Pirmie Latvijā skolēnus ved ar elektroautubusu

Oktobrī pirmo reizi skolēnus maršrutā Alsviķi – Ziemeru pamatskola uz skolu veda pirmais elektroautobuss, ko iegādājusies Alūksnes novada pašvaldība.

Bērni ar ērto braukšanu uz skolu un atpakaļ ir ļoti apmierināti un, “izbirstot” pa durvīm, steidzīgi nosaka: “Mums patīk! Ir forši!” Jauno transporta līdzekli novērtē arī autobusa vadītājs Normunds Ziņģis, šoferis ar trīsdesmit gadus ilgu darba stāžu. Viņš gan uzsver, ka elektroautobuss pašlaik tiek ekspluatēts testa režīmā un, iespējams, tikai pēc pirmā mācību gada, kad uz ceļa būs aizvadīta arī pirmā Alūksnes ziema, viņš varēs sniegt patieso atzinumu.

Jaunais bezemisiju elektroautobuss “Electrify 910” ar pārvietojamu 25kW DC uzlādes iekārtu ir aprīkots ar automātisko ātrumkārbu, kas šoferim atvieglo braukšanu. Tas ir arī ievērojami klusāks, salīdzinot ar degvielas dzinēja radīto skaņu. “Salonā ir patīkams komforts, ērti sēdekļi gan pasažieriem, gan šoferim. Elektroautobuss ir pilnīgi jauns, moderns, un tas arī visu izsaka,” saka vadītājs.

Transportlīdzekļa stāvēšana paredzēta pie Alsviķu tautas nama, kur izbūvēts elektrouzlādes bloks ar iespēju ātrai un lēnai uzlādei. “Šoferis var izvēlēties aktuālo uzlādi – ja paredzēts tālāks brauciens, uzlāde būs lēnāka, tūlītējam braucienam pa īsāku maršrutu pietiek arī ar ātro uzlādi,” stāsta N. Ziņģis. Pašlaik viņa maršruts ir aptuveni 70 līdz 90 kilometrus garš. Maršruta garums mainās no tā, cik tālu pēc mazajiem pasažieriem jābrauc. “Ja bērns kādā no dienām neizmanto skolēnu autobusu, vecāki sūta man ziņu, lai lieki nebraucu uz to punktu, kur man ikdienā bērns ir jāpaņem. Savukārt pēcpusdienas maršruts ir īsāks, jo daudzi bērni apmeklē ārpusskolas pulciņus un par viņu nokļūšanu tajos rūpējas vecāki,” stāsta šoferis. Viņš min, ka ziemā noteikti autobuss patērēs vairāk elektrības, ņemot vērā āra gaisa temperatūru, bet arī viņš elektrouzlādes transportlīdzekli vada pirmo reizi savā praksē, tādēļ ar tūlītēju vērtējumu ir piesardzīgs.
Alūksnes novada pašvaldība ir pirmā Latvijā, kura skolēnu pārvadājumiem sāk izmantot elektroautobusus. Projektā plānots iegādāties arī otru šādu transporta līdzekli skolēnu pārvadājumu veikšanai no pagastiem uz pilsētu, ko pašvaldība cer saņemt oktobra beigās.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Atklāts keramikas ceplis

Mēmeles upes krastā Skaistkalnē pirmo reizi kurināts un līdz ar to atklāts keramikas ceplis.

Skaistkalnes “mālotāju” pulciņa “Skanda” vadītāja keramiķe Dace Balckare “Bauskas Dzīvei” stāsta, ka ideju par cepļa izveidi Skaistkalnē radījusi aktīvā māla priekšmetu veidošana, bet dedzināšanai tie bija jāved uz Kurmenes cepli, kas bijis apgrūtinoši galvenokārt sliktā ceļa dēļ. Tā izlēmuši, ka ceplis nepieciešams arī Skaistkalnē.

Keramiķe D. Balckare kopā ar “mālotājiem” Bauskas novada pašvaldības konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi” iesniedza projektu “Keramikas mākslas skulptūras izveide Kurmenes muižas skulptūru parkam un melnās keramikas cepļa izveide Skaistkalnē”, kas apstiprināts šī gada maijā. Projekta līdzfinansējumu nodrošināja “mālošanas” un aušanas pulciņa dalībnieki, pārdodot vietējos tirdziņos gan savus māla, gan austos darbus un ienākumus ziedojot cepļa izveidei Skaistkalnē.

Cepļa atklāšanas uzrunā skaistkalniete Laima Indriķe atklāja, ka pirmā iecere veidot “mālotāju” pulciņu radusies pēc Lauku atbalsta dienesta projektu kontroles vizītes Skaistkalnē, kad jautājuši, kāpēc neraksta projektus interešu izglītības mācībām. Tā nu L. Indriķe uzrakstījusi pirmo projektu, un saņemts atbalsts gan mezglošanas, gan keramikas pulciņam. Par pasniedzēju ieteikta keramiķe D. Balckare, kura darbojās ar “mālotājiem” Kurmenē, kā arī organizēja “mālošanas” plenērus.

Pašlaik dažādi māla darinājumi – trauki, svečturi, rotaslietas, dekori – top gan Skaistkalnes, gan Kurmenes “mālotāju” pulciņā. Nodarbības notiek katru nedēļu – pirmdienās Kurmenē un trešdienās Skaistkalnē. Reizi divos mēnešos kurina keramikas cepli, lai darbi neiekrātos un visus varētu apdedzināt. Lielāks keramiķu pasākums nedēļas garumā notiek augusta beigās Kurmenē. Šogad plenērs “Samālosim Kurmenē” notika jau piekto gadu. Tajā sabrauc gan vietējie, gan tālāki viesi. Daudzi plenēra dalībnieki padarījuši keramiku ne tikai par hobiju, bet arī par pamatnodarbošanos.
— “Bauskas Dzīve”

Uzlabo saziņu ar poliklīnikas reģistratūru

Lai uzlabotu iedzīvotāju saziņu ar Aizkraukles poliklīnikas reģistratūru, Aizkraukles slimnīcas vadība veikusi reģistratūras zvanu analīzi un ieviesusi vairākus jauninājumus.

Secināts, ka visintensīvāk iedzīvotāji zvana nedēļas pirmajās darbdienās — pirmdienās, otrdienās. Savukārt, sākot ar trešdienu, ienākošo zvanu no iedzīvotājiem ir mazāk. Skaitliski liels ienākošo zvanu skaits mēdz būt pēc svētku dienām. Analizējot datus par ienākošo zvanu skaitu pa stundām reģistratūras darba laikā, secināts, ka visaktīvāk iedzīvotāji reģistratūrai zvana ap pulksten 10.00 un 11.00. Salīdzinoši aktīvi zvani tiek saņemti visā laika periodā no pulksten 9.00 līdz pulksten 15.00. Vismazāk ienākošo zvanu ir laika periodā pēc pulksten 15.00.

Lai saziņa ar medicīnas iestādi būtu pieejamāka, nodalīti tālruņi reģistratūrai, rehabilitācijai (fizioterapeits, audiologopēds, uztura speciālists) un psihiatrijai. Aizkraukles poliklīnikas reģistratūrā strādā četri darbinieki. Ieviešot pārmaiņas, pārdalīti pienākumi. Reģistratūras darbinieki apkalpo pacientus, pieņem zvanus, konsultē, veic apmaksas pieņemšanu un dara visu, kas saistīts ar pacientu plūsmas regulāciju poliklīnikā.

“Daļēji jūtam pozitīvu efektu ieviestajiem jauninājumiem. Taču joprojām saglabājas “pīķa stundas”, kad nedēļas sākumā medicīnas iestādi cenšas sazvanīt ļoti daudz cilvēku, bet sūdzību skaits par sazvanīšanas iespējām ir krities. Tomēr tādas joprojām ir, tādēļ aicinām izmantot elektroniskā pieraksta iespēju. Diemžēl visi pakalpojumi gan tur nav redzami — pie dažiem speciālistiem pieraksts ir pilns līdz gada beigām,” skaidro Rinalds Muciņš, SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājs.

Speciālistu nepieejamību vairo neizmantotās ārsta vizītes. Lai paplašinātu iespēju informēt par neierašanos uz pieteikto vizīti, izveidots reģistratūras e-pasts – “registratura@amc.lv”. Aizkraukles poliklīnikas darbinieki pirms vizītes pacientiem sūta atgādinājumu īsziņas veidā par plānoto pierakstu, tā datumu un laiku — sūtot atbildes īsziņu, pacients var apstiprināt vai noraidīt vizīti. Šo kārtību drīzumā plānots mainīt. “Īsziņu atgādinājumi īsti nedarbojas, cerams, vēl šogad pagūsim ieviest robotzvanus. Cilvēks saņems atgādinājumu par pierakstu pie ārsta zvana veidā, attiecīgi vajadzēs nospiest ciparu 1 vai 2, lai informētu par ierašanos vai pretēji — atceltu to. Pacientu neinformēšana par neierašanos pie medicīnas speciālista ir aktuāla problēma. Nereti cilvēks atrod iespēju medicīnas pakalpojumu ātrāk saņemt citā iestādē, bet pie mums neatsakās. Tādējādi kāds cits zaudē iespēju tikt pie speciālista. Fragmentāri esam skatījušies neizmantoto pierakstu statistiku, tie ir aptuveni četri līdz pieci procenti pacientu, kas neatsaka un neatnāk,” saka R. Muciņš.
— Laikraksts “Staburags”

Silvu vārda dienā svin pagalma svētkus

Lielisku, vietējo kopienu saliedējošu tradīciju aizsākusi Smiltenes novada Launkalnes pagasta iedzīvotāju padome, Silvas ciemā sarīkojot Silvas vārdadienu (kalendārā tā atzīmēta 11. oktobrī) un pirmos pagalma svētkus.

Smiltenes pievārtē esošā Silvas ciema daudzdzīvokļu namu iekšpagalms uz trijām stundām kļuva par svinību vietu, kas izrotāta ar karodziņu virtenēm – tur tika “uzburta” skatuve koncertam, iekurts ugunskurs, virs kura sildījās liels katls ar pašu vārītu soļanku, un tika saklāts galds ar iedzīvotāju sanestiem gardumiem (rolbiskvītiem, kūkām, cepumiem un citiem našķiem un dzērieniem).

Tas viss, – lai visu paaudžu silvēnieši un viņu ciemiņi omulīgi svinētu Silvas ciema vārda dienu un pirmos pagalma svētkus, pavadot laiku gan saviesīgās sarunās un atmiņu stāstos, gan klausoties koncertu, ko sniedza savējie, – ar Silvu un Launkalnes pagastu saistītie mūziķi: jaunie ģitāristi Haralds Kalniņš un Martins Jirgensons, Signe Baltere un Ingus Staško, grupas “Apvedceļš” solists Jānis Krūmiņš un Smiltenes kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis “Iedvesma” (vairākas ansambļa dziedātājas dzīvo Launkalnes pagastā).

Kaut arī Silva atrodas pavisam tuvu Smiltenei, šo ciemu nevar dēvēt par pilsētas guļamrajonu, – tam ir sava, ar mežsaimniecību un mežrūpniecību saistīta cienījama vēsture jau no aizvadītā gadsimta 30. gadiem, kas savā ziņā veido ciema īpašo gaisotni ar tā sakopto vidi. Mūsdienās Silvā ir mājvieta arī daudziem uzņēmumiem, te ir savs veikals un kafejnīca, te atrodas arī kluba “Silvas Ziķeri” apsaimniekotā BMX trase, kurā notiek Latvijas mēroga sacensības un kurā trenējas arī pasaules un Eiropas BMX čempione Veronika Monika Stūriška.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”