Gadumiju dvīņu pilsētu – Valkas un Valgas – iedzīvotāji svin kopā
Dvīņu pilsētu – Valkas un Valgas – iedzīvotāji, kā arī ciemiņi un iebraucēji no citām vietām jau trešo gadu pēc kārtas gadumiju svin kopīgajā laukumā Latvijas pusē. Šajā gadumijā uz skatuves kāpa kaimiņzemē Igaunijā populārais un atraktīvais dīdžejs Henri, kā arī varēja izbaudīt krāšņo Dona Ulvika šovu. Latviešu un igauņu kopīgo pasākumu organizēja Valkas novada pašvaldība kopā ar Valgas pilsētas vietvaru.
Daudzi pasākuma apmeklētāji atzina, ka uz kopīgo jaunā gada sagaidīšanu bija ieradušies daudz Igaunijas puses ļaudis. Dažs labs latviešu mūzikas piekritējs sūkstījās, ka nebijis iespējas izdejoties pie latviešu dziesmām, jo skanējušas dziesmas pārsvarā tikai angļu un igauņu valodā. Sociālajos tīklos ievietotie foto un video apliecināja, ka atnākušie dejoja, saskandināja šampanieša glāzes, cits citam vēlot laimīgu jauno gadu.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Mālupē būs grupu māja
Alūksnes novada pašvaldība parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par grupu mājas izbūvi “Saulēs”, Mālupes pagastā, kas paredzēta pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Projektā plānots uzbūvēt dzīvokļus 16 personām.
Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu pārvaldības un attīstības nodaļas projektu vadītāja Kristīne Lāce stāsta, ka ir apzināts cilvēku loks, kuriem šāds pakalpojums būtu nepieciešams. “Kuri tieši būs šie cilvēki, šobrīd nevaram pateikt. 16 vietas vienā mājā ir maksimālais klientu skaits, un to nosaka Ministru kabineta noteikumi. Ja gribas vairāk vietu, jābūvē nākamā māja. Domāju, ka Alūksnes novada gadījumā 16 vietas ir optimāls skaits un visas izdosies arī aizpildīt. Novadā personu ar garīga rakstura traucējumiem, kuras varētu dzīvot šajā mājā, ir krietni vairāk – Alūksnes novadā 2023. gadā, pēc oficiālās statistikas portāla datiem un Sociālo lietu pārvaldes redzeslokā esošajām personām pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem ir vairāk nekā 200 cilvēku, no tiem lielākā daļa – ar I vai II invaliditātes grupu, bet ne visas ir izteikušas vēlmi dzīvot grupu dzīvoklī. Daļa spēj dzīvot patstāvīgi, bet daļa dzīvo pie radiniekiem un to mainīt negrasās. Situācijas ir ļoti dažādas, un, kas der vienam, neder citam. Viens ir statistika, bet reālā situācija – pavisam kas cits,” stāsta K. Lāce. Šobrīd grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu divi Alūksnes novada iedzīvotāji saņem blakusnovadā – Gulbenē. Kā norāda K. Lāce, – vien tad, ja jaunajā mājoklī būs brīvas vietas, tās piedāvās citu novadu iedzīvotājiem.
Pirms trīs gadiem Alūksnes novada pašvaldība jau bija iecerējusi būvēt mājokli personām ar garīgās attīstības traucējumiem, vien toreiz izvēlētā vieta bija cita – Kārklu iela 5, Alūksnē. Būvmateriālu cenu sadārdzinājuma dēļ pašvaldība lēma māju nebūvēt un atteicās no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma projektā “Infrastruktūras risinājumi deinstitucionalizācijas īstenošanai Alūksnes novadā”. Tas gan bija tikai viens no iemesliem. Otrs – apkārtējo māju iedzīvotāju iebildumi.
Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums pašvaldībai ir jānodrošina obligāti – to nosaka minimālais pakalpojumu grozs, tāpēc pašvaldībai jādomā, kā to nodrošināt. “Nav jāsatraucas par to, ka pašvaldība grupu māju būvē par pašvaldības budžetu. Ir saņemts “Eiropas Sociālā fonda Plus” finansējums, kas nozīmē, ka pašvaldībai jānodrošina tikai līdzfinansējuma daļa. Alūksne neko nav zaudējusi, atsakoties no iepriekšējā projekta finansējuma,” norāda K. Lāce un teic, ka šī gan ir pēdējā iespēja, kad saņemt finansējumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības izveidošanai.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”
“Eiropas Gada koks Latvijā” — Mēru dižozols
Par “Eiropas Gada koku Latvijā 2024” iedzīvotāju balsojumā atzīts Mēru dižozols Smiltenes novada Bilskas pagastā, – koks aug pie Mēru muižas, kur atrodas Smiltenes novadpētniecības muzejs.
Tas nozīmē, ka 2025. gadā Mēru dižozols pārstāvēs Latviju konkursā “Eiropas Gada koks”. Balsojums konkursā “Eiropas Gada koks” paredzēts februārī (no 3. līdz 24. februārim).
Mēru dižozolu konkursā pieteica Smiltenes novadpētniecības muzejs. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” muzeja vadītāja Ieva Miķe atzīst, ka Mēru dižozola uzvara Latvijas mēroga konkursā viņai bija patīkams un necerēts pārsteigums, ņemot vērā, ka koki pretendenti konkursā bija pavisam 17, turklāt vairāki no tiem atrodas Rīgā, kur potenciālo balsotāju lielā iedzīvotāju skaita ziņā ir vairāk. “Smiltenes novadpētniecības muzeja vārdā sakām sirsnīgu paldies aktīvajiem balsotājiem un Mēru dižozola draugiem un atbalstītājiem. Esam lepni un pagodināti, ka Mēru dižozola vārds izskanēs Eiropā. Tad būs jāsaņemas visai Latvijai un jābalso,” teic Ieva Miķe.
Pēc līdzšinējiem datiem Mēru dižozols tika un tiek uzskatīts par ozolu ar kuplāko vainagu Baltijā. Mēru dižozola varenība pamanīta jau sen, arī dižkoku pētnieks un sargs Guntis Eniņš savā grāmatā “Koki mājas nepamet” tam veltījis atsevišķu stāstu ar nosaukumu “Viskuplākais”. Pēdējo reizi Mēru dižozols izmērīts 2024. gada 13. jūnijā, un pēc šiem mērīšanas datiem vainaga projekcija ziemeļu virzienā ir 16,6 metri, dienvidu virzienā – 17 m, austrumu – 22,2 m, bet rietumu – 16,8 m.
Informāciju, cik balsu konkursā katrs koks saņēmis, konkursa organizatori publiski neizplata, bet uzsver, ka skaitļi ir korekti un pārbaudīti.
“Eiropas lielajā konkursā balsotāju ir pietiekami daudz, bet Latvijas izvēlē tā nav. Nolēmām, ka skaitļus paturam pie sevis, – tā ir sirsnīgāk un labāk. Atgādinām, ka, balsojot gan Latvijas, gan Eiropas konkursā, ir nepieciešams norādīt precīzu e-pasta adresi, uz kuru balsotājs saņems saiti sava balsojuma apstiprināšanai. Pie mums ar šo nav lāgā, jo apmēram 50 balsis “devās izplatījumā”, – tika nobalsots, bet balsojums netika apstiprināts, vai arī balsotājs norādījis kļūdainu e-pasta adresi,” informē Pauls Rēvelis, konkursa “Eiropas Gada koks” Latvijā organizētāju pārstāvis.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Codes luterāņu dievnamā atjauno altāri
Codes luterāņu baznīcā atjaunots senais altāris, kas tāpat kā baznīca būvēts 17. gadsimtā, un visa ēka ar būvelementiem ir valsts kultūras mantojuma piemineklis.
“Baznīcā ir tikpat veca kancele, ķirmji bija iemetušies gan altāra, gan kanceles koka konstrukcijās,” stāsta draudzes priekšniece Vaira Behmane. “Viena kanceles kāja gandrīz sabruka, tāpēc lūdzām atbalstu kultūras mantojuma pārvaldei. Kad naudu piešķīra, vispirms atjaunojām kanceli. Šķīdumu pret ķirmjiem uzreiz ievadīja gan kanceles, gan altāra konstrukcijās. Pēc tam meklējām līdzekļus altāra atjaunošanai. Trīs gadi pagāja, kamēr visu pabeidzām.”
Atjaunošana ritējusi četrās kārtās, pēdējā kārtā izlietoti 12 tūkstoši eiro, pirms tam pa 10 tūkstošiem eiro vairākas reizes, vēsta draudzes priekšniece. Visu atjaunošanas finansējumu piešķīrusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Gan ar kanceli, gan altāri strādāja SIA “Intarsija” speciālists Jānis Ceplis.
“Tā kā darbus pabeidza pirms Ziemassvētkiem, negribējām iesvētīšanu gaidīt līdz pavasarim, tāpēc sanācām kopā svētkos,” gandarīta Vaira Behmane.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”
SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”
Reklāma