Valkas stadionā atklāts jauns futbola laukums

Darbi Valkas stadiona futbola laukumā tika uzsākti pagājušajā gadā, tos veica SIA “Valkas ceļi”, savu laiku nokalpojušo futbola laukumu nomainot pret jaunu. Jauno, zaļo futbola laukuma mākslīgā zālāja segumu nodrošināja Latvijas Futbola federācija.

Savukārt līdz 2026. gadam Valkas novada pašvaldība apņēmusies nodrošināt prasībām atbilstošu futbola laukuma apgaismojumu.

Vislielākais prieks par futbola laukuma segumu ir jaunajiem censoņiem – futbolistiem, kuri uz jautājumu, kāds ir laukums, sauc – mīkstāks kā vecais. Uz jauno segumu skatoties, tā vien gribas novilkt apavus un iebrist mīkstajā zālē, tik dabīgs tas izskatās, kaut, protams, ir mākslīgs. Futbola treneris Valērijs Kriviņš, kurš jau novērtējis laukumu darbībā, izsakās atzinīgi un cerīgi, jo beidzot futbolistiem ir, kur trenēties, un pēc lietavām laukuma vidū netika manīts liels “ezers”, kā tas bija uz vecā seguma.

Pasākumā Latvijas Futbola federācija kopīgi ar futbola klubu “Valka” pasniedza sarūpēto pārsteigumu valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” sportistiem – jaunus futbola krekliņus. Vietējam futbola klubam federācija uzdāvināja jaunas futbola bumbas.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Grib, lai Mežotnes pils kļūst par Rundāles filiāli

Iniciatīvu platformā “Mana balss” tiek vākti paraksti par to, lai Mežotnes pils kļūtu par Rundāles pils filiāli. Pašlaik savākts nedaudz vairāk kā 3000 parakstu, taču, lai to iesniegtu Saeimā izskatīšanai, nepieciešams 10 000 parakstu.

Šobrīd Mežotnes pili apsaimnieko Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas apgalvo, ka tā nav vajadzīga ne valsts, ne pašvaldības iestādēm. Andris Vārna (VNĪ) norāda, ka nomnieku zemas intereses gadījumā pils tiks novērtēta un virzīta pārdošanai. (“lsm.lv”).

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse piebilst: “Ja mums jāuzņemas uz saviem pleciem vēl viens objekts, tad mēs diemžēl to nevaram atļauties. Bet, ja tiek pārskatīts finansēšanas modelis un šādam plānam nāktu līdzi arī finansējums, Rundāles pils būtu ieinteresēta Mežotnes pili ņemt savā paspārnē kā filiāli.” Kā gaismu tuneļa galā viņa min valstiska līmeņa plāna izstrādi, ko darīt ar nozīmīgiem kultūras mantojuma objektiem. Tā rezultātā tie tiktu atzīti par tādiem (kultūras mantojuma objektiem), nevis par traucēkli, no kura jātiek vaļā. Pils ēka ir labā stāvoklī un piemērota muzeja ekspozīcijas atvēršanai.

Kultūras ministrija teorētiski atzīst šādu iespēju, taču noraida finansējuma esamību šim projektam. Savukārt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova piebilst: “Tādu piļu mums ir maz, kuras ir saglabājušās ar lielu autentiskuma pieskaņu un ar tādu dzimtu vēsturi kā Līvenu dzimtai. Nav tā, ka mums uz katra stūra mētājas pa vienai Mežotnes pilij, izvēloties vienu pārdot ārzemniekiem, vienā sarīkot viesības un trešo atstāt muzejam. Ja mēs to esam nosaukuši par savas valsts kultūras vērtību, tad arī valstij ir pienācīgi jāpiedalās šajā procesā.”

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Sveic simts gadu jubilejā

Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons norāda, ka Alūksnes novads ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kur dzīvo vairāki simtgadnieki, un pašvaldībā ar to lepojas.

Augusta izskaņā viņš kopā ar Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Ingu Ozoliņu devās pie Aleksandras Dubkovas, kura sagaidījusi apaļo simts gadu jubileju.

Gaviļnieci sveica arī Alūksnes Invalīdu biedrības pārstāvji Anna Tumševica un biedrības priekšsēdētājs Edvīns Svars, kas atzina, ka viņiem gan ir pirmais gadījums, kad kāds no biedrības biedriem piedzīvo tik skaistu apaļu jubileju.

Alūksnes novada pašvaldības labā griba ir apsveikt tos novada iedzīvotājus, kuri sasnieguši 100 un vairāk gadu vecumu, īpaši suminot un dāvinot naudas balvu. Alekdandra Dubkova dzimšanās dienā saņēmusi arī apsveikumu no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča.

— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Akcija iedvesmo staburadziešus atjaunot pastkastītes

Iedvesmojoties no “Bilžu biroja” rīkotās pasktakstīšu apgleznošanas akcijas, Aizkraukles novada Staburaga pagastā vietējie iedzīvotāji arī nolēmuši atjaunot savas pastkastītes.

Agrāk Staburaga pagastā Zemgales ielas galā pastkastītes bija plašākas apkārtnes iedzīvotājiem, pēc tam tās palika tikai tiem, kam pasta sūtījumi pienāca Zemgales ielā.

Daudzo gadu laikā pastkastītes bija nolietojušās, sarūsējušas. Iedzīvotāji savā starpā pārrunāja, ka tās vajadzētu mainīt, jo tās tikai bojā skatu. Bet ar sarunām viss beidzās. Tomēr labais nodoms mieru nedeva, un pēdējais grūdiens bija šīgada “Bilžu biroja” pastkastīšu akcija, kas norisinājās arī Aizkraukles novadā. Katrs pastkastītei atvēlēja līdzekļus, un darbu iniciatore Jolanta Lakša tās nopirka visas vienādas. Viņa arī uzrunāja jauno kaimiņu Kasparu Adijānu, kurš izgatavoja statīvu kastīšu piestiprināšanai. Nojaukt veco statīvu un uzstādīt jauno devās arī pārējo māju iemītnieki, un nu Zemgales ielas galā ir jaunas un glītas pastkastītes. Tās gan nav izkrāsotas kā akcijā, bet ir gandarījums par paveikto. Kas zina, varbūt citā vasarā pastkastītes rotāsies visās varavīksnes krāsās!

— Laikraksts “Staburags”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.