Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Arī skolēni Gulbenē jūtas piederīgi Eiropai

“Sapratu, ka doties uz vēlēšanām ir svarīgi un ka mēs, jaunieši, pavisam vienkārši arī varam ietekmēt procesus,” pie šādas atziņas Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmā nonākusi Gulbenes novada vidusskolas 12. klases skolniece Laura Evelīna Seļicka. Foto: Gatis Bogdanovs.


Jauniešiem ir interese dziļāk izprast demokrātiskos procesus un pilsonisko atbildību par Latvijas un arī Eiropas nākotni, atzīst Gulbenes novada vidusskolas angļu valodas skolotāja Aleksandra Birkova, kura arī šajā mācību gadā turpina kopā ar gandrīz 20 aktīviem vidusskolēniem darboties Eiropas Parlamenta (EP) Vēstnieku skolu programmā.
Gulbenes vārds šajā programmā ir jau sesto gadu, un to, cik labi ir būt par vēstnieku starp saviem vienaudžiem, “Dzirkstelei” apstiprina arī kādreizējās Gulbenes novada valsts ģimnāzijas absolvents Kristiāns Dzerkaļs: “Zināšanas par EP palīdz izprast notikumus pasaulē, kā arī formulēt viedokli par notiekošo.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vēstneši uz vietas
EP Vēstnieku skolu programma 9.-12.klašu skolēniem tiek veiksmīgi īstenota visās 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Šīs programmas mērķis ir jauniešos veicināt apziņu par sevi kā nozīmīgu ES daļu, rosināt izpratni par sabiedrībā notiekošo un motivēt līdzdarboties, kā arī programmā tiek sniegts atbalsts skolotājiem ES tematikas integrēšanai mācību procesā.
EP Vēstnieku skolas pārstāve Jolanta Bogustova “Dzirkstelei” stāsta, ka pedagogiem tiek sniegts būtisks metodiskais atbalsts, lai viņi savos mācību priekšmetos varētu integrēt dažādas ES tēmas. Zināšanas par Latvijai būtisko ES kļūst par mācību satura daļu. ”Piemēram, bioloģijas skolotājiem ir iespēja saņemt materiālus par ES Baltijas jūras vides direktīvām. Mums ir mācību stundu paraugi un dažādi ieteikumi dažādu priekšmetu skolotājiem. Mēs atbalstām skolēnu un skolotāju komandu, bet viņi savā skolā uz vietas ir šie vēstneši, kas rīko dažādas aktivitātes un pasākumus, lai iesaistītu pārējos jauniešus. Mūsu galvenais mērķis ir panākt, lai jaunieši, kas šajā programmā darbojas, saprot, ka ir nozīme tam, ko viņi paši var izdarīt, un ka viņu kā ES pilsoņu iespējas ir plašas. Šogad īpaši koncentrēsimies uz pilsoniskumu,” stāsta J.Bogustova.
Kopš pagājušā gada fokusā ir arī parlamentārās demokrātijas izzināšanas cikls, caur kuru skolēni var izprast, kā šāda demokrātija darbojas. To zinātkārajiem skolēniem palīdz tikšanās ar valsts vadošajām amatpersonām, dažādiem ministriem un deputātiem.

Politika esam mēs paši
EP Vēstnieku skolas misiju Gulbenes novadā savulaik uzņēmās Gulbenes novada valsts ģimnāzija. Tagad vēstnieka vārdu turpina nest novada vidusskola. Aktīvos skolēnus šajā programmā vada angļu valodas skolotāja Aleksandra Birkova.
“Pamatā tie ir vidusskolēni, kas aktīvi piedalās un izstrādā arī nodarbības, ko pasniegt citiem skolēniem. Caur tām mums visiem veidojas piederības sajūta Eiropai un paveras plašākas sadarbības iespējas. Šīs programmas ietvaros ir cikls par demokrātisko principu īstenošanas stratēģijām, un jau tā pirmajā posmā mums bija iespēja tikties gan ar Valsts prezidentu, gan ar tiesībsargu un vēl citiem vadošajiem valsts politiķiem. Tās bija diskusijas par to, kā demokrātijas principi īstenoti valsts pārvaldē un kā skolēni varētu ar saviem priekšlikumiem demokrātiskā ceļā ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Pērn mums visiem bija ļoti vērtīga diskusija ar profesori, EP Vēstnieku skolu programmas eksperti Žanetu Ozoliņu. Skolēniem patiešām ir savi priekšlikumi par sabiedrības procesu ietekmēšanu un vēlme darboties. Katra šāda nodarbība pilnveido skolēnu zināšanas un iedrošina viņus pašus kļūt par skolotājiem saviem vienaudžiem,” stāsta A.Birkova.
Viņa māca skolēnus politiku neuztvert kā kaut ko pilnīgi atdalītu no ikdienas. “Tieši šī EP Vēstnieku skolu programma sekmē domu, ka politika esam mēs paši un tā nav atdalīta no dzīves. Tā ir mūsu ikdienā, mēs taču dodamies uz vēlēšanām, mēs risinām ikdienas jautājumus, kas arī ir daļa no politikas. Šis ir Eiropas jauniešu gads, un tā laikā noteikti būs vairāk aktivitāšu un sadarbības iespēju mūsu jauniešiem.”

Intervē Satversmes tiesas priekšsēdētāju
A.Birkovu īpaši iepriecina tie audzēkņi, kas pēc absolvēšanas piekrīt darboties tālāk EP programmās. “Pērn mēs tikāmies ar mūsu absolventu Kristiānu Dzerkaļu, kurš veiksmīgi turpina sadarboties ar EP biroju Latvijā un popularizēt šo ideju par EP skolām. Viņš tiekas ar jauniešiem, diskutē un dalās savā pieredzē. Skolā tas ir tikai tāds aizsākums, un pēc tam ir iespēja darboties tālāk un pilnveidoties un paplašināt zināšanas par Eiropas institūcijām un aktivitātēm,” skaidro A.Birkova.
K.Dzerkaļs absolvēja Gulbenes novada valsts ģimnāziju pirms trīs gadiem un šobrīd studē Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Viņš norāda, ka jauniešiem zināšanas par ES noteikti palīdz dziļāk izprast notiekošās norises un noformulēt savu personīgo viedokli par tām. Kā vienu no EP Vēstnieku skolu programmas personīgajiem ieguvumiem viņš atceras iespēju kā skolēnam būt Strasbūrā, iepazīties ar EP darbu no iekšienes. “Vērtīgi bija satikt citus jauniešus no dažādām ES dalībvalstīm, kā arī regulāri veidot dažādus pasākumus skolā par ES. Man pēc ģimnāzijas absolvēšanas piedāvāja turpināt darboties EP Vēstnieku “Alumni” programmā. Tās laikā ir bijusi iespēja satikt un intervēt dažādus politiķus un amatpersonas. Piemēram, piedzīvojums bija pagājušajā gadā intervēt Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu. Es viņai uzdevu jautājumus par konstitucionālām programmām,” stāsta K.Dzerkaļs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iespēja turpmākai karjerai
“Pandēmijas dēļ EP Vēstnieku skolā man ir sanācis iesaistīties tikai attālināti, taču tas nelika man mazāk darboties vai mazāk iegūt. Ļoti vērtīgas ir bijušas tiešsaistes diskusijas ar dažādiem ekspertiem. Tikāmies ar Žanetu Ozoliņu, lai runātu par to, kas ir demokrātija un kā tā izpaužas mūsu dzīvē, kā to uztveram,” “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes novada vidusskolas 12.klases skolniece Laura Evelīna Seļicka. Viņa kopā ar citiem aktīviem vidusskolas skolēniem darbojas atklātās stundās, diskusijās ar vienaudžiem, kā arī satiek Latvijas augstākās amatpersonas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.
Laura Evelīna norāda, ka izglītošanās daudzpusīgās tēmās jau tagad ļauj izprast dažādus pasaulē notiekošos procesus un dod iespēju tajos iesaistīties. “Sapratu, ka doties uz vēlēšanām ir svarīgi un ka mēs, jaunieši, pavisam vienkārši arī varam ietekmēt procesus. Pilnīgi noteikti varu teikt, ka ir svarīgi iedziļināties EP darbībā, jo no ikkatras lietas ir, ko mācīties. Iesaistoties EP Vēstnieku skolas darbībā, ir iespēja gūt daudz ko vērtīgu savai turpmākajai dzīvei, karjerai, kā arī ir iespēja pārstāvēt jauniešu viedokli un, iespējams, pat ietekmēt kādu noteiktu jomu EP darbībā,” viņa saka.

– Viktorija Slavinska-Kostigova

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju.

Kristiāns Dzerkaļs: “Man ir bijusi iespēja satikt un intervēt dažādus politiķus un amatpersonas.”
Aleksandra Birkova: “EP Vēstnieku skolu programma sekmē domu, ka politika esam mēs paši, un tā nav atdalīta no dzīves.”

Fakti par EP Vēstnieku skolu programmu

Tā ir ES mēroga programma, ko sadarbībā ar pedagogiem īsteno EP birojs Latvijā;
Programma paredzēta 9.-12.klašu audzēkņiem, kas vēlas iegūt noderīgas zināšanas par ES, pieredzi sadarbībā ar starptautisku institūciju un īstenot pilsonisko līdzdalību;
Skolotājiem tiek piedāvāts metodiskais atbalsts, materiāli un izglītojoši semināri Latvijā un Briselē profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai;
No Latvijas šai programmai 6 gadu laikā pievienojušās 75 skolas 39 pilsētās, ap 1000 skolotājiem un 35 000 skolēnu;
Šobrīd fokusā ir parlamentārās demokrātijas cikls par pilsoniskuma tēmu – tā ir indivīda un kopienas atbildība par lēmumu pieņemšanu un to kontroli.
Avots: EP birojs Latvijā

Līdzīgi raksti

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.