Dzirkstele.lv
Sociālās aprūpes centru klienti dzied kopā ar slavenībām
Neretas kultūras centrā izskanējis sestais mūzikas festivāls “Latgales balsis”. To tradicionāli rīko valsts sociālās aprūpes centrs “Latgale” un šajā pasākumā uz skatuves kopā ar centra iemītniekiem kāpj arī Latvijā populāri mūziķi.
Līdz šim festivālā piedalījās centra “Latgale” filiāļu klienti, bet pagājušajā gadā tā vadītāja Aija Lapiņa solīja dalībnieku loku paplašināt. Šogad uz skatuves kāpa arī viesi no valsts sociālās aprūpes centriem Kurzemē, Zemgalē, Rīgā un arī Lietuvā.
Tradicionāli kopā ar aprūpes centru iemītniekiem festivālā piedalās Latvijā zināmi mākslinieki. Inta Klimoviča, VSAC “Latgale” sabiedrisko attiecību speciāliste, stāsta, ka šogad “Latgales balsis” uzņēma 43 aprūpes centru klientus, kā arī 21 mākslinieku un centru darbinieku. Viņu vidū arī soliste Kristīne Šomase, Latgales džeza kluba vadītāja Inna Kralika, kuras festivālā piedalās no pirmās reizes. Šajā pasākumā dziesmu “Manai dzimtenei” kopā ar dalībniekiem dziedāja bijušais Valkas novada mērs un ansambļa “Bumerangs” solists Vents Armands Krauklis. Inta Klimoviča saka, ka mākslinieki piedalās bez atlīdzības, bet ne katrs gatavs ziedot savu laiku bez samaksas.
— Laikraksts “Staburags”
Lieguma laikā pieķer maluzvejniekus
Valsts vides dienesta (VVD) inspektori sadarbībā ar Zemessardzes kājnieku bataljonu veikuši zvejas kontroles reidus Vaidavā, Gaujā, Vizlā, Rauzā, Palsā un Vecpalsā. Pārbaudes laikā Vecpalsas upē Virešu pagastā konstatēts rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpums – lašveidīgo sugas zivju nelikumīga ieguve ar aizliegtu ieguves rīku – žebērkli.
Kā informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska, maluzvejnieki savā lomā plānoja paturēt divus taimiņus, par ko uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Oktobrī un novembrī, kad Latvijas upēs notiek lašu un taimiņu masveida migrācija un nārsts, Valsts vides dienests organizē pastiprinātu lašupju uzraudzību. No visiem gadījumiem, kuros iesaistīti maluzvejnieki, tikai desmit, piecpadsmit procentu gadījumos izdodas notvert vainīgos, kā teikt, pie rokas. Šis ir bijis viens no tādiem gadījumiem.
Pārvalde izmanto mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā, kā arī pakāpeniski aizvien tiek papildināts jau esošais tehniskais aprīkojums. “Patiesībā novērojumi liecina, ka šī tendence mainās. Agrāk maluzvejnieki uzdarbojās tieši pa naktīm, bet šobrīd gana droši jūtas arī dienas gaišajā laikā. Tātad pārkāpumu veicēji rosās neatkarīgi no diennakts laika,” pamato Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs Toms Arnavs.
Maksimālais sods fiziskām personām par makšķerēšanas pārkāpumiem ir 350 eiro, bet par rūpnieciskās zvejas pārkāpumiem fiziskām personām maksimālais sods ir 700 eiro, juridiskām personām 4300 eiro. Gadījumos, ja nodarīts kaitējums zivju resursiem, tad persona papildus minētajam maksā nodarīto kaitējumu zivju resursiem, kas ir 715 eiro par vienu lasi vai taimiņu.
Jāuzsver, ka nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajām zivīm, kas migrācijas un nārstošanas laikā kļūst vieglāk pieejamas un iegūstamas to gaļas un ikru kārotājiem. VVD atgādina – lašu un taimiņu ieguve ir aizliegta visā Latvijā.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Būs jauns klientu apkalpošanas centrs
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Alūksnes klientu apkalpošanas centra ēka ir sliktā tehniskajā kārtībā, turklāt nepieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tādēļ tuvākajā laikā tiks uzsākta jaunas ēkas būvniecība, kas būs līdzās tehniskās apskates līnijai. Kad tā varētu būt gatava, konkrēti termiņi pagaidām netiek minēti.
Valsts akciju sabiedrības akcionāri atbalstījuši CSDD Alūksnes klientu apkalpošanas centra ēkas būvniecības realizāciju un līguma slēgšanu par apbūves tiesību nodibināšanu CSDD uz Alūksnes draudzei piederošo zemes gabalu Rūpniecības ielā, Alūksnē. Zemesgabala platība ir 2927 kvadrātmetri, vēsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks Mārtiņš Mālmeisters.
CSDD Alūksnes klientu apkalpošanas centrs, kur klientiem tiek nodrošināti transportlīdzekļu reģistrācijas un tehniskās apskates pakalpojumi, vēsturiski atrodas nomātās telpās Alūksnē, Rūpniecības ielā 3. “Iznomātās telpas direkcija uztur kārtībā, ir veikts kosmētiskais remonts, taču tās atrodas ēkas otrajā stāvā, kas apgrūtina klientu apkalpošanu, kā arī netiek nodrošināta pieejamība klientiem ar kustību traucējumiem, un ēka kopumā ir sliktā tehniskā kārtībā. Lai arī turpmāk nodrošinātu CSDD klientu apkalpošanu Alūksnes novadā – racionālākais un ilgtspējīgākais risinājums ir iespēja izbūvēt jaunu klientu apkalpošanas centra ēku līdzās tehniskās apskates līnijai,” stāsta M. Mālmeisters.
Uz jautājumu, kad varētu sākties būvniecība, konkrēti termiņi vēl netiek nosaukti. “Process ir uzsākts, bet ar būvniecību un tā dokumentāciju nekad neko nevar prognozēt. Skaidrs ir tas, ka būvniecība tiks uzsākta tuvākajā laikā,” saka CSDD pārstāvis.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”
Ar 12 lielizmēra salmu lellēm pievērsīs uzmanību vardarbībai
Lai pievērstu Latvijas sabiedrības uzmanību arvien pieaugošajai vardarbības problēmai, Jelgavas Zonta klubs Jelgavā īsteno projektu, kura mērķis ir likt cilvēkiem aizdomāties par vardarbību pret sievieti un, protams, iesaistīties tās mazināšanā. Viena no aktivitātēm “Salmiem nesāp, bet sievietei? Atpazīsti vardarbību!” notiks 26. novembrī pulksten 12, kad tiks atklātas vides instalācijas – 12 lielizmēra salmu lelles. Instalācijas būs novietotas intensīvas sabiedrības kustības vietās.
22 sabiedrībā zināmas sievietes savām rokām veidoja šīs lelles. Katrai lellei pievienots patiess dzīvesstāsts, kas palīdzēs ne tikai atpazīt tos vardarbību veidus, par kuriem cilvēki pat neaizdomājas, bet tiks arī pievienots rīcības algoritms, saskaroties ar šādu situāciju. Šī aktivitāte notiek starptautiskās kampaņas “16 dienas pret vardarbību” laikā.
“16 dienas pret vardarbību” ir globāla kampaņa, kas tiek atzīmēta vairāk nekā 180 valstīs un kuras mērķis ir palielināt informētību par vardarbību pret sievietēm un meitenēm, iedrošināt sabiedrību aktīvi cīnīties pret vardarbību visos tās veidos. Šī ikgadējā kampaņa sākas 25. novembrī – Starptautiskajā dienā pret vardarbību pret sievietēm – un turpinās līdz 10. decembrim – Starptautiskajai cilvēktiesību dienai. Līdz šim datumam Jelgavā būs apskatāmas arī vides instalācijas ar tām pievienotajiem dzīvesstāstiem.
Instalācijas atklāšanas laikā notiks arī apbalvošanas ceremonija “No sirds uz sirdi”. Šogad tiks apbalvoti speciālisti un aktīvisti, kuri ar savu darbu ir sekmējuši sieviešu tiesību aizstāvību un uzlabojuši viņu tiesību ievērošanu Jelgavas pilsētā un novadā.
To, ka vardarbība mūsu valstī ir ļoti liela problēma, atklāj Valsts policijas (VP) 2023. gada pārskata dati. Kā ģimenes konflikts reģistrēti 3705 notikumi – par 112 vairāk nekā 2022. gadā. Ziņojumu skaits sociālajiem dienestiem ir audzis par vairāk nekā 19% (1342/+218), saņemti 894 (+327) tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību – pieaugums nedaudz virs 57%.
— Laikraksts “Zemgales Ziņas”
#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”
Reklāma