Stāmereniete piepilda sapni par savu frizētavu

Friziere Daiga Altberga: “Vai nu bija iespēja strādāt reizi nedēļā, vai domāt kaut ko citu.”

Ne vienmēr un ne visur Covid-19 pandēmija radījusi tikai galvassāpes. Frizierei Daigai Altbergai no Stāmerienas pandēmijas laiks saistās ar pozitīvu stāstu, jo tieši šis laiks, kā arī visi ar pandēmiju saistītie ierobežojumi skaistumkopšanas jomā likuši pārdomāt un izsvērt prioritātes un spert nozīmīgu soli, lai atvērtu savu salonu Gulbenē. Un savs salons ir bijis viņas sapnis, kas tagad ir piepildījies.
Pirms tam Daiga daudzus gadus strādāja salonā “Tiina Lux”, bet 2020.gada nogalē Covid-19 krīzes laikā uz vairākiem mēnešiem tika aizliegta skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana klātienē. “Kā es to uztvēru? Ja līdz tam esi daudz strādājis, tad beidzot bija brīvs, jo man nebija bijis tāds kārtīgs atvaļinājums. Šo laiku pavadīju mājās, izbaudīju to. Bija skaista ziema. Arī pati tad vieglā formā izslimoju Covid-19,” atminas Daiga.
Kad pakalpojumus atļāva sniegt klātienē, un tas bija 2021.gada pavasaris, bija jāievēro daudz dažādi noteikumi, arī pakalpojuma sniedzējam bija jānodrošina minimālā platība – 25 kvadrātmetri uz vienu klientu. Ja telpa bija mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā varēja atrasties tikai viens apmeklētājs. “Tad sapratu, ka visiem darbiniekiem, kas mēs bijām salonā, vietas nebūs, ievērojot šīs prasības. Vai nu bija iespēja strādāt reizi nedēļā, vai domāt kaut ko citu, un es izdomāju, ka mēģināšu atvērt savu salonu,” stāsta Daiga.
Lai to paveiktu, grūtākais bija tikt pāri savam baiļu slieksnim. “Vajag nebaidīties darīt, bet ir ļoti lielas bailes nebaidīties. Nebija izejas, ja gribēju strādāt. Kā tiku bailēm pāri? Man ir māsa Jolanta, kura spēj mani visu laiku motivēt, man ir meita un draugs, kuri palīdz. Man ir daudz draugu, kas palīdz, atliek vien viņiem pateikt: zini ko…” priecājas Daiga.

Par Daigu Altbergu
• Sāka apgūt frizieres arodu, mācoties Gulbenes vakarskolas 10.klasē.
• Par frizieri strādā no 17 gadu vecuma.
• Pirmā darbavieta – pilsētas frizētava, kur nostrādāja no 1989. līdz 1993.gadam.
• Kopš 1996.gada strādā salonā, ko tagad pazīstam kā “Tiina Lux”.
• Lepojas ar saviem trim bērniem: Montu, kura dzīvo un strādā Liepājā, pēc izglītības ir mediķe, darbojas kosmetoloģijas nozarē; Alvi, kuru dzīves ceļš aizvedis uz Angliju, kur strādā vienkāršu darbu un ir ar dzīvi apmierināts; Alisi, kura mācās Valmieras Viestura vidusskolā (teātra novirziens).
• Zina, kā ir būt par vecmāmiņu pieciem mazbērniem.

Labāk darīt to, ko vislabāk prot

Sākotnēji Daiga bija iekārtojusi salonu citās telpās Gulbenē un sāka strādāt. “Telpa bija neliela. Drīkstēju pieņemt vienu klientu, pēc katra – dezinfekcija, vēdināšana un tā tālāk,” stāsta Daiga.
Uzzinot, ka pašā pilsētas centrā un vēl pirmajā stāvā, kas ir ļoti būtiski, ir brīvas telpas, viņai izdevās noslēgt nomas līgumu. “Tieši pirms gada – 6.jūlijā es šeit atvēru savu salonu un sāku strādāt. Ir pagājis gads. Pirmo pusgadu bija tā, ka cilvēki ienāk salonā un brīnās, kas esmu un ko es te daru. Strādāju es viena pati. Man patīk tā strādāt. Arī klientiem patīk, ka neviens netraucē, viņi var sēdēt, dzert kafiju, lasīt žurnālus, justies brīvi un baudīt šo laiku,” saka Daiga.
Viņa turpina izglītoties dažādos on-line kursos un uzskata to par lielu Covid-19 plusu – iegūt zināšanas un informāciju attālināti, nevis tērēt laiku, braucot uz Rīgu. Lai darbošanās salonā būtu veiksmīga, Daiga zināšanas papildināja arī mācību centrā “Buts”. “Mācījos datorkursos un uzņēmējdarbības kursos. Gulbeniete Santa Kreišmane ir lieliska pasniedzēja, kura spēj iemācīt visiem un spēj iedrošināt!” uzsver Daiga.
Covid-19 laikā viņa arī aizdomājās, ka varbūt tomēr vajadzētu pievērsties kādam citam arodam, piemēram, šūšanai, jo sev nepieciešamo viņa prot uzšūt, bet, visu kārtīgi pārdomājot, tomēr sapratusi, ka negrib neko citu darīt, kā tikai būt friziere. “Labāk tomēr darīt to, ko visvairāk proti,” ir pārliecināta Daiga.

Ir visas varavīksnes krāsas

Lai strādātu šajā arodā, jāseko līdzi arī modes tendencēm. Daiga stāsta, ka šobrīd modes aktualitātes jaunatnei ir košums matos. “Un man arī ir visas varavīksnes krāsas. Ekstravagantākais krāsojums, ko man lūdza kāds klients, arī bija visi mati visās varavīksnes krāsās. Izdevās to paveikt. Tas bija viskrāšņākais krāsojums! Puiši mēdz meklēt idejas griezumiem internetā un bieži vien vēlas griezumu, kāds ir slaveniem futbolistiem. Vidējai paaudzei aktuāla ir klasiska. Savukārt vislielākā kļūda, ko pieļauj, ir nepareiza matu krāsošana mājās. Ja pats ir nopircis matu krāsu veikalā, tad labāk atnākt ar to un pajautāt tomēr meistaram, kā labāk darīt. Es nevienam neatsaku informāciju – lai nāk un jautā!” saka Daiga un piebilst, ja arī kādreiz netiek pie friziera, par to nevajag ļoti pārdzīvot, jo vissvarīgākā tomēr ir higiēna – tīri, izmazgāti un kopti mati.

Kā citus frizierus ietekmēja Covid-19 laiks

Rita Hofmane: “Covid-19 pandēmijas laiks bija grūts – gan tad, kad nedrīkstēja strādāt klātienē, gan tad, kad atļāva, bet bija jāievēro daudz nosacījumu. Klientiem bija grūti to visu pieņemt, bet kaut kā tikām galā. Cerams, ka rudenī, ziemā atkal mūs neaizvērs ciet. Apkures un elektrības rēķini kļūst lielāki. Ja aizver ciet un neļauj strādāt klātienē, par visu tāpat būs jāmaksā, arī par telpām.”

Elīna Krēsliņa: “Man ir četri skolas vecuma bērni, un Covid-19 pandēmijas laikā bija attālinātās mācības, līdz ar to mans dienas režīms bija pakārtots bērniem. Kad nedrīkstēju strādāt klātienē, varēju simtprocentīgi pievērsties bērniem. Biju ļoti priecīga. Nekādu kreņķu. Šo ziemu, protams, gaidu ar raizēm. Nespēju vēl pat to apjaust, kādi būs rēķini un vai spēšu ar tiem tikt galā.”

Daiga Liberte: “Kā šodien atceros – bija ceturtdienas vakars, es biju darbā, kad bērnu skolas čatiņos pienāca direktores sūtīts lēmums: piektdien skolā ierasties nedrīkst, jo sāksies attālinātās mācības. Tas bija šoks. Mazākais puika man mācījās 1.klasē un vecākais 10.klasē. Bija bailes par to, kā tas skars veselību un mācības, darbu un kā to visu savienot. Arī klientu vidū bija panika. Darba apjoms bija graujoši mazs, jo katrs raizējās par savu maciņu un daļai cilvēku izskats vairs nerūpēja. Rudens nāca ar “lokdaunu”, mājmācību, maskām un jaunām raizēm. Pavasarī atļāva strādāt, bet stingros uzraudzības, aizsardzības, uzmanības apstākļos. Protams, ka bija prieks atgriezties dzīvē, sabiedrībā, kaut ierobežotos apstākļos, gan man kā meistaram, gan klientiem. Starp viņiem bija ļaudis, kas pieņēma situāciju un samierinājās ar ierobežojumiem, un, protams, ka bija arī tādi, kuri bija neapmierināti, dusmīgi, bet vai tad tos varēja vainot? Darba apjoms Covid-19 pandēmijas laikā smagi kritās. Domāju, to varēja just visās jomās, ne tikai frizieru darbā.”

– Inita Savicka

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.