Tirgotāji bažījas par nākotni, jo cilvēku laukos arvien mazāk
Sen pagājuši tie laiki, kad laukos veikali bija gandrīz uz katra stūra un krustojuma, kad lielākos pagasta centros tie bija pat vairāki. Konkurence, demogrāfija, cilvēku paradumu maiņa daudz ko mainījuši.
Reģionālie laikraksti kopā ar kolēģiem no “Latvijas Avīzes” raudzīja, kā nelielajiem lauku veikaliem sokas tagad. Par situāciju Gulbenes novadā rakstījām jau pērn “Dzirkstelē”. Kaimiņu novados aina dažāda, bet priecē, ka īsti veikalnieki nemet plinti krūmos un rodas pat jauni. Daudzi mazie veikali darbojas mazumtirgotāju tīklos, bet ir arī uzņēmēji, kas stingri turas pie savas saimniekošanas. Daudzi uzrunātie veikalnieki gan neapstiprina iepriekš izskanējušās bažas, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumu dēļ (no pagājušā gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus no pirmdienas līdz sestdienai var iegādāties no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no pulksten 10.00 līdz 18.00) lauku veikalu darbs tā būtu apdraudēts, ka tie būtu vispār jāver ciet.
Bažas par jaunā gada pirmajiem trim mēnešiem
Par to, ka izmaiņas alkohola tirdzniecības termiņos īpaši sāpīgi ietekmēs tieši lauku veikalus, bažas iepriekš paudis Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs – alkohols ir prece, kam veikali var uzlikt lielāku piecenojumu atšķirībā no ikdienas pārtikas, tagad noteiktās darba stundās veikalam izpaliek dārgāki pirkumi un samazinās ieņēmumi. Pēc datiem, ko Latvijas Tirgotāju asociācijai esot sniegušas veikalu kooperācijas, 10 % tirgotāju jau esot slēguši veikalus un vēl apmēram tikpat to varētu darīt ziemā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris vērtē, ka lauku tirgotājiem vislielākās bažas ir par šīgada pirmajiem trim mēnešiem. Trīs lietas, kas ietekmēs biznesu: minimālās algas pieaugums (no 1. janvāra minimālā alga – 780 eiro iepriekšējo 740 eiro vietā), alkohola akcīzes nodokļa pieaugums, transporta nodevu (vinješu) cenu pieaugums kravas transporta līdzekļiem. Tas viss solot preču sadārdzinājumu un apgrozījuma vai peļņas samazināšanos, kam varētu sekot arī veikalu darba laiku un darba vietu samazināšana.
J. Lielpēteris uzskata – noteikti dzirdēsim par veikalu slēgšanu un arvien vairāk veikaliem, kur štatā ir tikai pārdevējs. Tas nebūšot masveidīgi, bet būšot. Tāpat negatīvu iespaidu turpinot atstāt gan demogrāfiskā situācija, gan cilvēku pārcelšanās uz darbu un dzīvi pilsētās.
Saīsina darba laiku
Alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumu dēļ daļa tīklu “Top!”, “Aibe” un “LaTS” veikalu strādā saīsinātu darba laiku – tā ziņu aģentūru “LETA” informējuši šo veikalu pārvaldnieki SIA “Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācija” un SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” pārstāvji.
Veikalu tīkla “Top!” valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte norāda, ka daļai veikalu ir mainīts darba laiks, samazinot darba stundas gan no rīta, gan vakarā.
Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācijas attīstības direktors Juris Lamberts teicis: “Jau tagad (pērnā gada nogalē – red.) aptuveni 80 % mazo veikalu strādā tikai tajās stundās, kad alkoholu atļauts tirgot, jo nav izdevīgi maksāt algas pārdevējiem par to, ka veikalā nav pircēju. Jo lielāki ierobežojumi tiks veikti, jo sarežģītāka situācija būs tirgotājiem.”
J.Lamberts atzīmējis, ka alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoms ir samazinājies par aptuveni 25 %. “No vienas puses, tas ir labi, jo, iespējams, cilvēki mazāk patērē šos dzērienus, no otras puses, būtu muļķīgi dzīvot ilūzijās, ka par šādu apjomu samazinājies “dzērāju” skaits. Visdrīzāk cilvēki vienkārši veido uzkrājumus, iepērkoties lielajos veikalos, vai arī izvēlas apreibināties ar nelegālo alkoholu.”
Autoveikals apkalpo seniorus
“Latvijas Avīzes” žurnālists Artis Drēziņš iepazinies ar Anitas un Mārtiņa Tupiņu autoveikalu, kurš apkalpo Madonas un Cēsu novada viensētu ļaudis gados un pansionātu. Apgrozījums – ap 7000 eiro mēnesī. Cenas esot jūtami zemākas nekā lielveikalos, bet, salīdzinot ar mazajiem lauku veikaliem, kā nu kurā. Vienīgais, ar ko nevarot konkurēt, ir lielveikalu un veikalu tīklu akcijas.
“Mēs neesam nevienā tīklā vai, kā smejos, “sektā”. Ražotāji mums paši pieved klāt svaigu preci. Sīkumus un īpašas preces paši pa veikaliem pielasām klāt, piemēram, kāds piezvana un palūdz “domestosu”, lai izmazgātu šmucspaini, citam atkal mazbērni brauc ciemos un viņiem garšojot vistas stilbiņi, cits palūdz zāles no aptiekas,” stāsta A.Tupiņa.
Kādi galvenie novērojumi? Cilvēku laukos kļūst arvien mazāk. Daudzus īpašumus nopirkuši pilsētnieki, kam autoveikali nav vajadzīgi, daudzi jau nemaz nedzīvojot ikdienā uz vietas. Agrāk daudzi cilvēki preci ņēmuši uz parāda, tagad vairs ne – izskatoties, ka dzīve kļuvusi labāka. Dzērāji un citi, kas netiek galā ar savu dzīvi, neesot starp šī autoveikala klientiem. Katrs jau iepriekš zinot, cik tērēs. Parasti tie ir 20–30 eiro. Galvenās preces: maize, piens, biezpiens, krējums, olas, gaļa, konfektes. Sevišķi iemīļotos saldumus pērkot pansionātā, jo viss pārējais jau tur esot.
Katrs cents svarīgs
Alūksnes novada 15 pagastu teritorijās ir vismaz pa vienam veikaliņam, izņemot mazo Kalncempju pagastu, raksta “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
SIA “Alta S” ir vietējais uzņēmums, kam ir vairāki tirdzniecības objekti, arī lielākā daļa no lauku veikaliņiem Alūksnes novadā. Uzņēmuma Alsviķu veikala “Maks” pārdevēja Mairita Korņeja stāsta, ka tirdzniecības vietu iecienījuši gan vietējie, gan garāmbraucēji, jo tā atrodas pie ceļa Alūksne–Ape. No Alsviķiem līdz Alūksnei ir deviņi kilometri.
“Pircēju plūsma ir diezgan tradicionāla – vasarās mazāka nekā rudens un ziemas sezonā, kad veikalu regulāri apmeklē Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienības audzēkņi. Vasarās vairāk iegriežas tūristi. Lielākā auditorija ir vietējie pensionāri, kuri nevar aizbraukt uz veikaliem pilsētā. Alsviķos ir divi veikali, cilvēkiem ir izvēle, viņi rēķina, kur un ko katrā var nopirkt lētāk. Atsevišķas preces šeit ir pat lētākas nekā lielveikalos. Arī pāris centi ir nozīmīgi,” saka M.Korņeja.
Veclaicenes pagastā pērn pēc ilgāka pārtraukuma atvēries jauns veikals. “Alūksnes un Malienas Ziņas” raksta, ka pagasta centrā Kornetos daudzdzīvokļu nama pirmajā stāvā, ierīkojot ērtas kāpnes un veikala uzrakstu trīs valodās (latviešu, igauņu, angļu), iekārtojusies SIA “Malēnietis” tirdzniecības vieta. To ik dienas vidēji apmeklējot 35–40 cilvēki. Pirms apmēram pieciem gadiem pagastā īpašumu iegādājušies rīdzinieki, kuri nolēmuši aizpildīt trūkstošo tirdzniecības pakalpojuma nišu.
“Veclaicenē vairāk nekā divus gadus nebija veikala, un paši iedzīvotāji atzina, ka tas sagādājis lielas neērtības. Pirmie mēneši pagāja, lai atgūtu pircējus, kuri jau bija sameklējuši citas vietas apkārtnē, kur iepirkties. Pamazām pieradinām, ka mums te ir viss vajadzīgais. Ja kaut kā nav, tad cenšamies izdabāt un pasūtīt,” stāsta veikala pārdevēja Inga Raudiņa un pajoko, ka veikala parādīšanās izkonkurējusi arī vietējo piegādes biznesu – apsviedīgos šoferīšus, kas Veclaicenē vajadzīgo piegādāja no citiem veikaliem ar nelielu uzcenojumu.
Alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi veikalu īpaši neesot ietekmējuši, to dēļ darba laiks nav mainīts. Un alkoholu nemaz tik daudz arī nepērkot. Nākotnē plānots veikalā sagādāt vairāk mazo suvenīru, izlikt amizantus uzrakstus malēniešu valodā un vasarā pie veikala izvietot galdiņus, kur var piestāt gan tūrists, gan padzert kafiju vietējie.
Autoveikals kā vietējais dievs
Valkas novada Kārķu pagastā priecīgs notikums – bankrotējušā veikala vietā decembrī atvēries jauns “Aibes” tīkla veikals.
Taču Valkas novada mazākajā un no novada centra attālākajā pagastā Zvārtavā, kur dzīvo vien 346 iedzīvotāji, veikala nav. Pagasta pārvaldes vadītāja Marita Treijere sarunā ar laikrakstu “Ziemeļlatvija” atzīst – iedzīvotāji vairs necer, ka pagastā kāds uzņēmējs uzdrošināsies atvērt veikalu.
“Ceturtdienās no Valkas brauc autoveikals. Cilvēki to uzskata bezmaz vai par vietējo dievu. Kāds pēc iepirkumiem brauc uz Smilteni. Kāds izmanto iespēju ar skolēnu autobusu pēcpusdienās aizbraukt līdz Gaujienai, pusstundas laikā iepirkties un braukt atpakaļ. Viena daļa iesākusi ar skolēnu autobusu braukt uz Smilteni, pusstundas laikā ar sarakstu rokā izskriet tuvējo lielveikalu un ar satiksmes autobusu braukt mājās. Ir cilvēki, kas ceturtdienās ar satiksmes autobusu brauc uz Valku iepirkties. Ir arī tie, kuriem ir mašīna. Viņi izpalīdz arī saviem kaimiņiem ‒ vai nu paņem līdzi uz veikalu, vai pie ārsta, vai atved nepieciešamās preces,” atklāj pārvaldniece un atzīst, ka neviens saprātīgi domājošs uzņēmējs pagastā ar tik mazu iedzīvotāju skaitu veikalu neatvērs.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
