Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Krīze piena nozarē sāpīgi atbalsojas arī Gulbenes novadā

Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Latvijas piensaimnieki pieprasa aktīvu valdības reakciju, lai tiktu pārvarēta piena nozares krīze. Tas vēstīts atklātajā vēstulē, kuru parakstījuši piecu ar lauksaimniecības nozari saistīto sabiedrisko organizāciju vadītāji: Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis, Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Grasbergs, Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Zemnieki pieprasa valdību rīkoties nekavējoties

Vēstulē ir norādīts: ja piepildīsies sliktākās prognozes martā un piena cena pietuvosies kritiskās cenas 25 centi/litrā līmenim, arī Latvijas piena ražotāji ir gatavi īstenot plašus protestus. “Valdībai jāsakārto piena tirgus regulējums, izskaužot negodīgas tirdzniecības prakses gadījumus, nosakot, ka 40-50 % no veikala plaukta cenas nonāk zemniekam, primārajam ražotājam, pārējo summu dala pārstrāde un tirgotājs,” sacīts atklātajā vēstulē.

“Prognozes neko labu nesola – paredzams pat vēl lielāks cenu kritums: līdz pat 20-25 centiem/litrā, savukārt veikalnieki naski tirgo pienu ar ievērojamu uzcenojumu, kura patieso apjomu cītīgi slēpj un ar līguma nosacījumiem liedz to izpaust arī pārstrādātājiem. Rupji rēķinot, sanāk, ka no pārdotā piena par 1,70 eiro litrā veikalnieki saņem vairākus desmitus procentu, bet piena ražotājs saņem vien 0,28-0,34 eiro jeb mazāk kā 20 procentus!” ir teikts atklātajā vēstulē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzsvērts arī, ka “varbūt šis ir tas laiks, lai atklātu kārtis un pateiktu sabiedrībai, cik tad kurš saņem no dārgās piena cenas veikala plauktā”. Veikalu plauktos piena izcelsmes valsti norādīt esot “grūti vai neiespējami”, savukārt vīna plauktos gan viss uzskatāmi sadalīts un nodalīts, ir sacīts vēstulē.

Vēstules autori saka – katrs no pārtikas piegādes ķēdes ir tiesīgs saņemt taisnīgu atalgojumu par produkta ražošanu, pārstrādi, glabāšanu, piegādi, tirgošanu utt.

Jānis Šolks: “Katrs bizness ir ar saviem riskiem.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Foto: no privātā arhīva

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks “Dzirkstelei” saka: “Mēs, piena pārstrādātāji, jau vairāk nekā pirms gada nozares situāciju Latvijā raksturojām vairāk nekā dramatisku. Mēs, pārstrādātāji, nevarējām pārdot piena produkciju pat par pašizmaksu. Tā tas vilkās vairāk nekā pusgadu, kamēr pamazām tas tirgus izlīdzinājās. Protams, visi uzņēmumi to neizturēja. Valsts atbalstu, kaut nelielu, pārtikas ražošana saņēma pagājušā gada nogalē. Ar to kaut kā dzīvojām. Šībrīža situācija… Man daudzi pārmet manu redzējumu. Katrs bizness ir ar saviem riskiem. Daži polemizē, ka piena ražošana nav tikai bizness, bet arī sociālais jautājums. Jā, piekrītu, bet sociālos jautājumus nevar atrisināt piena pārstrādes uzņēmumi. Tas ir valsts līmeņa jautājums. Mēs, pārstrādātāji, nevaram vairāk palīdzēt, mēs mēģinām ļoti pakāpeniski samazināt cenas, kā spiež mūs tirgotāji. Mums ir vietējais tirgus, kur ir savas problēmas. Mums ir arī eksporta tirgus, kur tāpat cenas ir zemas.”

J.Šolks pauda – piena tirgus noteikumi pašlaik tiešām ir ļoti slikti. Esot vērojama piena produktu pārprodukcija. Latvijā, kā uzskata viņš, pienu saražo trīsreiz vairāk nekā uz vietas, savā valstī, var patērēt. Un tā esot smaga situācija. “Daudzi teiks – Vācijā, Francijā nekas būtiski nav mainījies. Tāpēc, ka, piemēram, Vācijā vietējais tirgus ir 82 procenti. Bet mums Latvijā – 30 procenti, rēķinot ekvivalentā no piena produktu daudzuma. Tie 18 procenti, ko Vācijā ražo dažādu eksporta produkciju, ir ļoti nenozīmīgs daudzums. Un tas ļoti minimāli var ietekmēt tos 82 procentus, kas viņiem ir vietējais stabils tirgus. Tāpēc Vācijā zemnieks tādos brīžos, kad pasaulē ir krīze un ir industriālo piena produktu pārprodukcija, ir salīdzinoši daudz pasargātāks nekā Latvijas zemnieks.”

J.Šolks akcentēja, ka saskata problēmas arī veikalu ķēžu politikā, kaut, viņaprāt, “Maxima” pēdējā laikā ir drusciņ vairāk ar seju pagriezusies pret vietējo piena ražotāju, ar domu, ka Latvijas piena nozares pienam būt arī turpmāk. “Labi, ka tā, bet tajā pašā laikā ir jāatceras: piena ekvivalentā 450 tonnas dažādu produktu veidā ikdienā tiek pārdoti, kuru izcelsme nav no Latvijas. Ja mēs varētu palielināt vietējā ražotāja produkcijas pārdošanas apjomu Latvijas tirgū, tad mēs varētu jau šodien zemniekam samaksāt drusciņ vairāk,” teica J.Šolks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš piebilda, ka veikalnieki ir stipri piestrādājuši, lai pircēji nemaz nevarētu viegli atpazīt, kas ir savs, Latvijā ražots, un kas nav. Skrupulozi pētot produkta iesaiņojumu, atrast ražotāju var, bet tas ir ieslēpts, bieži burti ir mazi, grūti salasāmi un ne katram ir laiks pētīt – sacīja J.Šolks. Nereti produktiem ir doti latviski nosaukumi, bet patiesībā šie produkti nav ražoti Latvijā.

“Mēs visi esam partneri, visi esam vienā ķēdē – ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji,” norādīja J.Šolks.

Novada zemnieki situāciju apzinās, meklē variantus

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Galgauskas zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks Gints Gžibovskis. Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Galgauskas zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks Gints Gžibovskis, kurš darbojas arī biedrībā “Zemnieku saeima”, “Dzirkstelei” teica: “Pusotra mēneša laikā piena iepirkuma cena dažiem atsevišķiem uzpircējiem ir samazinājusies pat par 40 procentiem, kas padara šo ražošanas nozari no stabilas un pelnošas par strādāšanu zem pašizmaksas. Šādā situācijā, kad visiem ražošanas resursiem un visām lopkopības minerālu piedevām ir krietni pieaugušas cenas, šāds straujš piena cenas samazinājums rada bažas, vai būsim spējīgi vispār sagatavot lopbarību nākamajai sezonai. Pastāvīgi sekojam līdzi tam, kas notiek tirgū, tam, kas notiek pasaulē. Šo situāciju atrisināt ir diezgan sarežģīti. Tāpēc, ka šo situāciju ir veidojušas vairākas ekonomikas kopsakarības, kas notikušas vienā laikā. Ir samazinājusies piena industriālo produktu cena pasaules biržās, kā arī uz modernizācijas laiku ir aizvērušās ciet daudzas pārstrādes rūpnīcas Lietuvā. Samazinājies piena pieprasījums Baltijas reģionā. Vairāki faktori vienlaikus ir nostrādājuši.” Zemnieku saimniecībā “Lācīši” ir 350 slaucamās govis.

Beļavas zemnieku saimniecības “Jaunsētas” īpašniece Silvija Trifane laikrakstam teica: “Šī situācija tikai paātrinās manu lēmumu pārtraukt piena lopkopību saimniecībā. No 18 slaucamajām govīm atstāšu tikai dažas ģimenei pašu vajadzībām, pašu patēriņam. Saimniecībā turpināsim nodarboties ar gaļas lopu audzēšanu.”

Beļavas piemājas saimniecības “Sviķi” saimniece Lilija Reveliņa. Foto: no “Dzirksteles” arhīva

Beļavas piemājas saimniecības “Sviķi” saimniece Lilija Reveliņa “Dzirkstelei” sacīja – pašlaik ir smaga situācija, bet arī agrāk nav bijis viegli. Viņa atcerējās, ka pirms 15 gadiem “Rīgas piena kombināts” atteicās no vietējiem pieņemt pienu un 150 saimniecības bija toreiz uz sēkļa. Izdzīvoja tie, kuriem bija mugurkauls, teica L.Reveliņa. Viņa pati ir starp tādiem. Toreiz novadu savā pārziņā pārņēmusi AS “Preiļu siers” un pēc tam – AS “Rankas piens”. Piena iepirkuma cena arī toreiz bijusi ļoti maza. “Bet toreiz degviela, elektrība bija lētāka nekā tagad,” teica L.Reveliņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņas saimniecība pašlaik ir 37 slaucamās govis, bet būs apmēram 40.

L.Reveliņa uzsvēra – šodien visgrūtāk ir lielākajām piena saimniecībām, kurās ir arī strādnieki, jo minimālās algas apmērs arī ir palielinājies, nodokļi arī ir palielinājušies. Arī mazajām saimniecībām maksājumu apjoms šogad esot pieaudzis salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Glābjot tas, ka ir kaut nelielas lopbarības rezerves un nav kredītsaistību. Jaunajā lopbarības sagatavošanas sezonā akcents būšot uz skābsienu. Savukārt elektrību lietošot, tikai darbinot ģeneratoru, jo no piena naudas vien nevarēs “pavilkt” elektrības rēķinus – atzina L.Reveliņa. Par laimi, viņa pagājušajā gadā esot iegādājusies ar dīzeļdegvielu darbināmu ģeneratoru, bet šogad tiem cena esot palielinājusies – viens maksājot apmēram 3000 eiro. 3-4 reizes dārgākas esot kļuvušas arī lauksaimniecības tehnikas rezerves daļas.

Lilija Reveliņa: “Rīgā un Briselē nezina, kas ir govs.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Piena lopu turēšana šodien “ļoti sit pa kabatu”, sacīja L.Reveliņa, tomēr viņa negrasās pamest nozari, kaut situācija pasliktinās. Pirms gadiem labi esot veikusies piena tiešā tirdzniecība Gulbenē, bijis daudz klientu. Braukuši pienu tirgot pat trīs reizes nedēļā, bet tagad – tikai reizi nedēļā. Iemesls – interese ir samazinājusies, pircēju kļuvis mazāk.

L.Reveliņa spriež – lauksaimniecības nozares ir savā starpā saistītas un, ja samazināsies piena lopu skaits Latvijā, cietīs arī graudkopības nozare, jo liela daļa graudu tiek izmantoti lopbarībā. “Visiem ir jāturas… Bet pie kā turēties, to nevar zināt. Lielā politika nedomā par mums. Ne tikai Rīgā, arī Briselē,” sacīja L.Reveliņa.

Viņa uzskata – piena nozarē pasargātas šodien tikai tās valstis, kurās iedzīvotāji patērē paši savu vietējo produkciju, bet Latvijas tirgus nav aizsargāts. “Politiķiem ir vienalga, no kurienes produkts nonāk Latvijas veikalu plauktos, vai tas ir kvalitatīvs,” uzsvēra L.Reveliņa.

Viņa pati jūtoties smagi, kad saņem līguma tekstus, kur nav nekādu paskaidrojumu, bet piena iepirkšanas cena ir kritusies uzreiz par 10 centiem un vairāk. “Sāp. Un rokas nolaižas. Naktisneguļu. Domāju, kā tālāk būt, ko darīt, kā ieekonomēt. Visi, kuri tur lopiņus, domā tāpat,” teica L.Reveliņa. Viņa kritiski izteicās arī par tā saucamajiem Eiropas Savienības maksājumiem, kuri šogad lauksaimniekiem izliekoties divkosīgi, jo neko nevar saprast, par ko var un par ko nevar saņemt pabalstu. Un patiesībā šie Eiropas Savienības maksājumi šodienas dārdzībā esot kā piliens jūrā.

L.Reveliņa sacīja – ir pārdzīvojusi arī tādus laikus, kad piena litra cena bijusi 6 centi. Un tagad arī viņa nedomā padoties, meklēs risinājumus. “Man ir prieks par tiem lauksaimniekiem, kuri šodien Latvijā vēl tur lopiņus. Prieks, ka viņiem ir spēks un uzņēmība cīnīties. Bet tomēr domāju, ka daudzi nevarēs izturēt šodienas cenu krīzi,” viņa teica.

– Diāna Odumiņa

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Komentāri ir slēgti

Komentāri (14)

  1. Visu cieņu piena ražotājiem un lopkopjiem,fermu darbiniekiem.Paldies Lauks.ministrijai un lad,piensaimnieki ,gandrīz vienmēr ,ir bijuši, uz atbalstu,pēdējā vietā.MaZie piensaimnieki, sen kā ,iznīcināti.Tagad kārta lielajiem.2017 g.plūdu rudenī ,kad Baltinavas pusē bij izskaloti ceļi un pārplūduši lauki ,toreizējo ministra kungu vizināja ar kvadraciklu,Lai iepazīstas ar situāciju klātienē.Varbūt tagadējam noderētu .ceļojums pa Latvijas piensaimniecībām.Kādreiz K.Ulmanis pieminēja trīs karotītes cukura kafijā.Bija trīs cukurfabrikas.Nu iztiekam.Varbūt ministrija piedāvās iztikt bez Latvijas piensaimniecībām.

    24
    2
  2. Man liekas tas vēl ir tikai sākums šim visam, pēc piena 100% kaut kas nākamais un tā arī Latvija aizies pa burbuli…

    28
  3. Latvietis tipiskais. Grābj, grābj un grābj. Varbūt nevajag tik daudz sagrābties. Atklāti sakot jau vemt gribas no šitiem īdētājiem. Kad viņiem ir bijis labi? Visu laiku vajag subsīdijas, kompensācijas utt.. Kurš normāls biznesmenis darbotos ar uzņēmumu, kurš visu laiku nes tikai zaudējumus? Neviens. Sirds darbs? Neticu.

    26
    15
  4. Poļiem vajag mums ne Valdība nekad nebijā zemnieku pusē un nēbus

    17
    3
  5. Pienā sviesta krējuma ir tikai izstrādājumi.A kās būs jā likvidēs lopus. Pienā termiņš ir uz citām pakām 6men,

    7
    1
  6. Sāpīgi.bet nevajadzēja uzņēmējiem nolaist rokas.Biznesi arī ir cikliski.

  7. Kuram biznesam vēl ir subsīdijas un sava atsevišķa uzpildes pistole benzīntankā , ja pani ar braļukām, terēm var strādāt , bet letņš nevar,tad jāmet miers .Katru gadu jānāk pretī , jāglābj, vienmēr pa maz un slikti, kur bija diskusija iepriekš ,kad piens veikalā kļuva par luksus preci, tad bija vienalga ,jo varēja pelnīt, mana kārta izlikties nemanām piensaimnieku problēmas.

    16
    7
  8. Šitiem tāpat kā skolotājiem – dodiet, dodiet, dodiet!

    15
    16
  9. Malāči,malāči, tikai nepārtrauktie atbalsti dodas no mūsu nodokļiem. Tāpēc arī nepietiek medicīnai un izglītībai.
    Ja nemāk saimniekot, tad lai likvidē un meklē citu nodarbošanos.

    10
    5
  10. No kurienes tas procents 30%, kaut kā tomēr veikalos vietējās produkcijas ir tomēr vairāk par ievesto, ja rimi var nopirkt bizonu mātes piena sviestu diez vai tas skaitās, jo Latvijā analoga nav! Un kāpēc netiek strādāts pie eksporta?!? Kādreiz Latvijas sviestu un bekonu zināja visā pasaulē, tagad pat uz kaimiņvalstīm ved minimāli! Poļu veikali ir katrā Eiropas pilsētā, kur mitinās viesstrādnieki no Austrumeiropas, jo esot tālu no mājām gribas ko ierastu, pat ja maksā divreiz un vairāk dārgāk! Tad arī vietējie intereses pēc pamēģina, un pēc laika ražotājam jau ir vesels klientu loks, var domāt par franšīzi…. saožot Latvijas šprotu pastēti Nīderlandes kaķi gatavi ar visu sētu pie latviešiem lauzties, lai pamielotos (tas ir reāls stāsts), Spilvas tomātu mērces poļi liela, esot nereāli garšīgas! Uz pārtikas izstādēm itkā brauc, bet līdz līgumiem šķiet neviens tā īsti netiek

  11. Tie kas nezin,ko nozīme turēt govis,lai labāk klusē un neraksta komentārus.Brīvdienu lopkopim nav,visu laiku jaiegulda līdzekļi un vēl pašam jabūt gramatvedim.Kam ir bijuši kādi ietaupījumi,noteikti jau tiek izlietoti.Nāk pavasaris,vajadzību daudz,visūr jamaksā.Daudziem būs grūti tikt pāri tam.Piensaimnieki turieties.

    6
    4
  12. Ļoti daudzi to zin, bet sāk jau tā čīkstēšana visiem piegriezties. Tad viņiem sausums, tad plūdi, tad vēl kaut kas. Un pārējie tik maksā. Degviela pa lēto, octa arī visādi izņēmumi.
    Kuŕš liedz apdrošināt savus sējumus un lopus? Naudas žēl!
    Un kāpēc “krutākie” lopkopji, kā tēvs tā dēls, kā uzburti grib ielīst domē.
    Viss nav tā kā “nabadziņi” to cenšas pasniegt.

    8
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.