Privātskolotājs – vecāku un arī pašu skolēnu brīva izvēle; Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova: “Sniegt atbalstu un palīdzēt mācīties nav aizliegts.”

Kāpēc bērnam vajadzīgi privātskolotāji un cik daudz izmanto šos piedāvājumus Gulbenes novadā, to centās noskaidrot “Dzirkstele”. Aptaujā portālā “Dzirkstele.lv” lielākā daļa respondentu norāda, ka pēc privātskolotāja pakalpojuma savam bērnam nav vajadzības, krietni mazāk ir to, kuri izmanto privātskolotāja pakalpojumus vai šobrīd meklē to saviem bērniem. Vēl neliela daļa atzīst, ka attālināto mācību seku dēļ nav cita varianta, kā meklēt palīdzību pie privātskolotāja.

Kāda privātskolotāja, kura palīdz ar mācību vielas apguvi pirmsskolas un sākumskolas bērniem, “Dzirkstelei” atzīst, ka tieši attālināto mācību laiks bija viens no iemesliem, kad vecāki jo īpaši meklējuši palīdzību. Vismaz viņa to tā ir izjutusi. “Pirmais iemesls bija attālinātās mācības, kad bērni skolā klātienē nemācījās. Bija ļoti liels pieprasījums,” stāsta skolotāja. Savukārt kā otru iemeslu viņa min to, ka tad, ja bērnudārzā bērns nav iemācījies lasīt un rēķināt, tad, aizejot uz skolu, rodas lielas grūtības lasītprasmē, matemātikas pamatos. “Tas ir mans viedoklis,” viņa uzsver.

Uzsākot skolas gaitas, ābeces periods, kā tas ir bijis agrāk, vairs nav paredzēts. Prasības ir kļuvušas lielākas. Saskaņā ar pirmsskolas izglītības vadlīnijām nākamajam 1.klases skolēnam jāmāk vairākas būtiskas lietas, piemēram, topošajam pirmklasniekam jāmāk izlasīt atsevišķus vārdus un jāsaprot izlasītais. Bērnam būtu jāmāk uzrakstīt visus alfabēta rakstītos burtus – mazos un lielos. Pirmklasniekiem, aizejot uz skolu, būtu jāmāk noteikt skaitļa sastāvu 10 apjomā – tas nozīmē noteikt, kādos veidos var salikt 10. Būtu jāzina Latvijas valsts simboli, valsts ideja un jāizprot cieņa pret valsti.

Kāda 1.klases skolēna mamma laikrakstam stāsta, ka, beidzot bērnudārza gaitas, bērns zināja burtus, bet lasīt vēl nemācēja, tāpēc meklējuši privātskolotāju, kurš vasarā iemācīja lasīt, un tagad, 1.klasē, neesot problēmu ar lasītprasmi un izlasītā teksta saprašanu. Viņa privātskolotāju atrada caur savu paziņu loku.

Ir privātskolotāji, kuri savas konsultācijas piedāvā sniegt arī attālināti. Piemēram, ir izveidots speciāls izglītības iespēju portāls, kur privātskolotāji ir sadalīti pa kategorijām – dažādiem mācību priekšmetiem. Nodarbību cena svārstās no 7 līdz 22 eiro. Tajā ir iespējams ātri un ērti salīdzināt dažādu privātskolotāju pieredzi un piedāvājumus un sazināties. Arī “Facebook” ir izveidota privātstundu grupa, kurā bērnu vecāki var aprakstīt savu vajadzību un sagaidīt atbilstošāko privātskolotāju pieteikumu.

Vislabākais – veidot ciešu sadarbību ar klases audzinātāju

Gulbenes novada vidusskolas skolotāja Annija Ceriņa par to, kāpēc bērniem vajadzīgi privātskolotāji, atbild kā sākumskolas skolotāja un arī kā mamma diviem bērniem, kuri mācās 1. un 5.klasē. “Privātskolotājs ir tikai un vienīgi pašu vecāku brīva izvēle. Esmu palaikam dzirdējusi, ka, gatavojoties skolai vai mazajās klasēs, vecāki izvēlas bērnam privātskolotāju. Biežākie iemesli: vēlas pārliecināties, vai bērns tiešām ir gatavs skolai (ir apguvis pirmsskolas programmu); vecākiem pēc darba nav laika (darba laika specifika, garas stundas darbā un tamlīdzīgi) vai spēka ar bērnu papildus darboties; bērnam ir mācīšanās grūtības.

“Nenoliegšu, šo domāju gan kā mamma, gan kā skolotāja, ka, nākot uz 1.klasi, bērnam ir jāzina un jāprot daudz, un šī situācija ir sarežģīta no visām pusēm – ģimenes, skolas un bērna. Jāatceras, ka tas nav skolas uzstādījums, kas bērnam ir jāzina, bet gan Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktās prasības, pamatojoties uz valstī izstrādāto pamatizglītības standartu un piedāvātajām paraugprogrammām. Vislabākais, ko vecāki var darīt – veidot ciešu sadarbību ar klases audzinātāju. Klases audzinātāja mazajās klasēs pasniedz gandrīz visus mācību priekšmetus un pratīs pateikt, kurā priekšmetā un kas tieši bērnam sagādā grūtības. Ja mājās vecāki bērnam palīdzēs šajos grūtajos jautājumos, paskaidros vēlreiz, pavingrināsies dažādus piemērus ikdienas sarunās, skaļi lasīs grāmatas, tad bērnam privātskolotājs nebūs nepieciešams. Jā, ir bērni, kuriem ir kādas mācīšanās grūtības, šajos gadījumos es kā skolotāja to ziņoju vecākiem, sarunājamies un meklējam risinājumu. Es kā skolotāja esmu pieejama papildus pagarinātās grupas stundās un konsultāciju laikā, kad cenšos palīdzēt bērnam ar papildu treniņiem. Papildus skolā ir arī atbalsta personāls, kurš ar šiem bērniem strādā individuāli. Diemžēl jāsaprot, ka atbalsta personāls ir ļoti ierobežotā skaitā, bet skola ir liela. Tāpat es zinu ģimenes, kurās vecāki izvēlas privātskolotāju, jo pašiem pēc darba fiziski nav spēka papildus pamācīties ar bērnu. Variantu ir ļoti daudz un dažādi, es tos visus nespētu aprakstīt pat vairākās A4 lapās. Katrs mēs esam dažāds. Tāpat ir ar bērniem skolā – ikkatra mazā sirsniņa ir citādāka, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē labāka vai sliktāka. Es apbrīnoju dzīvē tos cilvēkus, kuri jauno informāciju dzird vienu reizi un uzreiz atceras! Man to vajag izlasīt vismaz trīs reizes. Un tieši tāpat ir ar bērniem. Kādam pietiek izlasīt vienu reizi, citam vajag izlasīt piecas reizes. Skolā strādā skolotājs un mājās vecāks, jo abiem ir viens mērķis – laimīgs, zinošs un priekpilns bērns. Es darbā cenšos strādāt no visas sirds un lepojos ar ikkatru vecāku, kurš arī mājās cenšas strādāt ar bērnu! Un gadījumos, kad vecāks personīgu iemeslu dēļ izvēlas privātskolotāju, tā ir vecāka izvēle, bet arī ar to vecāku es lepojos, jo vecāks rūpējas par sava bērna izglītību, kā vien spēj,” uzsver A.Ceriņa.

Sniegt atbalstu nav aizliegts

Arī Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova “Dzirkstelei” uzsver, ka sniegt atbalstu un palīdzēt mācīties nav aizliegts. Tā ir vecāku un lielākā vecumā arī bērna izvēle – meklēt palīdzību, lai risinātu kādu mācīšanās grūtību vai padziļināti apgūtu kādu tēmu vai mācību priekšmetu.

“Ir labi, ja ir, kam lūgt, un ja ir, kas palīdz. Reizēm palīdzību sniedz kāds, kas nav skolotājs, bet labi pārzina konkrēto tēmu un saprotami prot paskaidrot to skolēnam, tāpat ir arī skolotāji, kuri neatsaka palīdzēt apgūt mācību vielu ārpus sava darba laika,” saka D.Kablukova.

Viņa arī skaidro, ka par privātskolotāju nevar būt jebkurš. Privātprakses uzsākšanai ir jāsaņem sertifikāts. Lai saņemtu sertifikātu, Izglītības kvalitātes valsts dienestā ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina pedagoga profesijai atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kā arī izglītības programma, kuru skolotājs vēlas īstenot privātpraksē. Sertifikātu komisija izsniedz uz trijiem gadiem, pirms tam pieprasot ziņas no Sodu reģistra, lai pārbaudītu, vai uz pretendentu neattiecas Izglītības likumā vai Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie ierobežojumi strādāt par pedagogu.

Pedagogu privātprakses reģistrs ikvienam ir pieejams Valsts izglītības informācijas sistēmas publiskajā portālā. Arī par katru skolotāju un jebkuru darbinieku, kurš strādā izglītības iestādē, direktors reizi gadā pieprasa informāciju no Sodu reģistra, lai pārliecinātos, ka pedagogs un darbinieks nav sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Mūsu pusē maz izmanto

Lejasciema pamatskolas skolotāja Beāte Medne nav dzirdējusi, ka vizuālajā mākslā vecāki bērniem meklētu privātskolotāju. “Bet, piemēram, kad skolēns pabeidz 9.klasi un vēlas doties tālāk mācīties mākslas vidusskolā, tad iet pie kāda skolotāja, gleznotāja sagatavoties iestājpārbaudījumiem,” stāsta B.Medne.

Privātskolotāju palīdzību meklē mazāko klašu vecāki lasīšanas, rakstīšanas prasmju apgūšanai. “Manuprāt, angļu valoda visā Latvijā ir pieprasītākā, un bieži vien to izvēlas skolēni, kuriem skolā nav grūtību, bet vēlas šo valodu mācīties padziļināti,” saka B.Medne.

Lizuma pamatskolas direktore Inese Dambe domā, ka vecāki ļoti maz izmanto privātskolotāju palīdzību saviem bērniem. “Vismaz mūsu pusē. Mūsu skolā – reti,” saka I.Dambe un turpina, ka vecāki izmanto privātskolotāju palīdzību varbūt tādos gadījumos, ja bērns ir ilgstoši slimojis un netiek līdzi mācībām, vai paņem privātskolotāju kādas konkrētas tēmas apguvei. “Arī ar skolotājiem parunājoties, ja ņem privātskolotāju, tad kādu reizi kādas konkrētas tēmas apguvei, bet regulāri un ļoti – ne,” stāsta I.Dambe.

Pieredzes stāsti

– Trīs bērnu māmiņa “Dzirkstelei” stāsta, ka līdz šim nav bijusi vajadzība pēc privātskolotāja, bet tagad jūt nepieciešamību pēc privātstundām bērnam krievu valodā. “Nezinu gan, kur lai atrodu privātskolotāju krievu valodā,” saka māmiņa.

– Gulbeniete, kurai bērns mācās sākumskolas klasē, arī meklējusi privātskolotāju, lai palīdzētu bērnam labāk apgūt lasītprasmi un arī matemātiku. “Mājās nevaram viņu piespiest darboties, bet ar privātskolotāju, kura savulaik mācīja mani, viņa strādā, un redzam – patiešām zināšanas uzlabojušās,” priecājas māmiņa.

– Vēl cita māmiņa stāsta: “Mana meita tagad mācās 3.klasē, bet tad, kad viņa uzsāka skolas gaitas, pamanīju, ka viņai nepadodas latviešu valoda. Es sarunāju privātskolotāju, kurai maksāju 5 eiro stundā. Meita ar privātskolotājas palīdzību nostiprināja lasīšanas un rakstīšanas prasmes. Vecākiem, kuri strādā, pašiem tam ir grūti pievērsties. Tagad, redzot e-klasē atzīmes, viņa ir viena no labākajām klasē, un es ļoti lepojos ar savu bērnu! Nākamgad skolas gaitas uzsāks jaunākā meita, un jau tagad sāku domāt, ka būs nepieciešams privātskolotājs, lai palīdzētu apgūt lasīšanu. Tur jāpastrādā papildus. Zinu arī citus vecākus, kuri meklē privātskolotājus. Man pašai mamma ir skolotāja, un arī viņai bērnu vecāki ir lūguši konsultācijas.”

– Vēl kāda četru bērnu mamma laikrakstam stāsta, ka laikā, kad bija attālinātās mācības un ģimenē juta, ka bērniem atslābst motivācija pildīt mākslas skolas attālinātos uzdevumus, tad radās iespēja reizi nedēļā pieaicināt privātskolotāju. Tie bija vairāki mēneši, kad bērniem tieši privātskolotāja palīdzēja gleznot, zīmēt, pabeigt kādus iesāktos darbus vai izskaidrot mākslas skolas uzdevumus, jo toreiz viss tika ierakstīts e-klasē, bet bija reizes, kad bērni paši nevarēja saprast uzdoto.

“Šo pieredzi vērtējam kā ļoti pozitīvu, jo tā bija individuāla pieeja, atjaunoja bērniem izpratni un mīlestību uz zīmēšanu un darbošanos dažādās tehnikās. Ar privātskolotāju vienojāmies par abpusēji izdevīgu stundas likmi, ierēķinot arī degvielas izdevumus ceļam. Vidēji mums tie bija 10 eiro par nodarbību, kuras ilgums bija atkarīgs no bērnu darbošanās. Minūtes netika skaitītas, un mēs kā vecāki to ļoti novērtējam. Šobrīd meklējam iespēju pēc klavierspēles privātstundām, jo saprotam, ka mūzikas skolā ir konkrēta programma un skaņdarbi, kas viņiem patīk un ko viņi ir atraduši paši. Diemžēl mūzikas skolā nepietiek laika, lai līdzās obligātajai programmai apgūtu arī izvēles,” stāsta mamma.

– Inita Savicka

Aptauja

Vai izmantojat privātskolotāja pakalpojumu savam bērnam?

– Nē, nav vajadzības – 84

– Jā, izmantoju – 18

– Nevaru atrast – 14

– Attālināto mācību seku dēļ nav cita varianta – 9

– Izmantoju, jo ar darbu stundās nepietiek – 9

– Šobrīd meklēju – 4

Kopā: 138

Avots: “www.dzirkstele.lv”