Šķēpu laušana par attālināto darbu un mācībām, kas pēc piedzīvotajiem kovida gadiem nevienu patiesībā vairs nepārsteidz, kā arī birokrātijas mazināšana tagad laikam ir vienīgās “miera laiku” tēmas, kas vēl notur un uzkarsē sabiedrības uzmanību ārpus ģeopolitikas vai bruņošanās sacensības. Šajā sakarā “Latvijas Avīze” apkopoja viedokļus, cik tas ir labi vai slikti, ka valsts un pašvaldību iestādes attālinātā darba metodi turpina praktizēt, vai tā ir paliekoša.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināti 877 400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 64 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Cik tad no viņiem strādāja attālināti? Dati par pagājušā gada ceturto ceturksni rāda – 11,2 % jeb 83 900 darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti, kas ir par 6300 vairāk nekā pirms gada, kad attālināti strādāja 77 600 jeb 10,3 %. No attālināti strādājošajiem 57,6 % bija sievietes un 42,4 % – vīrieši, vēsta CSP.

Visbiežāk attālinātu darbu veica strādājošie informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 54,1 % no nozares darbinieku kopskaita, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošie – 51,7 %. Gandrīz katrs piektais (19,6 %) strādāja attālināti valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas jomā. Tikpat liels darbinieku īpatsvars strādājis attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā.

Saeimai speciāls regulējums

Ne velti sakām, ka mūsu sabiedrības spogulis ir Saeima. Lielas algas saņem, taču uz darba vietu Jēkaba ielā Rīgā bieži vien neiet, komisiju sēdēs šad tad izvēlas piedalīties attālināti – mūsu ievēlētie deputāti pēdējos gados nereti bijuši priekšpulkā negatīvā priekšstata veidošanai, ka arī augstos amatos tagad mierīgi var strādāt attālināti un it kā starp citu. Tagad gan paredzēts, ka tas mainīsies. Marta sākumā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, nosakot, ka deputāti Saeimas komisijas sēdēs varēs piedalīties attālināti tikai ārkārtas situācijās vai arī – ja pastāv citi īpaši apstākļi, kuru dēļ deputāta dalība komisijas sēdē klātienē nav iespējama. Saeimai šīs izmaiņas vēl jāskata trešajā lasījumā, plānots, ka regulējums varētu stāties spēkā 1. septembrī.

Valsts vai tās kapitālsabiedrību sniegtie pakalpojumi, kas saņemami klātienē, tā arī jānodrošina – februārī teica Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, reaģējot uz publiski izskanējušajām valsts augstāko amatpersonu replikām par to, ka valsts pārvaldē darbam klātienē jābūt normai. Vienlaikus galvenais ierēdnis atzinis, ka tūlītēja visas valsts pārvaldes atgriešanās tikai un vienīgi klātienes režīmā nemaz neesot iespējama vairāku faktoru dēļ. Turklāt iespējai daļu darbu veikt attālināti esot pietiekami daudz plusu. Pašlaik 80 % no valsts pārvaldē nodarbinātajiem, tajā skaitā iestāžu vadība, eksperti un speciālisti, darbā ierodoties klātienē, bet aptuveni 20 % saglabāta iespēja darbu veikt elastīgi, arī no mājām.

Daudzkārt uzsvērts, ka attālinātais darbs nebūt nenozīmējot slinkošanu. Cik efektīvs ir ierēdņu darbs klātienē, no šī gada sākuma ar speciālu darba laika uzskaites lietotni “DeskTime” sākusi Ekonomikas ministrija savos departamentos un padotības iestādēs. Kādi no šī eksperimenta ieguvumi – rezultāti vēl gaidāmi.

Pašvaldībās – primāri darbs klātienē

“Primārā darba organizācijas forma pēc kovida pandēmijas beigām pašvaldībās ir darbs klātienē. Vienlaikus ievērojot darba specifiku un iestāžu darbības efektivitāti, iespējams attālinātais darbs, bet modeļi un prakse ir dažāda,” “Latvijas Avīzei” par organizācijas metodēm pašvaldībās saka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere.

Kopumā pašvaldības augstu vērtējot darba organizācijas elastību un iespēju pielāgoties mūsdienu prasībām, tādēļ modeļi saistībā ar attālināto darbu šobrīd pašvaldībās ir dažādi. Esot arī tādas pašvaldības, kur attālinātā darba formu neizmanto vispār. Pēc LPS rīcībā esošās informācijas, šobrīd attālināti strādājot ļoti neliels procents no kopējā pašvaldības darbinieku skaita. Neskatoties uz mūsdienu tehnoloģiju iespējām, novadu pašvaldībās redzot, ka iedzīvotāji pakalpojumus tomēr gribot saņemt klātienē, tiešā kontaktā ar darbinieku.

“Latvijas Avīze” arī jautāja, vai pašvaldības pašas jūt kādu apgrūtinājumu, ja daļa no valsts iestāžu darbiniekiem joprojām strādā attālināti? Kopumā problēmas, ka valsts pārvaldes attālinātais darbs apgrūtinātu pašvaldību darbu, neesot konstatētas. Darba jautājumus iestādes pārsvarā risina telefoniski, e-pastos, oficiālās sarakstēs. Ja ir klātienes tikšanās, tad tās ieplānotas noteiktā laikā un vietā.

Vērtējot situāciju kopumā, LPS juridiskā padomniece domā, ka arī turpmāk jāsaglabā iespēja pašām pašvaldībām noteikt kritērijus, vai un kādos gadījumos hibrīdmodelis – klātienes un reizē attālinātais darbs – būtu pieļaujams. Jo šādam modelim esot arī daudz priekšrocību. Piemēram, elastīgums un darbinieku labbūtība – attālinātais darbs ļaujot labāk sabalansēt darba un privāto dzīvi, kas sekmē darbinieku apmierinātību un mazina izdegšanu. Vairākās iestādēs darbinieki, kuriem nav nepieciešama nepārtraukta klātienes saskarsme ar klientiem vai kolēģiem, esot spējuši saglabāt vai pat uzlabot darba produktivitāti, strādājot attālināti. Savukārt samazināts nepieciešamo biroja telpu un transporta izmantošanas apjoms ilgtermiņā var sniegt ekonomiskus un ekoloģiskus ieguvumus. Tāpat attālinātā darba iespējas ļaujot piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus no dažādiem Latvijas reģioniem un pilsētām, kur konkurētspēja šo darbinieku nodarbināšanai ir zemāka.

Tomēr šādam darba attiecību modelim ir arī trūkumi – sarežģītāk nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu un komandas darbu. Arī drošības un tehniskās infrastruktūras jautājumi – attālinātajam darbam nepieciešami droši un efektīvi digitālie risinājumi, kas prasa nepārtrauktu attīstību un uzlabojumus.

Pilsētas praktizē līdzsvarotu pieeju

Līdzīgu nostāju pauž arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija – attālinātais darbs tikai atsevišķos gadījumos, primāri klātienē. Piemēram, Valmieras pašvaldībā par attālinātā darba iespēju lemj darba devējs. Lai piešķirtu attālināto darbu, notiek vērtēšana, vai darbinieka amats neprasa klientu apkalpošanu, pienākumi ir izpildāmi attālināti un uzskaitāmi, kā arī, vai nav kavētu uzdevumu un darba novērtējums ir vismaz “labs”. Papildus jāizpildās vismaz vienam kritērijam, piemēram, darbiniekam dzīvesvieta atrodas ārpus Valmieras novada vai vairāk nekā 30 km attālumā, pastāv kādi citi īpaši apstākļi.

Arī Rīgā darbiniekiem dota iespēja strādāt attālināti, izvērtējot darba specifiku. Pagājušā gada oktobrī veikta darbinieku apmierinātības aptauja vairākās Rīgas pašvaldības iestādēs. Rezultāti liecinot, ka attālinātā darba iespējas ir viens no priekšnoteikumiem, kāpēc darbinieki kā savu darbavietu izvēlas tieši Rīgas pašvaldību.

Rīgas pašvaldības iestādēs darbinieku aptauja veikta arī šī gada martā. Pirmie aptaujas rezultāti rādot, ka darbiniekiem attālinātā darba iespējas ir svarīgas. Visbiežāk darbinieki attālināti strādā divas dienas nedēļā. Galvenie attālinātā darba pozitīvie aspekti – augstāka produktivitāte, iespēja turpināt veikt darba pienākumus arī nelielas saslimšanas laikā, kā arī finanšu ietaupījums. Aptaujās noskaidrots, ka vairums darbinieku attālinātam darbam negatīvus aspektus neizjūt, savukārt kā izplatītākais trūkums norādītas komandas saliedētības mazināšanās. Konfliktu risināšana, sarunas viens pret vienu un ideju apmaiņa veiksmīgāk veicama klātienē.

Pēdējos gados jau esot arī ierasts, ka daudzus jautājumus var atrisināt attālināti, tikties tiešsaistes platformās, attālināti organizētās apmācībās un semināros. Tas ekonomē līdzekļus (komandējuma naudu, izdevumus par degvielu, autostāvvietām u. c.), kā arī laiku. Vienlaikus esot arī skaidrs, ka jomās, kur nepieciešama cieša sadarbība ar iedzīvotājiem un kolēģiem, klātienes darbs joprojām ir neaizvietojams.

LDDK: tikai kopā ar ietaupījumiem

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā attālinātā darba iespējas nav nekas nosodāms. “Darba devējs attālināto darbu izmanto kā papildu labumu, piesaistot darbaspēku, arī darba ņēmējs iespēju strādāt attālināti uzskata par pozitīvu papildu aspektu, kas liek izvēlēties par labu vienam vai otram darba devējam. Valsts pārvalde pēdējos gados ir strauji attīstījusi digitālo pakalpojumu sniegšanas iespējas, un reti kurš pakalpojums mūsdienās nav pieejams attālināti. Latvijā ieviestais e-paraksts ir ar augstu drošības līmeni, ir izveidotas pakalpojumu sniegšanas un saziņas platformas, arī tikšanās ir iespējamas organizēt attālināti,” LDDK viedokli darīja zināmu organizācijas komunikācijas vadītāja Ance Jaks. Turklāt valsts pārvalde, izmantojot attālināto darbu pilnībā vai daļēji, rod iespēju rast ietaupījumu – tāds attālinātais darbs esot vērtējams tikai pozitīvi.

Attālinātais darbs visbiežāk pastāv jomās, kur jau ir ieviesti dažādi digitāli risinājumi ātrai informācijas apritei un pakalpojumu savlaicīgai sniegšanai. LDDK neesot saskārusies ar darba devēju pieredzi, ka tieši attālināta darba dēļ pakalpojumu sniegšanas ilgums būtu palielinājies. Tieši pretēji – procesi notiekot ātri. Turklāt ieviesto digitālo procesu ietvaros pati pakalpojumu sniegšana kļūstot caurspīdīga un izsekojama. Redzams arī tas, kurā procesa posmā pakalpojuma apstrāde kavējas un kādēļ.

• Ilmārs Randers

APTAUJA

Vai valsts un pašvaldību darbiniekiem vairāk jāstrādā klātienē?

Sabiedrības iniciatīvu platformā “Manabalss.lv” līdz šim savākti gandrīz 11 tūkstoši parakstu par iniciatīvu, ar kuru aicināts saglabāt attālinātā darba iespējas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs un nemainīt esošo kārtību, kad iestādes pašas izvēlas sev piemērotāko darba režīma formu.

Portāla “lasi.lv” lasītājiem tika vaicāts, vai vajadzīgas pārmaiņas attālinātā un klātienes darba organizācijā valsts un pašvaldību iestādēs. Lūk, rezultāti!

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Latvijas Avīze”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Attālināt strādā arī ar Gulbenes novadu saistītie speciālisti

Arī Gulbenes novadā ir kvalificēti speciālisti, kuru ikdiena galvenokārt paiet attālinātā darba apstākļos. Tie ir gan individuālā darba veicēji, gan iestāžu un uzņēmumu darbinieki.

Vai attālinātu darbu pilnībā vai daļēji praktizē arī Gulbenes novada pašvaldībā? “Dzirkstele” to jautā pašvaldības izpilddirektorei Antrai Sprudzānei. Viņa saka: “Pašvaldības pamatdarbs notiek klātienē, mēs ikdienā pieņemam iedzīvotājus. Atsevišķiem darbiniekiem no viņu darba specifikas viedokļa ir iespējas reizi nedēļā, ja ir ļoti nepieciešams, izmantot iespēju strādāt attālināti.”

Bet kā ir valsts iestādēs? Valsts darba inspekcijā tiek praktizēts daļēji attālināts darbs, tajā skaitā arī Gulbenes struktūrvienībās – “Dzirkstelei” teic inspekcijas klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.

“Valsts vides dienestā pastāv daļēji attālināta darba iespēja, ja to ļauj konkrētā amata pienākumu specifika. Gulbenes novadā dienestam nav nodarbināto,” laikrakstu informē dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Karīna Dvorjaņinova.

“Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā attālinātais darbs ir – bet konkrēti Valmieras reģionālās nodaļas Gulbenes Klientu apkalpošanas centrā attālinātā darba nav (darba specifika nepieļauj attālināto darbu),” “Dzirkstelei” stāsta aģentūras klientu apkalpošanas centra Gulbenē vadošā inspektore Inese Zelča.

“Gulbenes novadā strādā 21 Valsts zemes dienesta darbinieks. Darbinieki strādā gan attālināti, gan praktizē elastīgā darba iespējas, kā arī konsultē klientus klātienē Klientu apkalpošanas centrā Rīgas ielā 21,” “Dzirkstelei” stāsta Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Kantiņa.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē laikrakstam skaidro: “Pārvaldes teritoriālo nodaļu darbinieki strādā tikai klātienē, jo viņu ikdienas pienākumos ietilpst klientu apkalpošana. Savukārt pārvaldes centrālo nodaļu darbiniekiem, kuru darba specifika saistīta, piemēram, ar IT jautājumu risināšanu, ir iespēja strādāt daļēji attālināti.”

“Dzirkstele” arī noskaidroja vairāku ar Gulbenes novadu saistītu cilvēku viedokli par attālināto darbu. Visi šie cilvēki paši praktizē šāda veida daļēju darbošanos.

GUNTA KREVICA, VALSTS KONTROLES SABIEDRISKO ATTIECĪBU UN IEKŠĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS DAĻAS VADĪTĀJA

Gunta Krevica, kura ir Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja un dzīvo Gulbenē, saka: “Manā pieredzē daļēji attālinātais darbs ir viennozīmīgi pozitīva iespēja. Tas sniedz plašākas profesionālās izaugsmes iespējas, ļauj efektīvāk sabalansēt darbu un privāto dzīvi, kā arī ietaupīt ievērojamu laiku, kas citādi tiktu pavadīts ceļā. Strādājot daļēji attālināti, es varu būt saskaņā ar sevi, kas pozitīvi ietekmē gan manu attieksmi, gan motivāciju pret veicamajiem pienākumiem. Attiecībā uz izaicinājumiem – manā gadījumā to nav. Man ir skaidri definēti uzdevumi un sasniedzamie rezultāti, turklāt darbs, ko veicu, man patīk. Tāpēc nav nepieciešama papildu motivācija vai “saņemšanās”, lai aizvadītu pilnvērtīgu darba dienu no mājām. Iespēja strādāt daļēji vai pilnībā attālināti ir nozīmīgs bonuss, ko organizācija var piedāvāt saviem darbiniekiem un potenciālajiem kolēģiem. No tā iegūst abas puses – organizācija var piesaistīt nozares profesionāļus, bet darbinieks var strādāt vidē, kas atbilst viņa individuālajām vajadzībām. Kad cilvēks jūtas labi savā darba vidē, arī rezultāti ir daudz augstāki. Mūsdienās attālinātais darbs vairs nav “ekstra”, bet gan nepieciešamība un norma. Turklāt atrašanās birojā pati par sevi nav garantija, ka darbs tiek veikts efektīvi. Svarīgākais nav vieta, kur strādājam, bet gan rezultāts, ko sasniedzam.”

GUNA PŪCĪTE, PAŠNODARBINĀTA NEKUSTAMO ĪPAŠUMU SPECIĀLISTE

Guna Pūcīte, kura ir pašnodarbināta nekustamo īpašumu speciāliste un dzīvo Lizumā: “Attālinātais darbs sevi attaisno, ja to ļauj paši darāmā darba pienākumi un darītāja iekšējā motivācija plānot savu laiku, respektīvi, nav būtiski, kad tu strādā – svarīgs ir rezultāts. Ja abi šie nosacījumi izpildās – attālinātais darbs ir produktīvs un labs risinājums. Ir darbi, kurus attālināti vienkārši nav iespējams veikt, un ir cilvēki, kuri produktīvi var darboties tikai konkrētā darba vietā – kabinetā ar atbilstoši iekārtotu darba vidi. Svarīga ir arī socializēšanās – citam vienatne ir pat nepieciešama, citam vajadzīgs kolēģu tuvums un atbalsts. Mana personīgā pieredze – darbalaiks, kuru plānoju pati, man ir piemērotāks nekā darba stundas no pulksten 8.00 līdz 17.00 ofisā. Domāju, ka attālinātā darba iespēja ir laba un darba devējam izdevīga, ja darbinieks šādā režīmā sasniedz veicamo darbu rezultātus.”

SANTA LASMANE, DIGITĀLĀ SATURA VEIDOTĀJA, SOCIĀLO TĪKLU STRATĒĢE “INSTAGRAM” MĀRKETINGA APMĀCĪBĀ

Novadniece Santa Lasmane, kura ir digitālā satura veidotāja, sociālo tīklu stratēģe “Instagram” mārketinga apmācībā, saka: “Strādāju pidžamā un pelnu vairāk nekā jebkad iepriekš. Attālinātais darbs man nav tikai formāts – tas ir dzīvesveids, ko izvēlējos pirms četriem gadiem, kad uzsāku savu ceļu kā pašnodarbinātā un sāku strādāt ar klientiem kā sociālo tīklu stratēģe. Šodien varu teikt – mana darba vieta ir tur, kur ir mans dators un internets. Un, jā, visrezultatīvākais periods man bija, kad divus mēnešus strādāju no Maldīvām un Taizemes. Siltums, palmas, okeāns un… rekords pārdošanā. Tas bija sapņa un darba apvienojums vienā ainavā. Plusi? Viņu ir daudz. Man nav jāceļas agri – mana diena sākas ap desmitiem. Varu strādāt tik daudz, cik vēlos – bet, būsim atklāti, es nekad dzīvē neesmu strādājusi tik daudz kā tagad. Taču ir atšķirība – es strādāju sev. Neviens nestāv aiz muguras, neskaita stundas, nepiespiež, bet arī neaptur. Motivācija nāk no manis pašas, un tas ir gan izaicinoši, gan ārkārtīgi iedvesmojoši. Un vēl – strādāt varu pidžamā, ar kafiju rokā, neizejot no mājām. Tieši tā, gultā ar klēpjdatoru uz ceļiem, esmu izveidojusi visas savas meistarklases un apmācību programmas. Brīvība un radošums – tas ir mans biroja iekārtojums. Bet ir arī mīnusi, piemēram, režīma trūkums. Ja nav skaidras struktūras, dienas var saplūst, un pazūd skaidra robeža starp darbu un atpūtu. Un, jā, brīvdienas… tās bieži vien izgaist kā rīta migla. Tu it kā vari jebkurā brīdī atpūsties, bet beigās strādā arī sestdienās un svētdienās, jo – “vēl tikai šo pabeigšu”. Attālinātais darbs prasa disciplīnu, bet dod milzīgu brīvību. Un, ja proti sevi organizēt, tas var kļūt par veidu, kā dzīvot skaisti, saskaņā ar sevi un pelnīt vairāk nekā jebkad agrāk. Arī pašlaik strādāju “light” versijā no Sicīlijas.”

MĀRTIŅŠ MOZGIS, INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU SPECIĀLISTS

Mārtiņš Mozgis, kurš ir informācijas tehnoloģiju speciālists un dzīvo Lejasciemā, saka: “Pats plānoju savu darba dienu, savu laiku, izņemot gadījumus, ja darbs saistīts ar tekošas informācijas apstrādi, problēmu risināšanu. Daudz vairāk ir iespējams koncentrēties projektam, esot vienatnē, paša iekārtotā vidē. Nav lieku kafijas paužu, nav lieku sarunu, jautājumu. Ir iespējams strādāt vidē, kurā jūties vislabāk (ja patīk sava mājvieta). Mīnusi – nav enerģijas apmaiņas, katram cilvēkam ir vajadzīga socializācija. Attālināti strādājot, tik ļoti vairs nesajūti uzņēmumu, uzņēmuma dinamiku, enerģiju. Aizbraucot uz Rīgu, uz dinamiski augošu uzņēmumu, ir liels enerģijas lādiņš un iedvesma. Sapulces (attālinātās) daļēji aizvieto tikšanos ar kolēģiem. Es pats gandrīz katru nedēļu uz vienu dienu aizbraucu uz Rīgu, ja esmu Rīgā divas dienas, tas jau ir par daudz. Mana darba diena un ikdiena sākas agri. Ceļos mazliet pirms pulksten pieciem, noklausos mani interesējošas video/audio lekcijas, noorganizēju uz vietas pēc iespējas kustīgu dienu, tiekos ar kolēģiem vai kaut ko fiziski izdaru. Katram cilvēkam ir savs ritms, savas vajadzības, man šobrīd attālinātā darba iespēja ar retām klātienes darba dienām ir tieši tas, ko vēlos.”

— Diāna Odumiņa

#manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.