Pašvaldībā gribētu labāku komunikāciju ar uzņēmumu un arī ar VSIA “Autotransporta direkcija”
Rit otrais gads, kopš Gulbenes novadā sabiedrisko autobusu pakalpojumu sniegšanā pašvaldības kapitālsabiedrību – SIA “Gulbenes autobuss” – ir aizstājusi privātpersonām piederošā akciju sabiedrība “Talsu autotransports”. Pārmaiņas ir notikušas sakarā ar valsts vārdā realizētu publisko iepirkumu. To organizēja VSIA “Autotransporta direkcija”.
Nebūs kļūda, ja atzīsim – šī Gulbenes novadam ir traumatiska pieredze. Ir piedzīvots SIA “Gulbenes autobuss” krahs. Taču dzīve turpinās.
Braukt vietējā maršruta autobusā – tas pasažieriem šodien kļuvis gluži vai eksotika. Tas nav bizness, ar kuru var ļoti labi nopelnīt. Lielākā daļa Gulbenes novada iedzīvotāju ikdienā pārvietojas savās privātajās automašīnās. Un tomēr sabiedriskie autobusi joprojām Gulbenes novada teritorijā ir nepieciešami. Braucēji ir.
Šādus pasažieru pārvadājumus dotē valsts, un tās pasūtījumu – pārvadājumus sabiedriskajos autobusos Gulbenes novadā – veic AS “Talsu autotransports”. Saskaņā ar šā uzņēmuma informāciju, ko tas sniedzis laikrakstam, Gulbenes bāzes vietā ir 23 autobusi, februārī veikti 2394 reisi un pārvadāti 20 059 pasažieri, nobraukti 98 000 kilometri.
Jaunais pārvadātājs ir iejuties Gulbenē
“Šobrīd Gulbenē mums ir 27 šoferi, kuri apkalpo ne tikai Gulbenes novadu, bet arī starppilsētu reisos brauc. AS “Talsu autotransports” ir Talsu uzņēmums, taču Gulbenē šoferi ir mūsu pašu cilvēki. Es arī esmu dzimusi Gulbenē. Neviens mani no Talsiem speciāli uz Gulbeni neveda strādāt,” laikrakstam pastāstīja AS “Talsu autotransports” Gulbenes dispečere Kristīne Vendlande.
Viņa piebilda, ka šobrīd uzņēmumā ir arī diezgan daudz tādu šoferu, kuri agrāk strādājuši SIA “Gulbenes autobuss”. “Bet mums ir arī šoferis, kurš dzīvo Balvos un brauc no turienes,” piebilda K.Vendlande.
Viņa stāstīja, ka novadā maršruts no maršruta pasažieru piepildījuma ziņā ļoti atšķiras.
“Es neteiktu, ka mums autobusu reisi ir tik ļoti tukši. Nē. Salīdzinoši ar citām pilsētām. Esmu savulaik strādājusi Madonas pusē kā “Ecolines” darbiniece. Varu salīdzināt. Mums te, Gulbenes pusē, nav tā, ka šoferis viens pats autobusā brauc. To iespaido arī tas, vai ir skolēnu mācību laiks vai brīvlaiks. Parasti jau skolēni aizpilda pusi no autobusa. Uz Tirzu ļoti daudz brauc skolēni. Autobusā, kas kursē maršrutā no Letēm, no Kalnienas, brauc. Ar Gulbene-Stari autobusu brauc uz Stāķu pamatskolu vai pretējā maršrutā uz Gulbeni. Ļoti daudz skolēnu, tāpēc pieskaņojām pilsētas autobusu, pamainījām kursēšanas laikus, lai tie būtu piemēroti skolēniem, lai bērni paspētu uz Mūzikas skolu Gulbenē, uz Mākslas skolu,” teica K.Vendlande.
Par uzņēmuma problēmu viņa dēvē tehniskos reisus.
K.Vendlande skaidroja: “Tehniskie reisi ir maršruta Gulbene-Letes pēdējā – vakara reisā. Autobuss aizved uz Letēm pasažierus un atpakaļ brauc tehniskajā reisā. Tāpat ir, kad notiek pēdējais reiss maršrutā Gulbene-Jaunvanagi, tāpat arī maršrutā Gulbene-Stari, kur agrāk no Gulbenes autobuss kursēja pulksten 6.40, bet tagad tehniskajā reisā autobuss aizbrauc uz Stariem, lai no rīta pulksten 7.17 sāktu reisu Gulbenes virzienā. Tieši tādā pašā veidā no Litenes centra pulksten 7.21 sāk kursēt autobuss uz Gulbeni. Pirms tam šis pats autobuss uz Liteni aizbrauc tehniskajā reisā. Tehniskais reiss vēl bija arī uz Jaungulbeni, taču ātri dabūjām šo reisu atpakaļ sarakstā. Tehniskajos reisos VSIA “Autotransporta direkcija” nekompensē pasažieru pārvadājumus, nemaksā par tiem kilometriem. Direkcija neuzskata, ka tas ir tehniskais reiss. Piedāvā pieņemt darbā šoferi, kurš dzīvo, piemēram, Litenes centrā, un lai sāk strādāt no Litenes centra. Bet tādus šoferus atrast neizdodas.”
Nāk pretim pat vienam pasažierim
K.Vendlande teica: “Ļoti daudzi izmanto autobusus tikšanai uz darbu un atpakaļ mājās. Ja cilvēki interesējas un stāsta savas vajadzības, un izsaka lūgumus, cenšamies palīdzēt. Kāda sieviete vērsās pie mums. Viņa no darba Gulbenē uz mājām ceļo divos sabiedriskajos transportos. Vispirms ar mūsu autobusu brauc līdz Tirzas skolai, tad pārsēžas “Ecolines” autobusā un tālāk brauc līdz dzīvesvietai Vecadulienā. Viņa lūdza pielāgot mūsu autobusa pienākšanas laiku pie Tirzas skolas, lai paspētu pārsēsties nākamajā autobusā. Pielāgojāmies, saskaņojām reisu laikus ar “Ecolines”. Šī pasažiere regulāri brauc, viņa ir mūsu kliente. Lūdzām “Ecolines” kolēģus, lai viņu autobuss pagaida minūtīti, kamēr sieviete pārskries pāri ielai. Bieži gadās, ka kāds autobuss kavējas ceļā. Bet šoferis jau zina savus regulāros pasažierus un to, kur un cikos katram ir jāpaspēj nokļūt pieturā. Piemēram, ar Madonas autobusu cilvēks brauc, lai paspētu ceļā iekāpt vēl citā autobusā. Tāpat regulāri brauc mūsu pasažiere, kura ir pārdevēja. Viņai ir jāpaspēj aizslēgt kasi veikalā un aizkļūt līdz pieturvietai. Tad viņa zvana un lūdz, lai šoferis neaizbrauc, lai pagaida minūti, jo tas ir vienīgais un pēdējais autobuss, lai viņa nokļūtu mājās Madonā.”
AS “Talsu autotransports” Gulbenē ir trīs veidu autobusi – mazie, vidējie un lielie.
“Mums te nav neviena autobusa, kuram nebūtu invalīdu lifta/pacēlāja. Mazajiem autobusiem arī ir, bet mehāniskais pacēlājs. Mūsu autobusu kustības sarakstos ir norādīts un atsevišķi atrunāts par tiem reisiem, kuri ir obligāti jānodrošina invalīdu vajadzībām. Vietnē “1188.lv” pie katra reisa var redzēt, ir vai nav ikona ar norādi, ka autobuss piemērots cilvēku ratiņkrēslā pārvadāšanai. Bet tāpat parasti mums zvana un piesaka, ka būs pasažieris ar kustību traucējumiem. Pabrīdina,” stāstīja K.Vendlande.
Runājot par to, vai autobusu šoferi uzņem vai izlaiž pasažierus no autobusa arī ārpus oficiālajām pieturvietām, K.Vendlande teica: “Uz pieprasījuma pasažierus var no autobusa laist un var nelaist, jā. Mēs esam pieņēmuši tā, ka uzņemam cilvēku jebkurā pieturā, kur stāv. Bet jebkurā ceļmalā… Neļauju. Ceļu satiksmes noteikumi neatļauj. Arī VSIA “Autotransporta direkcija” aizliedz. Tikai pieturvietās noteikumi atļauj pasažieru uzņemšanu un izlaišanu. Šoferi aiz savas cilvēcības… Oficiāli nedrīkst. Tā ir pilnīga šofera atbildība. Jo, nedod Dievs, tante iekritīs grāvī un gūs traumu. Tad – šoferim tiesu darbi. Bet tajā pašā laikā mums ir Mālmuižas reiss, kur pieturas ir ļoti tālu viena no otras. Un bērni stāv katrs savā ceļa iebrauktuves malā. Tur ir zemes ceļš, tur ir meži. Protams, šoferis uzņem bērnus arī ceļa malās. Un šoferis, labu gribēdams, izlaiž arī cilvēku uz pieprasījuma, lai viņam ir tuvāk, lai nav jāiet lielais ceļa gabals. Laukos ir ļoti daudz nesaskaņotu pieturvietu. Ir lieli ceļa posmi. Pat 7 vai 8 kilometri starpā starp pieturām.”
Viņa arī teica, ka pasažieri par šoferiem tiešām nesūdzas.
“Tur – tiešām cepuri nost! Par šoferiem vairāk vai mazāk saņemam tikai labas atsauksmes. Kāda sieviete nesen zvanīja un teica paldies, ka šoferis izkāpis no autobusa un palīdzējis viņai līdz mājas durvju slieksnim aiznest iepirkumu tīkliņus.”
Tomēr K.Kendlande pieminēja arī kādu nepatīkamu pārpratumu.
“Mums ir bijis tā, ka pasažieris bērns aiziet mājās un sastāsta vecākiem par autobusa šoferi, ka bijis nepatīkams starpgadījums. Visos mūsu autobusos ir videonovērošana.
Apskatījām ierakstu. Sapratām, ka situācija bijusi citāda. Mamma bija zvanījusi uz VSIA “Autotransporta direkcija”. Videoierakstā redzams, ka šoferis pat klāt bērnam nebija piegājis. Videonovērošanas datiem šoferim nav piekļuves iespēju un man arī nav. Tur atbildīgā persona ir Talsos,” teica K.Vendlande.
Žurnālisti kļūst par pasažieriem
Cik apmierināti šodien Gulbenes novada cilvēki ir ar sabiedriskajiem satiksmes autobusiem, kuri kursē šīs pašvaldības teritorijā? Lai to dzirdētu no pasažieriem, “Dzirksteles” un “Latvijas Avīzes” pārstāvji pirka biļetes un izbrauca divos ikdienas reisos Gulbenes novada teritorijā. Kopsavilkumā iespaidi ir labi. Sajūta bija, ka te visi cits citu labi pazīst – gan šoferi, gan pasažieri. Pasažieri šoferus sauca vārdā. Pērkot biļetes, pastāstīja šoferiem, kur un kāpēc brauc, izmeta pa kādam jokam. Vārdu sakot – autobusos valdīja omulība.
Tātad konkrēti. Žurnālisti 11. martā pulksten 14.51 no Gulbenes pieturas “Gulbīšu parks” brauca līdz Letēm Beļavas pagastā un atpakaļ; 12. martā pulksten 11.48 no Gulbenes pieturas “Santa” – līdz Stariem Daukstu pagastā un atpakaļ.
Nepiespiesta un draudzīga pasažieru iztaujāšana notika gan autobusu pieturvietās, gan abu braucienu laikā. Arī šoferi sarunās ar žurnālistiem bija atsaucīgi un atbildēja uz gandrīz visiem jautājumiem, izņemot par to, kāds ir viņu atalgojuma apmērs uzņēmumā “Talsu autotransports”. Abos reisos šoferi – Raimonds un Āris – žurnālistiem teica, ka šoreiz pasažieru autobusos mazāk nekā citas reizes, bet tikai tāpēc, ka šī – skolēnu brīvlaika nedēļa.
Uz Letēm var braukt ekskursijā
Darbdienās no Gulbenes uz Letēm autobuss kursē trīs reizes, bet atpakaļ – tikai divas reizes. Tie ir 23 kilometri no Gulbenes līdz vietai, kura kādreiz bija slavena ar savu lapsu fermu. Tagad par šo vēsturi atgādina vien lapsas veidola norāde ceļa pagriezienā uz ciematu. Arī autobusa pieturvietu grezno pāris lapsu tēlu. To varēja novērtēt, kad autobuss piestāja galamērķī.
Pieturā bez žurnālistiem izkāpa divi pasažieri. Uz Letēm atbraukušo Valdi sagaidīja mazmeitiņa Madara un suņuks Reksis. Atsaucoties žurnālistu aicinājumam, viņi piekrita kopīgam fotomirklim, kuram pievienojās arī autobusa šoferis Raimonds, un vēl arī, mirkli padomājusi, kadrā ienāca pasažiere Mārīte. Arī viņas gala pietura bija Letēs. Sieviete paspēja pastāstīt žurnālistiem, ka ciematā tagad neesot vairs pat 30 iedzīvotāju, bet Raimonds slavēja Letes kā vietu makšķerēšanai, jo te atrodas zivīm bagātais Sprīvuļa ezers.
Pavisam autobusā, kas kursēja no Gulbenes līdz Letēm, tika vesti astoņi pasažieri, neskaitot divus žurnālistus. Vairums pasažieru izkāpa ātrāk par galamērķi.
Šoferis Raimonds teica – ja nebūtu skolas brīvlaika, braucēju būtu uz pusi vairāk. Braukšana notika mazajā 18 vietu autobusā. Pasažieri brauciena laikā izmantoja drošības jostas. Autobuss bija tīrs. Visas pieturas monitorā bija nolasāmas, arī audioierakstā skanēja pieturu nosaukumi. Taču, šķiet, visi pasažieri tāpat teicami orientējās situācijā. Bija jūtams, ka Raimonds pasažieru autobusu vada ne pirmo gadu. Viņš pastāstīja, ka iepriekš šādu pašu darbu ir veicis SIA “Gulbenes autobuss”. Tātad – ir pieredze.
Raimonds arī pastāstīja, ka AS “Talsu autotransports” šoferi strādā pēc rotācijas principa. Par mazāk patīkamiem maršrutiem Raimonds teica, sak, ja jau visi šoferi rotē, tad var “ar sakostiem zobiem” izbraukt arī mazāk ērtos reisus. “Visur ir savi plusi un savi mīnusi,” viņš teica. Taču loģiski esot, ka katram labāk patīk braukt pa asfaltu, nevis pa pavasarīgi dubļainu zemes ceļu. Kopumā uzņēmuma vadība domājot, lai šoferiem darba slodze un atalgojums būtu savā starpā samērojams un lai pietiktu laika arī atpūtai un ģimenei.
Atļauj pasažierim izkāpt ceļa galā
Pasažieris Dainis, kurš no Gulbenes autobusā brauca līdz Beļavai, teica: “Viss apmierina. Arī autobusa kustības saraksts.” Dainis žurnālistiem komentēja visu, kas brauciena laikā redzams aiz autobusa loga. Zināja, kurās mājās vairs neviens nedzīvo vai mitinās pa kādam senioram. Daža māja atrodoties patālu no autobusa pieturvietas, tāpēc cilvēki no mājām līdz pieturai piebraucot ar savu vieglo automašīnu, noliekot ceļa malā, kāpjot satiksmes autobusā un tālāk braucot uz Gulbeni.
Savukārt Mārtiņš šajā pašā reisā no pilsētas aizkļuva līdz Butāniem. “Šoferītis vienmēr ir laipns un pieklājīgs. Izlaiž mani nevis pieturā, bet ceļa galā pēc pieprasījuma,” stāstīja Mārtiņš.
Sarunu dzirdēja šoferis Raimonds un sacīja: “Kāpēc neizlaist ceļa malā? Nepatīk vienīgi, ja pasažieris prasās izkāpt no autobusa vietā, kur tas ir bīstami no ceļu satiksmes noteikumu viedokļa.”
Inga, kura kopā ar meitu Līgu pieturvietā “Svelberģis” iekāpa autobusā, lai brauktu uz Beļavu, teica – nemaz tik bieži šādi pārvietoties neiznākot. Šoreiz autobuss viņām bijis vajadzīgs, jo Gulbenē remontam atstāta ģimenes vieglā automašīna. Meita piebilda, ka pilsētā apmeklējušas arī zobārstu. No Gulbenes līdz mājam braucami esot kādi astoņi kilometri. Beļavā, izkāpjot no autobusa, Inga teica: “Paldies, šoferīt, laimīgi jums!”
Šoferis Raimonds žurnālistiem teica – parasti jau kašķēšanās autobusā nenotiek, viss ir mierīgi, taču reizēm gadās. Pieminēja kādu gadījumu, kad pasažieris viņam izteicis dažādus aizrādījumus. Piemēram, par to, ka šoferis pieturvietās autobusa salonā ieslēdz gaismu. Nācies izskaidrot, ka pasažieriem ir jāredz, kur apsēsties, un arī šoferim jāredz biļeti iedot pasažierim. Raimonds cilvēkam paskaidrojis, ka viņš atrodas sabiedriskajā transportā un ir jāpiemērojas vispārējām prasībām.
Tik vajadzīgais piepilsētas autobuss
Maršrutā Gulbene-Stari sabiedriskais autobuss darbdienās 17 reizes kursē turp un 18 reizes arī atpakaļ. Tas ir maršruts, kur ir salīdzinoši vairāk braucēju nekā vidēji lauku teritorijas reisos. Atkal jau – galvenokārt skolēnu dēļ. Pa ceļam ir Stāķu pamatskola, kurā mācās arī Gulbenes bērni. Savukārt piepilsētā dzīvojošie daudzi skolēni mācās novada vidusskolā, kā arī apmeklē nodarbības mūzikas, mākslas vai sporta skolā Gulbenē. To žurnālistiem apliecināja autobusa šoferis Āris. Viņš teica – bijis arī tā, ka visas dienas laikā šajā maršrutā tikuši pārvadāti 243 pasažieri. Ļoti jūtamas esot tās reizes, kad cilvēki dodas uz pilsētu iepirkties, tirgus dienās, arī tuvojoties svētkiem.
“Patīk savs darbs, patīk saskarsme ar cilvēkiem. Darba dienas paiet ātri,” stāstīja šoferis, atklādams, ka viņam šī ir samērā nesena un jauna darba pieredze. Iepriekš ir strādājis pavisam citās nozarēs. Kā autobusa šoferis viņš nopelnot pietiekami, maksāts tiekot par nobrauktajām stundām, un svarīgi arī, ka darbs ir tepat, savā novadā, kur ir mājas un ģimene. Vairāk nekā desmit gadus Āris strādājis Balvu novadā.
Āra vadītais autobuss ietilpības ziņā bija lielāks, salīdzinot ar to, kas no Gulbenes iepriekšējā dienā kursēja uz Letēm. Visa brauciena laikā uz Stariem un atpakaļ bija pietiekami daudz pasažieru. Stāķos ceļa malā mazi bērni māja sveicienu garāmbraucošajam autobusam. Autobuss un šoferis viņiem ir labi pazīstams. Tā ir ikdiena.
Parunājoties ar vairākiem autobusa pasažieriem, saklausījām arī iebildumus. Valentīna atcerējās, ka agrāk šajā piepilsētas maršrutā kursēja lielāks autobuss, tajā bijis ērtāk iekāpt, aizkļūt līdz sēdvietai, arī sēdekļi bijuši mīkstāki. Velta izteica nožēlu, ka tagad pēdējais autobuss uz Stariem no autoostas Gulbenē atiet pulksten 19.17. Tas nozīmē, ka pēc kultūras pasākumu apmeklēšanas pilsētā ar autobusu atpakaļ uz mājām tikt vairs nevar. Viņa pieminēja laiku, kad bija vēl arī vēlais vakara reiss no Gulbenes pēc pulksten 22.00. Tad arī bijusi iespēja atbraukt ar autobusu no Rīgas, izkāpt Gulbenē, pārsēsties Staru autobusā un nokļūt mājās. Tagad tā vairs nevar. Jāmeklē kāda privātā automašīna, lai atbrauc pakaļ uz Gulbeni.
Pašvaldība seko līdzi situācijai
DEPUTĀTS IVARS KUPČS, kurš pašvaldībā vada sabiedriskā transporta komisiju, “Dzirkstelei” teica: “Ar 2024. gada 1. novembri Gulbenes novada teritorijā sabiedrisko autobusu kursēšanu nodrošina AS “Talsu autotransports”, kas uzvarēja VSIA “Autotransporta direkcija” izsludinātajā publiskajā iepirkumā. Līgums ar AS “Talsu autotransports” spēkā ir desmit gadus. Šajā konkursā latiņa bija uzlikta tik augstu, bet jājautā, vai tas bija vajadzīgs. Viens no obligātajiem kritērijiem konkursa dalībniekiem bija prasība pakalpojuma sniegšanā nodrošināt jaunus autobusus, kuru vidējais vecums desmit gadu periodā nepārsniegs četrus gadus. Tātad pilnīgi jaunus autobusus! Otrs kritērijs – uzvar piedāvājums ar zemāko cenu. Rezultātā cena noslīd tik zemu, ka rodas jautājums, vai tādā gadījumā pakalpojumu vispār var veikt. Vēl būtiski, ka konkursā varēja piedalīties jebkurš pretendents. Veidojās absurda situācija. Talsu uzņēmums tagad nodrošina pakalpojumus Gulbenē! Savukārt Talsos pasažierus autobusos pārvadā AS “Liepājas autobusu parks”. Vai tas ir loģiski?”
I.Kupčam ir ko teikt par AS “Talsu autotransports” komunikāciju ar Gulbenes novada pašvaldību. Viņš pauda: “Uzskatu, ka jau no paša sākuma AS “Talsu autotransports” pārstāvjiem vairāk vajadzēja nākt runāt tieši ar pašvaldību. Šobrīd komunikācija ar šo uzņēmumu vairāk ir par esošo atsevišķu reisu iespējamo optimizāciju. Reisi jau ir tikuši mazināti. Esam pārskatījuši, kur pasažieru nav. Vēl to darīt?”
I.Kupčs pastāstīja par pašvaldības aktuālo komunikāciju ar AS “Talsu autotransports”: “Pēdējais gadījums bija saistībā ar pārāk lielo attālumu starp pieturvietām Tirzas pagastā. Bija lūgumus maršrutā iekļaut vēl vienu sabiedriskā autobusa pieturvietu, kur tuvumā ir vairākas mājas. Sazinājāmies ar AS “Talsu autotransports”. Tur piekrita, ka tāda pieturvieta varētu būt. Rakstījām arī Vidzemes plānošanas reģionam un VSIA “Autotransporta direkcija” lūgumu, pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegumu. Informējām, ka pašvaldība arī ir apsekojusi situāciju dabā, un tāda pieturvieta oficiāli tika iekļauta maršrutā.”
I.Kupčs uzskata – novadā iedzīvotāji pietiekami daudz izmanto sabiedrisko transportu, tomēr neslēpa savu viedokli, ka gribētu precīzāku uzskaiti: “Kad pakalpojumu nodrošināja SIA “Gulbenes autobuss”, mums bija uzskaite. Zinājām, cik skolēnu braukuši. Zinājām, no kuras pieturas un cik tālu braucis skolēns. Visu! Šobrīd tāda veida uzskaite vairs nenotiek. AS “Talsu autotransports” ir tikai aptuvenā uzskaite.”
Par savu pēdējo komunikāciju ar AS “Talsu autotransports” I.Kupčs sacīja tā: “Viņi atbrauca un gribēja optimizēt kārtējos reisus. Redzējām viņu sagatavoto informāciju. Skatījāmies. Nu neiznāk tā, kā viņi domā. Saprotam – papildus valsts dotācijai, ko saņem uzņēmums, tas vēlas arī nopelnīt. Bet tiem pieciem pasažieriem, kuri ir reisā, ko tiek piedāvāts optimizēt, arī ir jātiek tur, kur viņiem vajag nonākt. Par esošo reisu iespējamo optimizāciju pašvaldībai visa sarakste norit ar Vidzemes plānošanas reģiona starpniecību un tālāk – ar VSIA “Autotransporta direkcija”. Kad tikko AS “Talsu autotransports” sāka strādāt Gulbenes novadā, bija runa par novada pašu malējo reisu optimizāciju, kur ir Rēveļi, Druviena. Gulbenes novada pašvaldības vadība brauca uz VSIA “Autotransporta direkcija”, lai runātu. Pamatojām, ka nepiekrītam optimizācijai un kāpēc. Taču nav tā, ka aizstāvēsimies, ja ir kādā reisā viens pasažieris. Ja saprotam, ka pasažieru nav, tad ar laiku risinājums var būt autotransports pēc pieprasījuma.”
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
