Dzirkstele.lv
“Jaunus autobusus, ērtāku un patīkamāku pārvietošanos reģionu iedzīvotājiem nodrošinās ilgtermiņa – desmit gadu – līgumi,” tādu solījumu novadu pasažieri no galvenā sabiedriskā transporta plānotāja “Autotransporta direkcijas” (ATD) dzird jau kopš 2019. gada. Reālā situācija – lauku ceļi ar briesmīgu “trepi” un bedrēm, kam labi iecerētie, komfortablie autobusi nav paredzēti, kā arī šoferi, no kuriem lielākajai daļai faktiski jābūt jau pensijā.
Pretrunu saraksts it kā pareizi iecerētajos plānos un to praktiskajā izpildījumā ir garš. Piemēram, paralēlie sabiedriskā transporta reisi ne tikai autobusu un vilcienu maršrutos, bet arī mazapdzīvotajos lauku apvidos, kur, pildot attiecīgus Saeimas un valdības noteikumus, brauc pašvaldību pilnībā apmaksātie skolēnu autobusi un vēl atlikušie regulārās satiksmes transportlīdzekļi, ko dotē valsts. Saskaņā ar ATD informāciju pērn reģionālajos autobusos valsts piemaksa par katra pasažiera braukšanas biļetē samaksāto vienu eiro bijusi 2,21 eiro.
Vietās, kur jaunie ilgtermiņa pārvadājumu līgumi ir jau spēkā, bijušo vietējo pārvadātāju vietā parasti nākuši it kā labāki uzņēmumi. Nereti kurzemnieku uzņēmumi tagad veic pasažieru pārvadāšanu Vidzemē vai Zemgalē, un otrādi. Skaļākais piemērs, cik tādas pārmaiņas ir “komfortablas” pasažieriem, pa visu valsti, turklāt ne reizi vien, izskanējis no Ogres. Pakalpojuma līgumu pārņēmušais “Liepājas Autobusu parks” diezgan ilgi nespēja nodrošināt regulāru reisu izpildi – tādu, uz ko cilvēki droši varētu paļauties.
Pāri visam – arvien pieaugošās izmaksas, neskatoties uz pastāvīgu reisu samazināšanu. Pārmaksā ne tikai valsts, uz ko norādījuši konkurences uzraugi, bet arī pārvadātāji – jaunie autobusi uz bedrainajiem lauku ceļiem visiem lūst vienādi.
Minētās problēmas nav jaunums nevienai no sabiedriskā transporta organizēšanā atbildīgajām iestādēm, taču gadu no gada nekas īpaši nemainās. Apburtais loks, kad par lielāku naudu pārvadā arvien mazāk pasažieru, šķietami nav pārtraucams, jo sabiedriskā transporta pakalpojums iedzīvotājiem ir jānodrošina.
Slēdz reisus, liedz iespēju ierasties darbā
Pastiprinātu interesi par šo tematu aktualizēja kolēģu sniegtā informācija laikrakstā “Ziemeļlatvija”. Proti, Smiltenes un Valkas novada lauku iedzīvotāji piedzīvojuši kārtējo autobusu reisu slēgšanu, jo no 1. jūlija SIA “VTU Valmiera” sākusi pildīt līgumsaistības ar ATD par sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu desmit gadu periodā. Saskaņā ar jauno līgumu notikušas izmaiņas autobusu kustību sarakstos, tostarp arī vietējiem iedzīvotājiem vairāku svarīgu maršrutu slēgšana.
“Ziemeļlatvija” vairākos avīzes numuros pēc kārtas cēla trauksmi, ka iedzīvotāji Valkas un Smiltenes novadā tagad esot nesaprašanā, kādēļ paredzētas tik krasas izmaiņas, kas apgrūtina cilvēku nokļūšanu pilsētā, kurā viņi strādā, apmeklē medicīnas un citas iestādes. Daudzi šo ziņu uztvēruši līdzīgi kā tās, ka pagastos slēdz valsts uzņēmuma “Latvijas Pasts” nodaļas, skolas un veikalus. Tas ir – lauku iedzīvotāju dzīvi padara arvien smagāku, liekot pārcelties uz pilsētām, izmantot tikai personisko transportu vai braukt prom pavisam.
ATD pārstāvji norādīja, ka reisi, kuros pasažieru skaits, pēc ATD datiem, bijis neliels, ir vai nu slēgti, vai arī samazināts to izpildes dienu skaits. Šie lēmumi esot saskaņoti ar attiecīgo plānošanas reģionu. Taču pašvaldības norāda, ka nav piedalījušās šo jautājumu apspriešanā, kā arī nav akceptējušas ATD ieceres un lēmumus slēgt vairākus svarīgus reisus.
Lēmums šogad, dati – no 2019. gada
Kas reisos ap Smilteni nav sanācis un kas būtu labojams, ATD izskaidrot prasīja arī laikraksta “Latvijas Avīze” žurnālisti. ATD nepārprotami norāda, ka visi lēmumi saistībā ar reisiem un maršrutiem esot saskaņoti ar attiecīgo plānošanas reģionu. Konkrētajā gadījumā pašvaldību informēšana par valsts pasūtītajiem reisiem to teritorijās bijis Vidzemes plānošanas reģiona pienākums. Minētajā maršrutu daļā iepirkuma dokumentācijas sagatavošana notikusi 2019. gadā. Tajā laikā kā nerentabli bijuši iekļauti vairāki tagad slēgtie maršruti. Taču jaunākā pasažieru plūsmas datu analīze par 2024. gadu uzrāda braucēju skaita pieaugumu, un ATD sadarbībā ar pārvadātāju un Vidzemes plānošanas reģionu jau esot radusi risinājumu, lai vairākus slēgtos maršrutus atjaunotu, turklāt neradot papildu slogu valsts budžetam. Izmaiņas stājušās spēkā 22. jūlijā.
Jocīgie “tehniskie reisi”
Tuvākajā pusgadā jaunu ilgtermiņa līgumu stāšanās spēkā būs aktuāla vairākās maršrutu tīkla daļās visā Latvijā. Viena no šādām maršrutu tīkla daļām ir “Gulbene, Alūksne, Balvi”, kam jaunā līguma “prieki” sagaidāmi no 1. novembra. Tajā uzvarējis kurzemnieku uzņēmums “Talsu autotransports”, kam, piemēram, Gulbenes novadā jāpārņem 16 reisu izpilde no līdzšinējā pārvadātāja – pašvaldības uzņēmuma “Gulbenes autobuss”. Tas gan vēl neesot pavisam droši. Vietējais laikraksts “Dzirkstele” informē, ka “Gulbenes autobuss” turpina tiesāties saistībā ar tam nepiešķirtajām tiesībām nodrošināt pakalpojumus vietējā tīklā.
Kā īsti ir, vai Vidzemes plānošanas reģions savus pienākumus un ATD solījumus pilda, žurnālisti skaidroja, tiekoties ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieci Gunu Šviku.
“Maršrutus un reisus mūsu novadā slēdz un pārskaņo ik palaikam. Saistībā ar šiem jautājumiem ir izveidota speciāla komisija. Visu izvērtējam, un tā nav, ka pašvaldība izmaiņām nepiekrīt, visu noraida. Pēdējā sanāksme piedalījās arī “Gulbenes autobusa” vadība. Līdzšinējais pārvadātājs tika uzaicināts, lai saprastu, vai arī pie mums rudenī neizveidosies situācija, kāda bija, piemēram, Ogrē, kad cilvēki pieturās autobusu tā arī nesagaidīja,” stāstīja Guna Švika.
Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu pasažieru pārvadājumu nodrošināšana pašvaldības pienākumos neietilpst, taču problēmu gadījumos vietvara ir tā, kur pēc palīdzības vēršas iedzīvotāji.
“To, kāds uzņēmums sniedz pakalpojumu – mūsējais vai no Talsiem, ietekmēt nevaram. Taču ir svarīgi, lai reisus nodrošina, lai cilvēkus aizved. Arī tas ir svarīgi, lai gulbeniešiem būtu darbs. Mūs dara bažīgus, kas īsti notiks 1. novembrī, kad jaunajam līgumam jāstājas spēkā. Līdz tam vēl ir mazliet laika, taču tagad mūs uztrauc arvien lielāks “tehnisko reisu” īpatsvars kopējā maršrutu tīklā. Principu, ka vienā virzienā uz noteiktu galapunktu autobuss brauc tukšs un cilvēkus pieturās neņem, ATD ieplānojusi jau lielākajā daļā no 16 atlikušajiem reisiem mūsu novadā. Mēs jau saprotam, ka ATD tā ietaupa valsts naudu un maksā tikai par nobrauktajiem kilometriem vienā virzienā, aizbildinoties ar mazo pasažieru skaitu. Tomēr tā ir problēma, ko nesaprotam – ja pieturā tomēr ir cilvēki, kādēļ tukšam maršruta autobusam būtu jāpabrauc garām? Tādēļ komisijā pieņēmām lēmumu, ka šādam piedāvājumam nepiekrītam un esam gatavi sarunām par citāda veida ATD priekšlikumu izskatīšanu. Uzskatu, ka vēl muļķīgāka ir situācija ar pārvadājumiem skolēnu autobusos, kas jānodrošina pašvaldībām. Saskaņā ar tagad pastāvošajiem noteikumiem šoferis šajos autobusos nedrīkst ņemt pieaugušos, pat skolotājus ne! Valstī veikto izglītības reformu dēļ skolas slēdz arvien vairāk. Pašvaldībai jānodrošina bērnu izvadāšana arī no katra tālā meža stūra, bet vecāmamma, kas arī ar viņu varētu aizbraukt līdz pilsētai vai ciematam, skolēnu autobusā iekāpt nedrīkst. Gulbenes novadā pirms četriem gadiem skolēnu pārvadājumos autobusi nobrauca 123 916 km, aizvadītajā – 270 759 km. Pārrēķinot naudā, tas ir lēciens no 157 000 uz 345 000 eiro. Ja atļautu braukt arī pieaugušajiem, varētu ietaupīt gan valsts, gan pašvaldība,” vērtē Gulbenes novada pašvaldības vadītāja vietniece.
Ko redz un domā šoferis?
Tagad lēmējiem visvairāk būtu jāuztraucas nevis par miljonu dalīšanu uz desmit gadiem noslēgtajos līgumos, bet gan par sliktajiem lauku ceļiem un to, vai jau pēc pāris gadiem vispār būs šoferi, kuri ar autobusiem brauks, – atzina Gulbenes autoostā uzrunātais autobusa šoferis. Viņš vēlējās būt anonīms, tādēļ sauksim par Jāni.
Par autobusa šoferi Jānis strādā samērā nesen, vēl neesot pagājis gads. Ikdienā dzīvo un saimnieko lauku sētā. Tie 700–800 eiro “uz rokas”, ko varot nopelnīt ar autobusu, viņam šķiet laba alga, jo darba režīms ir tāds, ka pēc maiņas ir brīvas dienas un atliek laiks arī paša saimniecībai. Tagad strādā “Gulbenes autobusā”, par iespējamām izmaiņām saistībā ar konkurentu uzvaru ir dzirdējis, taču pārāk neuztraucas – kolēģu ir tik maz, ka bez darba palikt nebaidās.
Tagadējā darbavietā patiesībā esot žēl gan autobusa, gan arī uzņēmuma vadības – maršruti ir norīkoti arī pa tādiem grants ceļiem, kur ar savu automašīnu nekad nebrauktu. Viss kratās un lūst, ar jaunu tehniku tur vispār labāk nebraukt. Arī mazāki autobusi patiesībā nebūšot risinājums. Jānis novērojis, ka Gulbenē lauku cilvēki “mikriņos” kāpt nemaz nevēlas – divi latvieši vienā solā reisa laikā sēžot ļoti reti.
— Ilmārs Randers (“Latvijas Avīze”)
#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Latvijas Avīze” un “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
