Applūdušajai ģimnāzijai palīdz ap pussimts talcinieku

Spēcīgās lietavas jūlija beigās pamatīgi applūdināja Jelgavas Valsts ģimnāzijas cokolstāvu un pagrabu. Vairākas dienas visas mēbeles un sadzīves tehnika atradās ūdenī. Tagad ūdens atsūknēts, un skolai palīdzēt talkā atsaukušies ap pussimts cilvēku – audzēkņi, absolventi un arī skolēni, kuri 1. septembrī šeit uzsāks mācības.

Talcinieki skolas pagalmā iznesa solus, skapjus un citas mantas, kuras vairākas dienas bija mirkušas gandrīz metru dziļā ūdenī. Skolas virtuvē sastopam pensionāri Lidiju Ozoliņu, kura kādreiz bijusi šīs skolas audzēkne, tāpēc nav varējusi palikt malā: “Domāju – lupatu rokā es paņemt varu, jāatnāk un jāpaslauka. Es domāju, ka šo vietu saglābs. Te jāiztīra, jāizmazgā visi trauki, visi plaukti. Tur, kur ir tehnika, es nezinu, kā būs.”

Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktores vietnieks Artūrs Strods stāsta, ka pagrabs bija vairāk applūdis nekā cokolstāvs: “Šobrīd nesam ārā visas mēbeles, lai varētu saprast, kas ir glābjams, kas nav glābjams.” Pagalmā uzslietajā teltī tiek liktas mantas, kas pēc izžūšanas vēl varētu būt izmantojamas, bet konteinerā un lielā kaudzē tiek mests viss, kas neglābjami sabojāts. A. Strods piebilst, ka, visticamāk, izmest nākšoties arī galdus un skapjus, kas izgatavoti no skaidu platēm. Šobrīd skolā atslēgta elektrība un talciniekiem mantas no pagraba jānes lukturīšu gaismā.

Neraugoties uz to, ka ūdens no telpām izsūknēts, tās joprojām ir slapjas. Skaidrības neesot arī par elektroierīcēm: “Elektroierīces žūst. Šīs nedēļas laikā gaidām ekspertus, kas novērtēs, vai tās vispār drīkstēs ieslēgt un vai spēs atkal darboties.

Mācību virtuvē ir gan indukcijas plītis, gan ledusskapji un citas ierīces. Tāpat dizaina un tehnoloģiju kabinetā ir lāzergriezēji un virpas. Viss zem jautājuma zīmes.” Skolas ēka un arī inventārs esot apdrošināti, bet, cik lielus zaudējumus lietavas nodarījušas, vēl nevarot pateikt. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Tija Aleksandrova gan norāda, ka situācija neesot tik slikta, lai aizkavētu jaunā mācību gada uzsākšanu 1. septembrī.

— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Uzņems filmu par Alūksnes kapusvētkiem

Alūksniešiem gada ritumā kapusvētki ir ļoti svarīgs notikums, un kapusvētku fenomens nu jau iedvesmojis ne vienu vien radošu darbu. Režisore Elza Gauja, kura pēdējā laikā Alūksnes pusē uzturas diezgan bieži, pamanījusi kapusvētku nozīmīgumu vietējo cilvēku dzīvē un veidos par to dokumentālo kino.

“Pašlaik esmu izpētes procesā, bet dokumentālā filma noteikti būs. Alūksnes kapusvētku dienā būsim kapsētā. Esam jau sarunājuši dažus iedzīvotājus, kuri dalīsies savos stāstos. Bet es labprāt uzklausīšu arī citus. Ja kāds vēlas dalīties ar savām atmiņām par kapusvētkiem, aicinu sazināties ar mani “Facebook” vietnē – rakstot vēstuli Elzai Gaujai,” viņa stāsta. Režisore uzsver, ka, pirmajā filmas tapšanas epizodē, filmēšanas komanda vairāk strādās kā notikuma novērotāji. Ja filma iegūs finansējumu, tad šis projekts taps vairāku gadu garumā. “Mums ir doma veidot filmu vairākus gadus, vairākus kapusvētkus, ar dažādiem stāstiem. Šī projekta galarezultāts prasīs pacietību gadu garumā. Domāju, vēl vismaz divas trīs vasaras noteikti,” saka E. Gauja.

— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Treneris aicina atbalstīt jaunos ukraiņu basketbolistus

Latvijā leģendārais basketbola treneris Pēteris Višņēvičs sociālajos tīklos ievietotā emocionālā videovēstījumā aicina savus bijušos audzēkņus un citus labvēļus interneta lietotnē “Ziedot.lv” atbalstīt ukraiņu jauniešus, lai viņi varētu turpināt treniņus Valkā.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka trešo gadu par savām jaunajām, pagaidu mājām 26 ukraiņu basketbolisti sauc Valku un Valkas novada bērnu – jaunatnes sporta skolu. Jaunieši Valkā dzīvo kopmītnēs, viņiem ir minimāls pabalsts, bet ar to nepietiek. Jaunieši aktīvi sporto, aug, viņiem nepieciešams papildu ēdiens, apģērbs, sporta apavi, medicīniskā palīdzība, transporta izdevumi, lai nokļūtu uz sacensībām.

Jau rakstījām, ka pašlaik visgrūtāk ir tiem ukraiņu jauniešiem, kuri attālināti studē kādā no Ukrainas augstskolām. Tiesības uz bezmaksas dzīvošanu valsts paredzējusi tiem, kuri studē Latvijas augstskolās, bet Valkā pārsvarā ir puiši, kuri attālināti studē Ukrainas augstākajās izglītības iestādēs. Viņiem pašiem ir jāmaksā par dzīvošanu. Treniņi aizņem daudz laika, tāpēc puišiem nav iespēju atrast algotu darbu un iespējas segt dzīvošanas izdevumus ir niecīgas.

Lai ukraiņu basketbolisti turpinātu dzīvot drošā vidē un varētu nodarboties ar basketbolu, un piedalīties dažādās sacensībās, var ziedot labdarības organizācijā “Ziedot.lv”, atrodot projekta ziedošanas vietni “Valkas novads Ukrainas bērniem”.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Izmēģina jaunas graudaugu šķirnes

Bauskas novada Dāviņu pagasta zemnieku saimniecībā “Eriņi” šovasar izmēģinātas jaunas graudaugu šķirnes, lai noteiktu piemērotāko klimatiskajiem un laika apstākļiem.

Izmēģinājumus “Eriņos” uzņēmušies tāpēc, ka lauksaimniecības virzību uz priekšu saskata inovācijās, pauž saimniecības īpašnieks un vadītājs Andris Grantiņš. Sadarbībā ar lauksaimniecības produktu kompānijām Dāviņu pagasta “Spolnieku” laukā šovasar iesētas vairākas kviešu šķirnes, pēc kuru novākšanas izdarīti secinājumi par piemērotākajām. A. Grantiņš stāsta: “Testējām šķirnes, kas ienāks lauksaimniecības uzņēmumos pēc diviem gadiem. Pārbaudījām ziemcietību, veldres noturību, ražību, krišanas skaitli, piemērotību mūsu laikapstākļiem.”

Kā labākās pēc ražas novākšanas lauksaimnieks nosauc divas – ‘Yukon’ ar 15 % proteīna rādītāju devusi 9 t/ha, ‘SY Dubaj’ – 8,5 t/ha ar 14,8 % proteīna saturu.

“Eriņos” izmēģinājumi ir daļa no biznesa attīstības. Nevaram visu laiku sēt vienu šķirni, jāmeklē jaunas, modernas šķirnes, kas pie mūsu mainīgajiem laikapstākļiem dod labāku ražu. Saule jūnijā un jūlijā ir arvien aktīvāka, vecās šķirnes ar platākām lapām neiztur radiāciju un dod sliktāku ražu. Jaunajām šķirnēm selekcionētas karogveida lapas, ir citāda pigmentācija un struktūra, tāpēc tās ir izturīgākas un labāk piemērotas sēšanai,” saka zemnieks.

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Odzienas pilī iekonservē oranžērijas fasādi

Ar kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu Aizkraukles novada Vietalvas pagastā sākti Odzienas pils dienvidu daļas oranžērijas fasādes konservācijas darbi

Odzienas muižas kompleksa saimniece Nora Krasovska atzīst, ka tas ir priecīgs notikums, lai saglabātu oranžērijas skaistās arkas. Šobrīd ir būtiski nodrošināt, lai nokrišņi un citi apstākļi šo ēkas daļu nebojātu vēl vairāk. Kaut arī nozīmīgie darbi šobrīd notiek nelielā pils daļā, ir domas un ieceres par tālākajiem uzlabojumiem.

“Meklējam līdzfinansējuma iespējas dažādos projektos, kā arī ieguldām savus līdzekļus, jo darāmā ir daudz, un katrs paveicamais darbs šādā objektā ir dārgs. Tomēr pa solītim virzāmies uz priekšu. Pils ziemeļaustrumu spārna pārbūves projekts izstrādāts jau pirms vairākiem gadiem, bet to nav mūsu spēkos uzreiz vai ātri īstenot, bet nepadodamies un meklējam iespējas, jo sapnis ir reiz sakārtot visu, lai varam arī uzkāpt pils augstākajā tornī,” saka N.Krasovska.

Pils atjaunotajās telpās turpina uzņemt viesus pasākumos, un šo iespēju visvairāk iecienījuši kāzinieki. Nora atzīst, ka arī šajā daļā darba netrūkst, regulāri pārbaudot, kur nepieciešams novērst kādu bojājumu, jo ēka ir sena un pirms tam ilgu laiku bijusi ar sliktu jumtu. Ikdienas rūpes prasa arī pārējais muižas komplekss — viesu nams “Krogusmāja”, pils brūzis, kur atkal uzvārīts alus, padomju auto un tehnikas kolekcijas ekspozīcijas ēka un citas vietas.

— Laikraksts “Staburags”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.