Reģionu ziņas: Mēmeles krastā pilskalnā atklāts dolomīta nogruvums; Baltijas valstu ministri Jelgavā degustēs auksti kaltēto pārtiku

Mēmeles krastā pilskalnā atklāts dolomīta nogruvums

Bauskas pilskalna Mēmeles kreisā krasta nogāzē konstatēts dolomīta nogruvums, kas atrodas apmēram 35 metrus no pilsdrupām uz rietumiem, neapdraudot ēkas.
“Mēmeles un Mūsas krastos pie Bauskas pils ir vērojams dolomīta klints atsegums, kas ir dabas piemineklis, un tā dabiska erozija arī izraisīja nogruvumu. Klints apakšējā daļa ir sašķēlusies. Tai izdrūpot, rodas monolītās daļas pārkare, kas ar laiku no pašsvara nolūst un izraisa nogruvumu. Pret pils pamatiem šīs pārkares ir aizbetonētas,” skaidro Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis.
Viņš prognozē, ka šādas ainas abu upju krastos būs vērojamas arī turpmāk. Bauskas pils muzeja rīcībā ir “Pārskats par ģeotehnisko izpēti Bauskas pilskalnā un tā ziemeļu nogāzē uz Mēmeles upes pusi”. M. Skanis apliecina, ka Bauskas pils muzeja teritorija ir droša.
Šobrīd bīstamā nogāze ir norobežota, par notikuma vietas sakopšanu un nostiprināšanas nepieciešamību tiks lemts kopā ar nozares speciālistiem un pašvaldību.
Bauskas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs atklāja, ka vieta ir apsekota, bet slēdziena par rīcību šajā gadījumā pagaidām nav. Vairāki eksperti no SIA “Vidzemes būvnieks”, SIA “Meliorprojekts”, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un pašvaldības 3. aprīlī apsekoja nogruvuma vietu, taps arī slēdziens.
“Protams, situācija ir bīstama. Šobrīd vēl nav zināms, kurā vietā tiks atjaunotas koka barjeras, kas norobežoja nogāzi. Rosināsim, lai eksperti novērtē dolomīta atsegumu arī Mūsas krastā. Ļoti sarežģīti apstākļi – dabas parks “Bauska” un turklāt kultūrvēsturisks piemineklis. Vienkāršākajā variantā būtu šo daļu nobrucināt, uzlikt gabionus, lai neskalo krastu, un darbs būtu padarīts, taču te jāvērtē augu un dzīvnieku valsts, kā arī citi aspekti,” skaidro M. Veinbergs, piebilstot, ka darbība sekos vien pēc ekspertu atzinuma saņemšanas.
Pirms vairākiem gadiem spēcīgu lietavu rezultātā dolomīta nogruvums radās Mūsas labā krasta nogāzē. Toreiz Dabas aizsardzības pārvaldes eksperta ziņojumā tika norādīts, ka vienkāršākais un efektīvākais risinājums atsegumu stabilitātes atjaunošanai ir šo daļēji atdalījušos bloku mākslīgi drošā veidā nobrucināt. Bloka nobrucināšana imitētu un paātrinātu dabisku nogruvumu, kas šā vai tā konkrētajā vietā būtu noticis, un atjaunotu atseguma stabilitāti. Tāpat eksperts ieteica, ka turpmāk reizi vai divas gadā veicams teritorijas atsegumu monitorings, vizuāli novērtējot esošās atšķelšanās plaisas un iespējamu jaunu parādīšanos. 
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Baltijas valstu ministri Jelgavā degustēs auksti kaltēto pārtiku

Lai iepazītos ar Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitātets Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļu, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) pārtikas jomas pārstāvniecību Latvijā, kā arī Pārtikas institūtu, 11. aprīlī Jelgavā viesosies Lietuvas zemkopības ministrs Ignas Hofmans, Igaunijas reģionālo lietu un zemkopības ministrs Hendriks Johanness Terras, kā arī Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze. LBTU pārstāve Enija Kreicberga-Kapša Informēja, ka Rīgā ministru tikšanās ilgs divas dienas. Uz LBTU Jelgavā tiks rīkots atsevišķs izbraukums, kur tiks apspriestas iespējas turpmākai sadarbībai izglītības un zinātnes jomā. Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Sandra Muižniece-Brasava minēja, ka augstie viesi būs aicināti degustēt LBTU Pārtikas institūta izstrādātos liofilizētos pārtikas produktus. Profesore paskaidroja, ka liofilizācija jeb kaltēšana saldējot ir aktuāla joma, kas palīdz sagatavoties krīzes situācijām. Proti, pārtika aukstās kaltēšanas procesā tiek padarīta vieglāka, kā arī ievērojami pagarinās tās derīguma termiņš. Turklāt, aukstumā kaltējot, pārtikai tiek saglabāti līdz pat 97 procenti uzturvielu. “Mūsu zinātnieku izstrādāto pārtiku lieto Nacionālie bruņotie spēki. Taču tā var noderēt, piemēram, kalnu tūristiem. Lietotājs aplej šādu pārtikas devu ar ūdeni,” teic S.Muižniece-Brasava.
— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Izdota Valkas pilsētas teātrim veltīta pastmarka

Gatavojoties Valkas pilsētas teātra 155 gadu jubilejai, Valkas pilsētas teātrim sadarbojoties ar “Latvijas Pastu”, izlaista piemiņas pastmarka – gan ar ierobežotu tirāžu. Tādas pastmarkas būs tikai 20.
Teātra ilggadējais režisors un daudzu interesantu ieceru īstenotājs Aivars Ikšelis stāsta, ka 1871. gada 10. maijā Valkā pirmo reizi latviešu valodā tika izrādīta teātra izrāde, kas būtībā ir latviešu teātra aizsākums Valkas pilsētā. Valkas pilsētas teātra pastmarkas tapušas ar Valkas novada kultūras pārvaldes vides un reklāmas dizaina speciālistes Madaras Birčas izveidotu dizainu.
Uz pastmarkas fonā redzams Maskavas ielas sākums Valkā (tagad – Kesk iela kaimiņpilsētā Valgā). Uz pastmarkas attēlotā ēka dziļumā, labajā malā – Valkas Viesīgās biedrības sarīkojumu zāle (mūsdienās nav saglabājusies). Izmantots foto, kas uzņemts ap 1906. gadu. Savukārt pastmarkas priekšplānā redzams Valsts heraldikas komisijas apstiprinātais Valkas pilsētas teātra ģerbonis un paskaidrojošais teksts.
A. Ikšelis priecājas, ka “Latvijas Pasts”, nogādājot pastmarku komplektu, klāt pievienojis vēlējumu: “To īpašo dzīves garšu rada mazi, bet neaizmirstami mirkļi. Nevis formāli, bet personīgi. Tādi, pie kuriem ir piedomāts. Radot personalizētas pastmarkas, jūs esat domājuši par to, kam tās dāvināsiet vai sūtīsiet. Un tas ir īpaši. Paldies, ka izvēlaties radīt mazus, bet neaizmirstamus mirkļus.”
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Ierīkos mākslīgo mitrāju notekūdeņu attīrīšanai

Staburaga pagasts ir viena no divām vietām Zemgalē, kur starptautiskā projektā “NATALIE” ieviesīs šādu inovatīvu, dabā balstītu risinājumu — mākslīgo mitrāju.
Projekta “NATALIE” mērķis ir veicināt dabā balstītu risinājumu (DBR) izmantošanu klimata noturības palielināšanai, ieviešot tos astoņās Eiropas pilotteritorijās, tai skaitā Zemgalē, kur plānota divu mākslīgo mitrāju izbūve. Mākslīgie mitrāji ir dabā balstīta un zinātniski atzīta notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģija, kas atdarina dabiskos procesus, spēj darboties visu gadu un harmoniski iekļaujas ainavā. Staburaga pagastā mitrājs attīrīs sadzīves notekūdeņus. Šo tehnoloģiju ieviešana ne tikai uzlabos ūdens kvalitāti konkrētajā vietā, bet arī demonstrēs DBR potenciālu un efektivitāti reālos apstākļos, sniedzot vērtīgu pieredzi un praktisku piemēru to plašākai pielietošanai Zemgalē un citviet.
Abu plānoto mitrāju projektēšanu veiks LBTU asociētā profesore un vadošā pētniece Linda Grinberga. Nesenajā vizītē Staburaga pagastā sperti būtiski soļi šī procesa sagatavošanai: panākta konceptuāla vienošanās par mitrāju atrašanās vietu un pārrunāti galvenie tehniskie, kā arī organizatoriskie aspekti. Balstoties uz šo informāciju un vasarā iegūto notekūdeņu analīžu datiem, projektēšanas un nepieciešamās saskaņošanas process noritēs šī gada laikā, savukārt mitrāju būvniecību ZPR organizēs 2026. gadā, izmantojot projekta “NATALIE” finansējumu. Pēc mitrāju izbūves LBTU eksperti veiks regulāru monitoringu, kā arī ievāks notekūdeņu paraugus, lai novērtētu to darbības efektivitāti. Jāņem vērā, ka mākslīgo mitrāju izveide ir komplekss un laikietilpīgs process, jo tie ir zinātniskā metodoloģijā balstīti un katrai vietai individuāli pielāgoti risinājumi, nevis rūpnieciski ražotas iekārtas.
Projekts paredz arī nozīmīgu zināšanu pārnesi — pilotprojektu gaitā Zemgalē gūtā pieredze mākslīgo mitrāju plānošanā un izbūvē tiks nodota partneriem no Biržu rajona pašvaldības Lietuvā.
— Laikraksts “Staburags”

Piedāvā apgūt loka šaušanu

Matīss Siliņš izveidojis ērtu šautuvi atpūtas vietā “Mežrozītes”, kas atrodas nomaļā un mierpilnā vietā – Gaujas krastos pie Igaunijas robežas. “Tāda mini šautuve man šeit jau bijusi iepriekš, bet šogad šautuves teritorija, kur uzstādīti mērķi, ir daudz plašāka un ērtāka apmeklētājiem, tūristiem, kuri atrada ceļu uz Zvārtavas pagastu, Gaujas krastiem,” stāsta M. Siliņš, kurš pats ar loka šaušanu nodarbojas vismaz piecpadsmit gadus.
Nodarbības paredzētas iesācējiem, kuri vēlas iepazīties ar šo aizraujošo sporta veidu. To laikā paredzēts iepazīstināt ar pamata drošības noteikumiem un pareizu rīcību ar loku, kā arī apgūt citas iemaņas: kā pareizi nostāties un turēt loku, lai veidotu stabilu šāvienu, varēs iepazīties ar šaušanas tehniku un paņēmieniem, lai uzlabotu precizitāti, kā arī veikt praktiskus vingrinājumus, lai attīstītu roku un acu koordināciju.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.