Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Eiropā un Latvijā gatavi cīnīties pret dezinformāciju

Foto: no “unsplash.com”

Marta pirmajā nedēļā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Strasbūrā apsprieda un atbalstīja Ārvalstu iejaukšanās komitejas galīgo ziņojumu. Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā (ES), tostarp dezinformāciju (INGE), tika izveidota 2020.gada vasarā un savu darbu noslēdz 23.martā. Šajā laikā komiteja analizēja dezinformācijas postošo ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem, tostarp vēlēšanām un partijām kā politiskās sistēmas neatņemamu sastāvdaļu, kā arī izstrādāja būtiskus priekšlikumus. Ir nostiprināti pierādījumi par Krievijas iejaukšanos un manipulācijām ar informāciju tiešsaistes platformās daudzās demokrātijās visā pasaulē. Ziņojuma autore EP deputāte Sandra Kalniete, norādījusi uz faktu, ka “Kremļa centieni īstenot tā dēvēto tautiešu politiku, jo īpaši Baltijas valstīs un austrumu kaimiņvalstīs, ir daļa no Krievijas režīma ģeopolitiskās stratēģijas.”
Savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), izmantojot savas pilnvaras, Latvijā slēdz ievērojamu skaitu Krievijas televīzijas programmu un konkrētas tīmekļa vietnes, kuru darbība apdraud Latvijas valsts drošību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Analīze un priekšlikumi līdzsvaram

Iesaistot apmēram 130 augsta līmeņa ekspertus un organizējot gandrīz 50 uzklausīšanas, galvenais komitejas uzdevums ir paveikts un ārvalstu iejaukšanās ES demokrātiskajos procesos ir izanalizēta. Analīzē norādīts, ka vispārējo izpratnes trūkumu par Krievijas un Ķīnas manipulatīvo informāciju un iejaukšanos vēl vairāk pastiprina nepilnības tiesību aktos un nepietiekama koordinācija starp ES valstīm. Pretpasākumu un sabiedrības informētības trūkums rada kārdinājumu ļaunprātīgiem ārvalstu spēkiem iejaukties ES demokrātijā.

EP deputāti norāda, ka šobrīd notiekošajā karā pret Ukrainu Krievijas valdība izplata “nepieredzēti ļaunprātīgu un apjomīgu dezinformāciju”. Darba ietvaros komitejas dalībnieki sagatavoja priekšlikumus ES normatīvajiem aktiem, kas nepieciešami, lai elektroniskās saziņas vidē atrastu līdzsvaru starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību. S.Kalniete norāda, ka galaziņojumam, kas nupat izskanēja EP, ir divas daļas – “vienā mēs “nosakām diagnozi”, konstatējam, kas, kur, kad, kāpēc un kas trūkst, bet otra daļa ir “izrakstītās zāles” jeb ieteikumi, ko darīt”.

S.Kalniete atzīst, ka viens no kopīgajiem secinājumiem ir – “dezinformācija ir tikai virsējais slānis un tā ir kā aisberga redzamā daļa”. Viņa norāda – satraucoši ir tas, ka ne eiropieši caurmērā, ne arī lēmumu pieņēmēji un politikas veidotāji tā patiesi neapzinās draudus, ko šobrīd rada digitālā pasaule.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Jāatrisina, kā atrast līdzsvaru starp brīvībām un ierobežošanu, atbildību un sodīšanu jeb sankcijām.”
Sandra Kalniete

“Viens no draudiem, protams, ir sabiedrības musināšana, kas ir ļoti viegli īstenojama caur sociālo tīklu platformām. Nesenas izmeklēšanas parāda, ka gan “Facebook”, gan citās platformās nauda tiek pelnīta galvenokārt ar negatīvu informāciju un “klikšķiem”. Sociālo mediju platformu turētāji pēc būtības nav ieinteresēti, lai sabiedrībā kopumā valdītu saskanīgs noskaņojums. Tieši pretēji – viņi ir ieinteresēti, lai būtu nemitīga pretstāvēšana, jo uz tā rēķina var pelnīt,” skaidro S.Kalniete.

ES jāatrod līdzsvars

ES jau ir spērusi vairākus nopietnus soļus – ir sagatavoti priekšlikumi digitālo pakalpojumu un digitālā tirgus regulējumam, kuri pašlaik ir apspriešanā, bet ar tiem ir par maz. S.Kalniete norāda, ka daudzas no rekomendācijām, kas ir šajā ziņojumā, prasīs esošās likumdošanas labojumus vai jaunu likumu radīšanu. Viens, kas noteikti ir jāpanāk – lai sociālo tīklu platformas būtu atbildīgas par saturu, kas tajās tiek publicēts, un lai būtu caurspīdīgs mehānisms, ar kādu notiek informācijas tālāka izplatīšana, lai būtu caurskatāmība par to, kā platformas ievāc, uzglabā, apmaina, pārdod datus par simtiem miljonu ES pilsoņu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Caurspīdīgums un atbildība šajā situācijā ir ļoti cieši saistīti. Grūtības, ar ko saskaramies pirmkārt, ir – kā atrast līdzsvaru starp brīvībām, kas ir ES pamatu pamats, un ierobežošanu, atbildību un arī sodīšanu jeb sankcijām. Viena no lietām, kas ir absolūti nepieciešama turpmākajā darbā – tradicionālajiem medijiem jāsaņem no ES pastāvīgs finansiāls atbalsts. Bez tā sociālo mediju mirguļojošajā pasaulē, kas galvenokārt pelna uz reklāmas rēķina, profesionālajiem medijiem neizdzīvot. Bez kvalitatīvas žurnālistikas sabiedrībai samazinās pieeja patiesībai, bet, lai veidotos izpratne, lai cilvēki prastu atpazīt dezinformāciju, ārkārtīgi svarīga loma ir tradicionālajiem medijiem,” uzsver ziņojuma autore S.Kalniete.

Propaganda panāk atbalstu karam

“Dezinformācija, kas līdz šim darbojusies, ir ielikusi šaubu slāni, taču varonīgā ukraiņu cīņa šobrīd to pilnīgi aizēnojusi. Mēs visi redzam, cik pašaizliedzīgi par savu dzimteni un taisnību cīnās pat sievietes un bērni un kā cilvēki gulstas priekšā tankiem. Tas neatstāj vienaldzīgu. Arī Ukrainas prezidenta ikdienas paziņojumi ir veiksmīgi salīdzinājumā ar to, ko dara šobrīd Krievija. Krievijas ziņām vairs neviens netic, tāpēc ka tā ir agresors,” saka S.Kalniete.

Tomēr nesenā Latgales laikraksta “Ludzas Zeme” žurnālistu pieredze liecina, ka gadu desmitiem veidotā sabiedriskā doma un ticība televīzijas propagandas kanāliem šobrīd ir reāls drauds tradicionālo mediju darbībai. Galvenā redaktore Laima Linuža stāsta, ka lamuvārdu pilni telefonzvani sasnieguši laikraksta žurnālistu, kurš dalījies “Facebook” ar saturu, kas nosoda Krievijas asinsizliešanu Ukrainā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Latgalē, kur vienīgā izklaide daudziem ir pudele un televizors, šķīvji pagriezti propagandas leņķī.”
Laima Linuža

“Zvans uzrādīja Igaunijas numuru, taču Putina atbalstītāja profilā ieraksts – Zilupe… Aizvākties no Ludzas sociālajos tīklos žurnālistus aicina arī citi komentētāji, kas aktīvi dalās ar Ukrainai naidīgiem “postiem”. “Feisbuka” lietotāji izsmej Ludzas novada vietējos politiķus, kas sava profila bildei uzliek Ukrainas karodziņu… Varoņi te nav varoņi,” tā 19.martā raksta laikraksta redaktore. Viņa retoriski vaicā – ko gan vainot, ja “Latgales laukos vienīgā izklaide daudziem ir pudele un televizors. Antenas un šķīvji pagriezti propagandas leņķī”.

Kara propaganda ir jāaptur

“Informatīvās telpas drošības jautājumos Latvija un valstis, kas robežojas ar Krieviju, ir soli priekšā pārējiem ar metodēm un veidiem, kā cīnīties pret dezinformāciju. Mums ir daudz ilgāka pieredze, jo Krievijas informatīvā telpa pie mums ienāca jau sen. Citās Eiropas valstīs tās ietekme kļuva lēnāk redzama. Ja ir skaidri redzama kara propaganda, tā ir jāaptur,” uzsver Saeimas deputāte (“Attīstībai / Par!”), Eiropas lietu komisijas un Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda. Viņa norāda, ka šobrīd pienākums kontrolēt informatīvo telpu un, izmantojot pilnvaras, operatīvi slēgt propagandas kanālus uzticēts NEPLP. Atbilstoši situācijai NEPLP pārstāvji to ir arī darījuši.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Informatīvās telpas drošības jautājumos Latvija ir soli priekšā pārējiem.”
Vita Anda Tērauda

“Viņiem ir arī iedotas jaunas pilnvaras – slēgt piekļuvi interneta saitēm ar mērķi mazināt Krievijas īstenoto kara propagandu. Pirmo reizi šīs pilnvaras ir arī izmantotas. Tās ir spēcīgas pilnvaras un ir piemērotas brīžos, kad cīnāmies pret kara propagandu, bet mums visiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, kā tās tiks izmantotas arī nākotnē. Tā robeža var būt arī diezgan grūti fiksējama. Mums visiem šī vērtēšanas pieredze ir pirmo reizi, tāpēc es uzskatu, ka mums kā sabiedrībai ir jābūt uzmanīgiem, kur rodam precedentu un kādu iemeslu dēļ ierobežosim piekļuvi kādām interneta vietnēm. Mums būs jāspēj izsekot līdzi, vai šie instrumenti tiek izmantoti pamatoti un demokrātiski, neradot mums citus apdraudējumus demokrātiskajā telpā,” saka V.A.Tērauda.

Latgalē dusmīgi, ka slēgti kanāli

Jau 24. februārī NEPLP nekavējoši aizliedza izplatīt Latvijas teritorijā trīs ar Krieviju saistītas programmas par aicinājumiem, kas apdraud valsts drošību. Šis lēmums pieņemts pirmo reizi ES vēsturē, izmantojot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā ietverto normu, kas atļauj ārkārtas situācijās atkāpties no aptuveni gadu ilgās programmu ierobežošanas procedūras.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt 7.martā tika pieņemts lēmums aizliegt izplatīt 18 Krievijas televīzijas programmas, kas tieši vai netieši pieder Krievijā reģistrētajai akciju sabiedrībai “Gazprombank”. Programmās ticis izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību.

NEPLP locekle Ieva Kalderauska norāda, ka padome “turpina sekot līdzi starptautiski noteikto sankciju lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar Krievijas sākto nežēlīgo karu Ukrainā. Padomes lēmums ir loģisks solis, lai aizsargātu mūsu informatīvo telpu un stiprinātu valsts drošību”.

Marta vidū tika pieņemts arī lēmums ierobežot 71 Latvijā pieejamu tīmekļa vietni, liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm, jo tika konstatēts, ka šajās vietnēs izplatītā informācija satur pazīmes, kas liecina par sistemātisku Krievijas agresīvās propagandas izplatīšanu, nacionālā naida kurināšanu, kā arī atbalstu Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā.
Latvijā noteikta administratīvā atbildība galalietotājam par nelegālu sistēmu izmantošanu, lai skatītos televīziju, arī Latvijā neatļautās programmas. Sods fiziskām personām varēs sasniegt 700 eiro.
L.Linuža NEPLP lēmumu vērtē neviennozīmīgi. “Mums cilvēki raksta, ka lielāku šausmu nevar būt, jo ir slēgti viņu kanāli. Slēgšana neatrisina, ka cilvēki sāks domāt citādāk. Šobrīd viņi vienkārši ir dusmīgi, jo ir atņemta viņiem vienīgā izklaide, viņiem nav, ko darīt. Problēma ir arī tā, ka pierobežā daudzi neuztver Latvijas kanālus. Manuprāt, vajadzēja, iespējams, darīt tā: izņemt bīstamos propagandas raidījumus un ziņas un tā vietā ielikt vai nu citas nevainīgas filmas, vai Latvijas raidījumus un ziņas. To vajadzēja jau darīt sen, kopš Krimas, tie ir astoņi gadi, kad vajadzēja “nobanot” visus naidīgos raidījumus. Šobrīd cilvēku viedoklis ir palicis iepriekšējais, izklaide atņemta, un cilvēki vaino ukraiņus pie šī,” stāsta L.Linuža, kuras vadītais laikraksts “Ludzas Zeme” pilnībā ieņēmis valsts politikai atbalstošu pozīciju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Īpašās komitejas INGE secinājumi
● Jauno tehnoloģiju straujais attīstības temps ievērojami pārsniedz demokrātisko valstu likumdevēju spēju formulēt un ieviest atbilstošu likumdošanu;
● Krievija, Ķīna un citi autoritāri režīmi ir novirzījuši vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru, lai iejauktos demokrātiskajos procesos 33 valstīs, puse no šiem gadījumiem saistīti ar Krievijas slēptām darbībām Eiropā;
● Ir pierādījumi par Krievijas iejaukšanos un manipulācijām ar informāciju tiešsaistes platformās daudzās demokrātijās visā pasaulē (arī “Brexit” referendumā Apvienotajā Karalistē un prezidenta vēlēšanās Francijā un ASV) un Krievija pastāvīgi mēģina izmantot jebkurus apstākļus, lai veicinātu iekšējo destabilizāciju un nesaskaņas ES;
● Kremļa centieni īstenot tā dēvēto tautiešu politiku, jo īpaši Baltijas valstīs un austrumu kaimiņvalstīs, ir daļa no Krievijas režīma ģeopolitiskās stratēģijas;
● Tiešsaistes platformas nav pielikušas pietiekamas pūles, lai novērstu dezinformāciju Covid-19 pandēmijas laikā;
● Tiešsaistes platformas pašlaik piedāvā vienkāršu un lētu infrastruktūru ļaunprātīgai manipulācijai ar informāciju;
● Kiberuzbrukumu biežums ar katru gadu pieaug un demokrātisko valstu spējas stāties pretī ir ierobežotas cilvēkresursu un finanšu resursu trūkuma dēļ;
● Sociālo mediju platformas atvēl nekādus vai ievērojami mazākus resursus satura pārbaudei pasaules nelielajās valodās;
● Bieži novērotas situācijas, kad katra ES dalībvalsts noteikumus tiešsaistes platformu darbībai interpretē būtiski atšķirīgi;
● Pēc aptuvenām aplēsēm ap 5 tūkstošiem visā pasaulē neregulēti strādājošu privāto uzņēmumu rīcībā ir informācija par aptuveni 10 tūkstošiem datu vienību par vienu vidusmēra indivīdu. Salīdzinājumam – lai iegūtu ļoti personisku informāciju par personu, viņa finansiālo un emocionālo stāvokli, būtībā pietiek jau ar aptuveni 30 datu vienībām.
Avots: EP/Sandra Kalniete

– Viktorija Slavinska-Kostigova

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju

Līdzīgi raksti

Reklāma

Komentāri ir slēgti

Komentāri (2)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.