Reģionu ziņas

Smiltenes novadā uzņem filmu “Klajumā aiz meža”

Smiltenes novadā režisors Reinis Kalviņš ar savu komandu uzņem jaunu latviešu kriminālfilmu “Klajumā aiz meža”, kas top studijā “Mistrus Media”.
Filmēšana jau notikusi Smiltenē un pie Niedrāja ezera Launkalnes pagastā, kā arī Gaujienā un tās apkārtnē. Atsevišķas epizodes vēl tiks uzņemtas Raunā un Grundzālē. Kopā ar aktieriem filmējas arī Smiltenes novada iedzīvotāji, – viņi ir iesaistīti masu skatos.
Krimināldrāma “Klajumā aiz meža” stāstīs par 90. gadu sākuma noslēpumiem un to nospiedumiem mūsdienās, kad kādas Latvijas mazpilsētas tuvumā, purvā tiek atrasts līķis un izplatās ziņas, ka tās ir pirms 30 gadiem pazuduša pusaudža mirstīgās atliekas. Attiecību noskaidrošana un izmeklēšana uzjundī pagātnes noslēpumus un liek filmas varoņiem domāt par to, kā viņi atceras tā laika notikumus.
Filmā lomas atveidos aktieri Kaspars Zvīgulis, Edgars Ozoliņš, Svetlana Stoļarova, Armands Berģis, Anda Reigase, Lauris Dzelzītis, Artis Drozdovs, Jānis Kirmuška, Māris Pūris un citi.
Ideja par mūsdienīgu filmu, kuras darbība norisinātos kādā no Latvijas reģionu pilsētām, režisoram Reinim Kalviņam bija jau ilgāku laiku, bet konkrētas aprises šim sižetam radās tad, kad viņš uzzināja par purva līķu fenomenu. Laiku palaikam Eiropā purvos tiek uzietas senas cilvēku mirstīgās atliekas, kas purva apstākļos ir iebalzamētas. Filmēšanas laukumā sastaptais režisors Reinis Kalviņš par to, kāpēc filmēšanai izvēlēts tieši Smiltenes novads, nosauc divus iemeslus. Bērnībā viņš pavadījis daudzas vasaras Smiltenē pie savas vecmāmiņas un šajā pilsētā joprojām dzīvo režisora onkulis, taču galvenais iemesls filmēšanas vietas izvēlei bija cits.
Plānots, ka uz kinoekrāniem filma nonāks 2025. gada nogalē.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Pašvaldība remontēs lietusūdens kolektorus

Pēc vētras un plūdiem, kas Jelgavu un tās apkārtni postīja jūlija beigās un pirmajās augusta dienās, pilsētā, laukos un mežos vēl aizvien ir aktuāla dabas stihijas seku novēršana. Šīs nedēļas lietavu plūdi Eiropas vidienē atgādina par to, ka līdzīga stihija var atkārtoties, turklāt nav prognozējams – kad.
Intervijā Latvijas Radio Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods atklāj, ka līdz oktobra beigām pašvaldība ārpakalpojumā veiks visu lietus kanalizācijas sūkņu staciju pārbaudi. Dabas stihijas laikā ir jau konstatēts, ka stacijām vajadzīga neatkarīga un plūdu gadījumā droša elektrības padeve. Pašvaldība arī plāno pārbūvēt trīs no septiņiem lietus kanalizācijas notekūdeņu kolektoriem, kas dabas stihijas pārbaudi pienācīgi neizturēja. Pašvaldība vēlas panākt, lai spēcīgu lietavu gadījumā ūdens spētu aiztecēt uz citiem, mazāk piepildītiem kolektoriem. “Negalvošu, ka tie varēs tādu apjomu novērst, bet tas samazinās ietekmi,” teica J. Strods. Naudu darbiem pašvaldība cer saņemt no valsts atbalsta programmas. Kopā ar plānošanu kolektoru pārbūve varot aizņemt ne mazāk kā divarpus gadus.
Biedrības “Jelgavas attīstībai” vadītājs, ūdenssaimniecības inženieris Jānis Āboliņš izceļ VUGD, kas ātri novāca vētras gāztos kokus. Viņš piebilst, ka varēja novērot, kā atbildīgi privātmāju saimnieki, negaidot palīdzību, paši, cik iespējams, bija sagatavojušies un rosījās, lai novērstu dabas stihijas postījumus. “Meteorologi par dabas stihiju brīdināja. Tomēr Jelgavā daudzus tā pārsteidza. Pagājušajā nedēļā man gadījās būt darba komandējumā Polijas dienvidrietumos, Vroclavas apkārtnē. Vēl tikai sīki līņāja, kad mobilajā telefonā ar Latvijas pieslēgumu abi ar kolēģi saņēmām vairākkārtējus brīdinājumus par to, ka tiek prognozēti lietavu plūdi. Tādēļ apdraudētajā vietā lieki neuzkavējāmies,” stāsta J. Āboliņš.
Latvijā ne nacionālā, ne reģionālā līmenī ārkārtējo situāciju apziņošanas sistēmā mobilo telefonu operatori nav iekļauti. Domājot par lietavu plūdiem nākotnē, J. Āboliņš teic, ka pilsētas parkos nāktos izrakt dīķus un ievelkas, kas ekstremālās situācijās uzņemtu lietavu ūdeņus. Asfaltētās un bruģētās virsmas taču lietusūdeņus neuzņem. Pašvaldībā tiek lēsts, ka dabas stihijas nodarītie postījumi Jelgavā ir 13 miljoni eiro.
— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Ar ābecēm ceļojumā pa visu pasauli

Koknesē, Likteņdārza Saieta namā, atklāta septembrim un skolas tēmai veltīta izstāde “Pasaules tautu ābeces”, kas ir no unikālās Jura Cibuļa kolekcijas. Izstādes atklāšanā kolekcionārs viesus pa ābeču pēdām izveda cauri visai pasaulei. Tā apskatāma līdz 1. novembrim.
Juris Cibuļs ir valodnieks, tulkotājs, publicists un arī skolotājs, kurš savā vaļaspriekā apvieno pa daļai no saviem darbiem — kolekcionē ābeces, kurās ir gan valodniecība, gan skola. To viņš dara jau vairāk nekā 40 gadus. Jura Cibuļa krātuvē ir jau 11 197 ābeces 1232 valodās. To skaits gan regulāri papildinās, jo kolekcionārs aktīvi turpina savu vaļasprieku. “Krāju valodas, un vienīgais veids, kā to darīt, ir krāt ābeces, jo lielākajai pasaules daļai nav rakstības. Savukārt lielākajai daļai tautu ar rakstību ir tikai viena vai divas grāmatas, un tā ir ābece, kā arī Bībele,” saka kolekcionārs.
Jura Cibuļa krājumā ir visdažādāko tautu ābeces, bet izstādē Likteņdārzā ir tikai daļa no iespaidīgās kolekcijas. Ābece ir tautas gara un tā laika politiskās situācijas atspulgs. Tieši tāpēc šie izdevumi visā pasaulē ir tik dažādi – ir ābeces ar attiecīgās valsts prezidentiem vai citiem vadoņiem uz vāka un to lappusēs, tradicionālajiem tērpiem un ieražām. Piemēram, uz bengāļu ābeces vāka attēlota skolotāja, kura ar rīksti cenšas bērnam iemācīt zināšanas. Uz latviešu un arī citu tautu ābeču vākiem attēlots gailis. Kāpēc? Izrādās, tas ir luterānisma simbols un pirmās ābeces veidotas pēc vācu ābeču parauga. Gailis ir arī ticības un modrības simbols — gaismas saucējs, tāpēc tas arī šodien palicis uz ābeces vāka.
Savas ābeces izdotas arī kolhozniekiem, kreiļiem, nedzirdīgajiem, antifašistiem un seksuālajām minoritātēm. Izstādē ir arī vismazākā ābece, ko var saskatīt tikai ar lupu! Juris Cibuļs atzīst, ka tās nešķiro, bet savā kolekcijā iekļauj ikvienu ābeci, ko izdevies iegūt, neraugoties, kādas tās ir. Interesē visas, jo tās ir sava laikmeta liecinieces, un viņš nevar izdalīt vienu, kas būtu vērtīgāka par citu.
— Laikraksts “Staburags”

Rotācijas apli nebūvēs

Jūnija beigās sāktie Bauskas centrālo tranzīta ielu – Kalna un Zaļās ielas – remontdarbi turpināsies līdz oktobra beigām, “Bauskas Dzīvi” informēja SIA “Vianova” projektu koordinatore Amanda Bārene. Iedzīvotāji aicināti būt saprotošiem un ievērot izvietotās satiksmes organizācijas shēmas izmaiņas.
A. Bārene lēš, ka aktīvā darbu fāze ilgs vēl pusotru mēnesi, saskaņā ar noslēgto līgumu termiņš ir 31. decembris, ieskaitot objekta nodošanu ekspluatācijā. Viens no tranzītielas pārbūves mērķiem ir satiksmes “mierināšana”, ko paredzēts panākt, samazinot joslu skaitu. A. Bārene atklāja, ka tas varētu būt septembra beigas vai oktobra sākums, kad autovadītāji ieraudzīs jauno kārtību, kā turpmāk būs jāpārvietojas pa Kalna ielu Bauskā.
Taču projektā ieviestas arī izmaiņas. Tajā bija iekļauts satiksmes rotācijas aplis Mēmeles tilta galā, Kalna un Mēmeles ielas krustojumā. A. Bārene paskaidroja, ka projektēšanas laikā atklājušies fakti, kas noveda pie tā, ka rotācijas apli tur nebūvēs, bet šajā posmā vien atjaunos segumu. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis paskaidroja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas audits nerekomendē rotācijas apļa būvi minētajā vietā pārāk lielā kalna slīpuma dēļ, tādēļ no šīs projekta daļas jāatsakās. Lai nezaudētu līguma summu, pašvaldība saņēmusi konceptuālu atbalstu no uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” un Satiksmes ministrijas, ka rotācijas apļa būvei paredzētos līdzekļus novirza satiksmes drošības aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Apbalvos Malienas un Mālupes skolēnus

Pēc Malienas pamatskolas slēgšanas nolemts, ka Edmunda Kļaviņa balvas naudas līdzekļus, kas tika izmantoti Malienas skolas 9. klases absolventu – izcilnieku apbalvošanai, novirzīs Alūksnes un Apes novada fonda rīcībā projekta “Malienas un Mālupes bērniem un jauniešiem” īstenošanai programmā “A un A Jaunie talanti”.
Apbalvošanas kārtība nosaka, kā tiek organizēta skolēnu apbalvošana par labiem un izciliem sasniegumiem mācību darbā, sportā, mākslā, ārpusstundu aktivitātēs, par skolas vārda popularizēšanu novada, reģiona un valsts līmenī, par naudas atbalsta piešķiršanu skolēnu izaugsmes veicināšanai skolēna ģimenei.
Projekta mērķauditorija ir Malienas un Mālupes pagastā dzīvojošie bērni un jaunieši, kā arī visi skolēni, kuri Malienas pamatskolā mācījās līdz 2022./2023. mācību gadam.
Apbalvojumu piešķiršanas mērķis ir veicināt skolēnu mācīšanās motivāciju un izaugsmi, radošo, māksliniecisko un fizisko spēju attīstīšanu, piederības sajūtu savai skolai, novadam, valstij; iedrošināt skolēnus un viņu vecākus meklēt iespējas skolēna izaugsmes veicināšanai, piedaloties konkursos, nometnēs, kursos studiju uzsākšanai, dažādu projektu darbā, kā arī materiālo apstākļu uzlabošanai.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.