Reģionu ziņas: Valkas novada mākslinieki atrāda savu veikumu; pierobežā joprojām lieto nelicencētus kanālus; veido Sēlijas tautas bibliotēku

Valkas novada mākslinieki atrāda savu veikumu

Valkas novadā pavasaris atnāk ar novada mākslinieku darbu izstādi. Valkas novadpētniecības muzejā sirsnīgā gaisotnē atklāta 25. Valkas novada mākslinieku darbu izstādi “Saskarsme”. Izstādē piedalās 36 darbu autori.
Šajā izstādē ir iespēja vienkopus iepazīt darbus, ko radījuši gan profesionāli mākslinieki, gan radoši cilvēki, kas saistīti ar Valkas novadu. Izstādes ekspozīciju veido glezniecības, koktēlniecības, fotomākslas, keramikas un citu mākslas žanru darbi.
Kopš 2010. gada muzejs izstādi organizē katru gadu. Autoru skaits šajās kopizstādēs visbiežāk bijis vairāk par 30, pāris reižu – vairāk par 40.
“Ne jau izstādes dalībnieku skaita rekordus mēs gribam uzstādīt. Mūsu mērķis toreiz bija un joprojām ir – lai vietējie radošie cilvēki regulāri strādā un lai viņi veicinātu savu izaugsmi,” uzsver L.Drubiņa.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Pierobežā joprojām lieto nelicencētus kanālus

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairāku desmitu Krievijas un Baltkrievijas TV kanālu rādīšana Latvijā tika pārtraukta, lai novērstu draudus Latvijas drošībai. Kopš tā laika Valsts policija regulāri kontrolē audiovizuāla satura lietošanu, konstatējot nelicencētas programmas. Īpaši aktuāli tas ir Latgales un Vidzemes pierobežas reģionos. Alūksnes novads ir viens no tiem, kur situācija šajā ziņā arvien nav uzlabojusies.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko informē, ka visā Vidzemes reģionā pagājušajā gadā veiktas 373 audiovizuāla satura legalitātes pārbaudes – gan pēc pašas policijas iniciatīvas, gan saņemot ziņojumus no iedzīvotājiem. Uzsākti arī divi kriminālprocesi. Valsts policija atzīst – likumsargiem pietrūkst rīku, kas ļautu atmaskot likumpārkāpējus, kas lieto nelegālos, lielākoties Latvijai nedraudzīgās Krievijas, televīzijas kanālus. Īpaši jau tādēļ, ka interneta vide jebkurā valodā pieejama visiem.
“Tas ir stāsts par cīņu ar vējdzirnavām. Diemžēl Krievijas pierobežā un ne tikai, arī valsts vidienē, nelicencētu audiovizuālu saturu iedzīvotāji patērēja, patērē šobrīd un patērēs turpmāk. Lai šo apriti ierobežotu, rīkojam profilaktiskos pasākumus un cīnāmies ar visiem veidiem un līdzekļiem, taču tas nav viegls uzdevums. Ja mēs patrulējam Liepnā vai Pededzē un redzam aizdomīgas antenas virs dzīvojamajām mājām, policijai nav tiesību ieiet dzīvoklī un pārbaudīt, ko tur skatās, mēs to varam darīt tikai uz, piemēram, iedzīvotāju vai pašvaldības iesnieguma pamata, ka, lūk, ir aizdomas par nelegāla satura izplatīšanu. Turklāt policija var vērsties nevis pret nelegālā satura lietotāju, bet pret izplatītāju, kas attiecīgi ir kāds komersants vai “amatnieks ar zelta rokām”, kas ir šādu iespēju nodrošinājis,” skaidro I. Mitrošenko.
Viņš uzsver, ka nedraudzīgo valstu audiovizuālā satura patērēšana ir bīstama tendence, jo safabricētā un nepatiesā informācija indē pierobežas iedzīvotāju prātus, un tad lojalitāti valstij grūti panākt.
“Šis jautājums risināms plašāk. Iedzīvotāji patērē informācijas avotus, kuru lietoto valodu viņi saprot. Tie ir krievu valodā runājošie un domājošie cilvēki, kuri, visticamāk, valsts valodu neapgūs nekad. Ja iedzīvotāji nesaprot latviešu valodu, viņi meklē avotus krievu mēlē un klausās vai skatās to, ko saprot,” uzskata policijas amatpersona, aicinot sabiedrību šim jautājumam pievērst uzmanību.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Uzbūvē novietni putnu turēšanai ārpus sprostiem

Iecavas pagasta olu ražotāja AS “Balticovo” uzbūvējusi modernu jaunputnu novietni, kurā ārpus sprostiem aug 166 tūkstoši cāļu, informē komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.
Jaunajā būvē investēti 3,9 miljoni eiro. Novietnē no cāļiem audzē dējējvistas, lai nodrošinātu uzņēmuma vairākas ražotnes.
“Pašlaik “Balticovo” kūtīs Latvijā ir 3,5 miljoni vistu, no kuriem viens miljons – jaunputni, kas īpaši pielāgotās jaunputnu novietnēs no dzelteniem cālīšiem izaug par dējējvistām,” stāsta uzņēmuma pārstāvis. “Tā kā “Balticovo” ir apņēmies tuvāko gadu laikā pilnībā pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu dētām olām, ir ļoti svarīgi, ka pie šādiem apstākļiem vistas radina jau kopš mazotnes.”
Jaunajā novietnē kopš janvāra ārpus sprostiem mitinās cāļi, kuri 16 nedēļās izaug par jaunām dējējvistām. Jauno novietni projektēja un būvēja arhitektūras un inženierijas birojs “SEP”.
T.Auškāps skaidro – šīs novietnes būve ir viens no posmiem vairāk nekā 100 miljonu eiro investīciju projektā, kura mērķis ir jaunu vistu novietņu būvniecība, lai nodrošinātu “Balticovo” pāreju uz ārpus sprostiem turētām vistām.
“Šāda saimniekošana ļauj “Balticovo” nodrošināt pilnīgu kontroli pār olu. Tas nozīmē, ka daudzi olu ražošanas procesi notiek uzņēmuma iekšienē – barību vistām ražo uzņēmuma paspārnē, olu kvalitāti pārbauda savā laboratorijā, olas šķiro un iepako pašu šķirošanas centros. Pat olu čaumalām ir pielietojums – tās iestrādā lauksaimniecības zemēs, lai bagātinātu augsni, bet vistu mēsli pārtop biogāzē un biometānā, savukārt pārpalikumi – vērtīgā lauksaimniecības digestātā,” apraksta uzņēmuma pārstāvis.
“Balticovo” dējējvistu ganāmpulks ik dienu Latvijā saražo 2,5 miljonus olu.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Veido Sēlijas tautas bibliotēku

Biedrība “Ūdenszīmes”, kas apsaimnieko kādreizējo Kaldabruņas skolu, veidos Sēlijas tautas bibliotēku. Tā iecerēta kā vienotas informācijas datubāze par Sēlijas vēsturi, novadpētniecību, kultūru un radošajām personībām, krājuma veidošanas procesā iesaistot plašu sabiedrību, informē sadarbības kopienu tīkla “Sēlijas salas” pārstāvis Jānis Dzimtais.
Biedrība “Ūdenszīmes” sākusi projekta “Sēlijas viedā reģiona stratēģijas īstenošana. Vieta, kultūra, inovācijas” īstenošanu. Projektā tiks veidota Sēlijas tautas bibliotēka, kā arī izstrādāts Sēlijas kultūras kanons.
Sēlijas tautas bibliotēka būs konceptuāli pirmā bibliogrāfiska resursu krātuve, kas savos mērķos par galveno krājuma veidošanas koncepciju izvirzījusi visas Sēlijas materiālu apkopošanu.
Ikviens aicināts iesaistīties krājuma veidošanā un ziedot drukātos materiālus par Sēliju. Tās var būt grāmatas, brošūras, bukleti, pastkartes, kas ietver informāciju par Sēlijas vietām vai ar Sēliju saistītiem tematiem. Bibliotēkā gaidīti arī Sēlijas autoru darbi — gan zināmu literatūras klasiķu, gan mūsdienu rakstnieku izdevumi. Lielu uzmanību krājuma veidošanā veltīs novadpētniecībai, tāpēc īpaši gaidīti arī Sēlijas pagastu un mazpilsētu izdotie materiāli, ceļveži, vēstures grāmatas.
Sēlijas tautas bibliotēka tiek veidota kā sabiedriska iniciatīva, un tās krājums būs neatkarīgs no publisko valsts un pašvaldības dibināto bibliotēku resursiem. Bibliotēka atradīsies bijušajā Kaldabruņas sākumskolā, Jēkabpils novada Rubenes pagastā. Darbalaiks būs pēc iepriekšējas pieteikšanās vai biedrības pasākumu laikā.
— Laikraksts “Staburags”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.