu kāpums par apkuri ir nenormāls. Šī krīze iedzīvotājus ir iedzinusi slazdā, bezizejas situācijā. Pašvaldībai ir jāparedz atbalsts par siltumapgādi, jāveic grozījumi budžetā, jāsakārto juridiskā atbilstība atbalstu piešķiršanai, sevišķi tiem patērētājiem, kuriem tarifi ir visaugstākie,” saka Normunds Audzišs.
Viņš uzsver – ir jāseko līdzi valstī noteiktajam atbalstam konkrētajām iedzīvotāju grupām un “apsteidzoši jāreaģē uz potenciàlo krīzes saasinājumu”. Nākamā gada pašvaldības budžetā ir jāparedz līdzekļi “iedzīvotāju atbalstam pie neadekvātiem energo cenu kāpumiem” – saka N.Audzišs. Viņaprāt, novada vadībai ir jāiesaistās valdības darbā, lai samazinātu PVN pirmās nepieciešamības precēm, pārtikai, medikamentiem, degvielai, energonesējiem.

– Diāna Odumiņa

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.