Reģionu ziņas: Alūksnē saglabā rakstaino cimdu mantojumu; Bauskā nākamgad festivāli nenotiks

Saglabā rakstaino cimdu mantojumu

Šīgada Muzeju nakts tēma saistīta ar mūsu vērtību stāstiem vai dažādu priekšmetu popularizēšanu no muzeju krājuma. Gatavojoties Muzeju naktij un iedziļinoties šajā tēmā, arī Alūksnes novada muzejs vēlējās akcentēt sava muzeja krājumu. Viena no krājuma vērtībām ir tekstilijas, arī adītie rakstainie cimdi.
“Zinot, ka tradīcijas tiek saglabātas, bet ir arī zūdošas, jo vietā nāk laicīgās lietas, gribas saglabāt mūspusei raksturīgos cimdu rakstus, tādēļ radās ideja darināt rakstaino cimdu kopijas. Cimdus, ko pētīt, izvēlējāmies no Alūksnes muzeja krājuma, kas glabājas Alūksnē un Jaunlaicenē. Darināt cimdu kopijas aicinājām novada rokdarbnieces,” saka Alūksnes novada muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Jolanta Baldiņa.
“No visa krājuma katra rokdarbniece izvēlējās vienu vai divus cimdu pārus, kuriem vēlas izgatavot kopijas. No šiem darbiem vēlāk muzejā veidosim izstādi, kur varēsim vēsturisko materiālu salīdzināt ar mūsdienās radīto. Katram darbam būs pievienots arī tehniskais zīmējums un darba apraksts, lai interesenti, to apskatot, var nofotografēt un mēģināt mājās uzadīt paši, mantojumu saglabājot nākamajām paaudzēm,” saka J. Baldiņa.
Akcijas izstādi plānots atvērt Muzeju naktī 17. maijā. Plānots, ka tā būs skatāma līdz pat Ziemassvētkiem, kad adīto rakstaino cimdu tēma būs aktuāla un arī gadalaikam piemērota.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Nākamgad festivāli Bauskā nenotiks

Baušķeniekiem un pilsētas viesiem šogad Bauskas pilskalna estrādē notiekošajos festivālos būs jāmēģina izklaidēties par diviem gadiem uzreiz – labiekārtošanas projekta dēļ nākamgad pasākumiem parks būs slēgts.
“Labiekārtošanas projektu pabeigs šī gada aprīlī. Tad sludināsim iepirkumu un ļoti ceram, ka visi pasākumi Bauskas pilskalna parkā šogad varēs notikt līdz 1. septembrim. Septembrī varēsim nodot parka teritoriju būvniekam. Būvnieka darbi noritēs šogad rudens periodā un visu nākamo gadu. Darbi jāpabeidz līdz 2026. gada beigām, 2027. gada sākumā parku atklās,” informē Bauskas novada Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs.
Iepriekšējās sarunās izskanēja informācija, ka pēc projekta nosacījumiem var rasties situācija, ka pasākumus drīkstēs rīkot tikai estrādes teritorijā, nevis visā parkā. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (NA) pauda, ka pēc labiekārtošanas varēs notikt visi tie paši festivāli, kas notika līdz šim.
Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē deputāti interesējās, kā Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis saskata pilskalna parka nākotni, ko varētu organizēt parkā un ar ko sadarboties.
“Parkam vajadzētu būt kā papildu iespējai apmeklētājiem, kas nāk uz pili. Tur var būt pasākumi, teātra izrādes, koncerti, bet vieta nav piemērota masu pasākumiem, kuru mērķis ir sadzīt vairāk cilvēku, ievest lielu aparatūru, skatuvi. Ir sarežģīti gandrīz katru nedēļas nogali skatuvi jaukt nost, vest ārā, vest atkal jaunu skatuvi. Uz pasākumiem alu ved ar “fūri” pa ceļu, kas nav tādam transporta līdzeklim domāts. Es nesaprotu, kāpēc jāorganizē karuseļi un atrakcijas ainaviski skaistā vietā. Šāds ļembasts un cilvēku pūļi iznīcina ainavu un atmosfēru. Ir jānosaka kapacitāte, līdz kādai var rīkot pasākumus, un jārisina transporta pieejamība pa upes krastu, lai var piebraukt, neskarot gājēju celiņu. Cilvēki tur stāv, fotografējas, un tad no aizmugures nāk lielā “fūre”! Kāds brauc iekšā, kāds ārā – tā nav normāla situācija,” raksturo M. Skanis.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Pils salas savvaļas zirgiem pieaugums

Lielupes palienes pļavās savvaļas zirgu ganāmpulkam pievienojušies trīs mazie rikšotāji, kas dzimuši janvārī, februārī un martā, ziņo Jelgavas pilsētas pašvaldība. Pils salas zirgu ilggadējais uzraugs Einārs Nordmanis stāsta, ka pirmais kumeliņš šogad atskrējis netipiski agri – janvārī.
Kopumā Lielupes palienes pļavās šobrīd ganās aptuveni 90 Polijas koniku šķirnes savvaļnieku, kas veiksmīgi pārziemojuši. “Savvaļas zirgiem svarīgākais ir brīvība, svaigs gaiss un iespēja baroties. Pirmie divi faktori pļavā vienmēr ir klātesoši, bet ziemā kuplajam ganāmpulkam gādāts ap 90 tonnām siena jeb 450 siena ruļļu,” stāsta E. Nordmanis.
Zirgu uzraugs papildina, ka šobrīd gaidībās ir vēl vairākas ķēves, un tas nozīmē, ka aprīlī un maijā gaidāms demogrāfiskais sprādziens ar vairāk nekā 10 jaundzimušajiem kumeliņiem. Tas gan vēl negarantē tik kuplu pieaugumu. “Savvaļas zirgu dzīves ritējumam ganāmpulkā ir savi noteikumi, pamatā – izdzīvo stiprākais. Ja zirgs spēj tikt uz kājām, ir ar labu iedzimtību, stipru imūnsistēmu, viņš tiek galā ar dažādām kaitēm, taču vājākie sugas pārstāvji aiziet bojā. Tā ir skarba, tomēr savvaļas dzīvei raksturīgā dabiskā atlase. Ir gadījumi, kad kumeliņu ir iespējams apārstēt un glābt, taču ir reizes, kad iedzimtās kaites nav atrisināmas pat ar medicīnisko palīdzību. Savukārt gadījumos, kad ķēvēm dzimuši spēcīgi kumeļi, tie jau pāris stundu laikā savā barā līdzās mammai dodas lielajā pasaulē,” stāsta E. Nordmanis.
Gadu gaitā bara apjoms tiek regulēts, gan nomainoties zirgu paaudzēm dabisku procesu rezultātā, gan tiem rodot jaunas mājas. Pēdējo gadu laikā palienes pļavās mītošie Polijas koniki ceļojuši uz Somiju un Igauniju, kur šī šķirne ir augstā vērtē.
— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Uzvarot erudīcijas spēlē, nopelna klasei ekskursiju

Smiltenes vidusskolas 12. klases skolēnu komanda “Upeņotāji” ieies vēsturē kā pirmās erudīcijas spēles “Prāto URDĀ” uzvarētāji.
Šo spēli 10.–12. klašu skolēniem rīkoja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” dabas un tehnoloģiju parks “URDA”.
Pieteicās 33 komandas. No tām pēc divām kārtām finālā iekļuva 12 labākās. Smiltenes vidusskolas “Upeņotāji” uzvarēja, sacenšoties ar zinošākajiem jauniešiem no Salacgrīvas, Gulbenes, Rugāju, Limbažu, Krimuldas, Balvu, Valmieras, Cēsu, Rugāju un citām izglītības iestādēm. Balvā komanda saņēma transporta kompensāciju 300 eiro vērtībā, ko jaunieši nolēmuši izlietot klases ekskursijai, tikai vēl jāizdomā, uz kurieni.
“Prāto URDĀ” ir pavisam jauns pasākums, ko SIA “ZAAO” un dabas un tehnoloģiju parks “URDA” piedāvā 10.–12. klašu skolēniem ar mērķi rosināt viņus izmantot jau esošās zināšanas un paplašināt tās par vides jautājumiem (atkritumu samazināšanu, pareizu apsaimniekošanu, vides ilgtspēju, aprites ekonomiku, dabas resursu saudzēšanu un tamlīdzīgi). Lai erudīcijas spēle būtu pēc iespējas kvalitatīvāka, “URDA” tās rīkošanā iesaistīja profesionālu prātošanas spēļu rīkotāju ar pieredzi Jāni Siliņu. Atbildes bija tikai pašu jauniešu galvā, viedtālruņus spēles laikā nedrīkstēja izmantot.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.