Brīvprātīgi apgūst rezervistu apmācību

Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē notika svinīga zvēresta došanas ceremonija rezervistiem, kuri brīvprātīgi apguvuši rezervista militārās apmācības kursu un iegūst rezerves karavīra statusu.

Alūksnē, 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa pakājē Alūksnes ezera krastā zvērestu deva 228 rezerves karavīri, kas ir līdz šim lielākais rezervistu pulks. Motivācija vienkārša: “Būt gataviem!” Apmācību programma trīs nedēļu garumā šiem brīvprātīgajiem rezervistiem bijusi diezgan saspringta, taču zvēresta došanas dienā karavīru sejās nogurums nav manāms, vien gandarījums par paveikto, gūtajām emocijām un pieredzi, un vienam otram arī pa prieka asarai, ko, ierindā stāvot, nedrīkst notraukt.

Intensīvu trīs apmācību nedēļu laikā rezervisti ieguva militārās zināšanas un prasmes gan individuālās, gan kolektīvās apmācības līmenī. Rezervistu militāro pamatzināšanu un iemaņu pamatkursā individuālās apmācības līmenī rezervists apguva tādus priekšmetus kā ieroču apmācība, kaujas šaušana, sakaru apmācība, normatīvie akti, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās un medicīna. Savukārt kolektīvās apmācības līmenī – lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī.

Pēc karavīra zvēresta došanas rezervisti saņem rezerves karavīra apliecību, mobilizācijas norīkojumu un tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē, sākot pildīt rezerves karavīru pienākumus.

— “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Iepērk lēti, pārdod dārgi

Pašlaik viena no aktuālākajām tēmām ir sēņošana. Sociālajos tīklos ieraugot naskāko sēņotāju pilnos grozus ar skaistām baravikām un apšu bekām, rodas jautājums – kur atrodamas tik daudz šīs meža “delikateses”. Šovasar Valkas puses mežos ir bagātīga gaileņu raža, bet baravikas un apšu bekas tikai tagad tā pa īstam sāk parādīties.

Bagātīgā gaileņu raža ietekmē tos sēņotājus, kuri salasītās sēnes nodod uzpircējiem. Šonedēļ uzpircēji par vienu kilogramu gaileņu maksā vien 1,50 eiro kilogramā.

Taču vien pārsimts metrus tālāk, šķērsojot Latvijas-Igaunijas robežu, lielveikala “Selver” plauktos pircējiem pārdod 300 gramu iepakojumu ar diezgan neizskatīgām gailenēm par ļoti augstu cenu. Igauņu lielveikalā 300 grami maksā 5,75 eiro, kas kilogramā ir 19,30 eiro.

Gaileņu lasītāji “Ziemeļlatvijai” atzina, ka iepirkšanas cena esot smieklīga, bet tā esot katru gadu – ja mežos gaileņu daudz, cena krītas. Lai čaklākie mežā gājēji pielasītu 20 litru spaini, tam jāvelta vismaz trīs stundas.

Sēņotāja Astra Kalve novērojusi, ka Valkas pusē meži ir izcirsti. Līdz ar to ir zudušas vairākas iecienītas sēņošanas vietas, bet, ja labi pacenšas, varot atrast arī jaunas sēņu augšanas vietas. Valcēniete ir viena no tām, kas savā ceļā pie Kokšu ezeriem ir sastapusies aci pret aci ar vairākiem maziem lācēniem. Ir manītas arī lūša pēdas.

“Meža dzīvnieki vairās no cilvēkiem, ja vien nav ievainoti vai nav māte ar mazuļiem,” mierina A. Kalve.

— “Ziemeļlatvija”

Mācību iestādēs novadā nav reģistrēti 234 bērni

Bauskas novadā 2023. gada 1. septembrī nevienā novada mācību iestādē nebija reģistrēti 234 bērni, informē Izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina.

Viņa piemin, ka novada bērni mācās arī tālmācības skolās. Tači uzsver, ka tālmācības un neklātienes jomā varot operēt vien ar Valsts informācijas izglītības sistēmas datiem, kuri ir pieejami tikai par pašvaldībā reģistrētām izglītības iestādēm, un tādas ir divas tālmācības skolas – Eiropas Tālmācības vidusskola un Rīgas 1. tālmācības vidusskola.

Izglītības nodaļas vadītāja skaidro: “Skolēnu skaits tālmācībā šajās divās mācību iestādēs Bauskas novadā 2020. gadā bija 50, savukārt 2023. gadā – 73 izglītojamie. Skaits pieaugs. Mums nav informācijas, vai bērnus atskaita no tālmācības programmām, bet ir gadījumi, kad izglītības iestāde paziņo, ka bērnus atskaita, jo viņi dodas uz ārzemēm.”

Atsevišķi netiek izdalīts, vai tas ir bērns invalīds vai audzēknis, kam nepieciešama speciāla izglītības programma, vai tas ir bērns, kam ir jāmācās vispārizglītojošā programmā. B. Šumina uzsver, ka esot svarīgi saprast, kāpēc bērns neapmeklē izglītības iestādi: “Bijuši gadījumi, kad noskaidrojas, ka vecāki nevēlējās invaliditātes dēļ sūtīt bērnu skolā vai nav sakārtotas formalitātes, un tad iesaistām sociālo dienestu, pedagoģiski medicīnisko komisiju un mēģinām palīdzēt vecākiem nokārtot problēmas.”

Ārzemēs mācās 190 Bauskas novada bērnu, teic Izglītības nodaļas vadītāja. Sadarbībā ar dienestiem meklējuši, kur ir skolās nereģistrētie bērni, tā atklājusies šāda grupa. “Tomēr ir arī Latvijas tālmācības skolas, par kurām mums nav informācijas,” piebilst B. Šumina.

— “Bauskas Dzīve”

Darbu sāk jauna mācību iestāde

Darbu sākusi Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošā un mākslu pamatskola un par jaunās izglītības iestādes direktori kļuvusi Līga Prazņicāne.

Šī gada februārī Smiltenes novada pašvaldība lēma reorganizēt trīs skolas Gaujienā, izveidojot vienu izglītības iestādi. Vai Gaujienas trīs skolu reorganizācija viņas ieskatā bija pareizs lēmums? L. Prazņicāne atbild – jābūt reāliem.

“Bērnu skaits arvien turpina samazināties, tādēļ pārmaiņas bija neizbēgamas. Vai šis formāts ir pareizākais, varēsim diskutēt pēc kāda laika. Visas trīs izglītības iestādes jau iepriekš atradās vienā ēkā, tagad būs viena iestāde ar vienu vadību. Katrs jauns sākums liek satraukties un varbūt pat apšaubīt pārmaiņu nepieciešamību. Saprotu katra vecāka bažas, jo arī pati esmu mamma – negribas nekādas pārmaiņas un reformas, bet es ticu, ka viss būs labi. Jāiet, jādara un jāmēģina,” teic L. Prazņicāne. “Protams, bez problēmām neiztikt. Arī es visu nezinu un arī es visu nevaru atrisināt. Piemēram, skolai vajag psihologu, bet nespējam speciālistu piesaistīt. Tā ir problēma visā valstī,” teic L. Prazņicāne.

Līdz ar reformu mainās gan skolēnu, gan darbinieku skaits. Jaunajā skolā nevarēs turpināt mācīties visi Gaujienas pamatskolas audzēkņi, jo speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vairs neīstenos. L. Prazņicāne neslēpj, ka no darba atbrīvoti teju visi Gaujienas pamatskolas pedagogi.

— “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Muižnieku dzimtas pēctece ierodas Koknesē

“Mums ikdienā gadās arī negaidīti pārsteigumi, ko varam izmantot turpmākajā darba procesā,” stāsta Aizkraukles novada Tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite.

Viens no tādiem bija Kokneses muižas īpašnieku fon Lēvenšternu pēcteces Simonas fon Lēvenšternas un viņas vīra ciemošanās Kokneses tūrisma informācijas centrā. Viņi apceļo Baltijas valstis un iegriezās Koknesē. “Ļoti patīkami bija saņemt atzinīgus vārdus no viņiem par to, ka mums pēdējo gadu laikā vērojama liela izaugsme, ir paveikti daudzi labi darbi, lai saglabātu vēsturi, ka joprojām izskan Lēvenšternu vārds. Mums ir digitālie stendi, sadarbībā ar biedrību “Pērses krasts” tapis Kokneses Jaunās pils 3D modelis,” teic A.Šmite.

Kokneses muiža fon Lēvenšternu īpašumā bija no 1780. līdz 1920. gadam.

Tūrisma informācijas centrā darbiniecēm ar fon Lēvenšternu dzimtas pēcteci norisinājās saruna saistībā ar ģimenes vēsturi. Pirms pāris gadiem centrā tika apkopota informācija par fon Lēvenšterniem. Simona fon Lēvenšterna apmeklēja arī savu senču atdusas vietas Kokneses Baznīcas kapos.

— “Staburags”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.