Sendijs Ainārs Mednis brīvprātīgi apvieno Galgauskas jauniešus un iestudē izrādi

Galgausnietis Sendijs Ainārs Mednis ar savu piemēru spēj iedvesmot, iedrošināt un motivēt arī citus. Viņš ir pārliecinājies, ka darbošanās brīvprātīgi sniedz gandarījumu ne tikai pašam, bet arī cilvēkiem, kas iesaistās vietējās kopienas dzīvē.

Sendijs ir izveidojis jauniešu grupu “Talantīgie”, kas darbojas, lai padarītu ikdienu krāsaināku un iepriecinātu citus, kā arī regulāri organizē galda spēļu vakarus Galgauskas kultūras namā. Sendijs noteikti ir piemērs tam, kā dot ieguldījumu sava pagasta dzīvē. Viņš labprāt uzņemas iniciatīvu. “Ir cilvēki, kas grib kaut ko darīt, bet nedara, un man tas šķiet jocīgi, jo kas tad īsti attur darboties? Iespējas darīt ir! Acīmredzot, cilvēkiem vajag kādu, kurš uzņemas iniciatīvu, un tad cilvēki ir gatavi iet un darīt,” saka Sendijs.

Vēlme darīt – jau kopš bērnības

“Es vienmēr cenšos darīt to, kas man patīk,” par sevi saka Sendijs. Galgauskas pamatskolas 9.klasi viņš atminas, kā tādu pieturas punktu, kad sācis ļoti aktīvi iesaistīties pagasta sabiedriskajā dzīvē, apmeklējis dažādus pasākumus Gulbenē, ko organizēja jauniešu centrs “Bāze”. Sendijs iesaistījās arī Galgauskas amatierteātrī. “Tā viss kaut kā arī iesākās. Vēlme darīt man ir bijusi kopš bērnības. Pamazām tas piepildās. Ir daļa cilvēku, kuri, lai iesaistītos pagasta dzīvē, ir jāuzrunā, jāpaskubina, un ir tādi, kas nāk paši,” novērojis Sendijs, kurš vienmēr ir lepojies ar to, kas viņš ir. “Tehnikumā smējos, ka esmu no dižpilsētas Galgauskas. Man jautāja: kāpēc dižpilsēta? Un es atbildēju: jo Galgauskā ir viss,” smaida Sendijs.

Iekšējo sajūtu vadīts

Par to, kā radās “Talantīgie”, kuri pavisam nesen, Lieldienās Galgauskas kultūras namā publiski rādīja savu pirmizrādi, Sendijs atzīst, ka vēlējies noorganizēt kaut ko nebijušu. “Kovida laikā bija periods, kad cilvēki atkal drīkstēja satikties. Mēs satikāmies ar Galgauskas amatierteātra “Rekvizīts” režisori Pārslu Lazdiņu, un viņai padomā bija viena brīnišķīga luga, ko varētu spēlēt. Man tā ļoti iepatikās. Laiks gāja, un es to lugu visu laiku turēju prātā. Pārslai īsti nebija redzējuma, kā šo lugu izspēlēt, savukārt es vairs nespēlēju “Rekvizītā”. Teicu Pārslai, ka man ļoti patīk šī luga, un man ir redzējums, kā to izspēlēt ar bērniem un jauniešiem, un, ja viņai nekas nav pret, tad es labprāt noorganizēju jauniešu grupu, un mēs to nospēlētu. Viņa neiebilda, un es sāku darboties. Uzaicināju jauniešus, dabūju atļauju, ka drīkstu darboties kultūras namā. Pamazām sākām mēģināt. Tā bija pagājušā gada nogale – oktobris, novembris. Es neesmu mācījies režiju. Darbojos pēc iekšējām sajūtām un, protams, man ir uzkrāta pieredze, jo pats esmu spēlējis teātrī. Šī luga ir par vēju. Autors tai nav zināms. Tā ir ar dziļu domu un fantāziju pilna. Pēc pirmizrādes atsauksmes no vietējiem dzirdu ļoti labas, līdz ar to esmu vēl priecīgāks. Bija pat diskusija par lugas domu, kā nu kurš to bija sapratis. Un jautāja man, kuram ir taisnība. Atbildēju: tā kā esi iedomājies tu un redzējis tu, tā arī ir taisnība. Un arī otram ir taisnība, kaut viņš šo domu sapratis citādāk. Tā ir patīkama sajūta redzēt, ka cilvēki iedziļinās,” uzsver Sendijs, kuru noteikti saista radoša darbošanās, tāpēc viņš labprāt iejūtas režisora lomā, īpaši ar tik atsaucīgiem cilvēkiem, kādi darbojas “Talantīgajos”. Emocijas, ko dod bērni, atsverot visu. “Reizēm uz mēģinājumu pēc darba ierodos noguris, un pretī skrien bērns, kurš samīļo, smaida, un tas viss ir tik patiesi. Tajā mirklī tu tā kā atdzīvojies – prieks un enerģija rodas pati no sevis. Katrs mēģinājums mums notiek neformālā, brīvā gaisotnē,” stāsta Sendijs.

Par Sendiju Aināru Medni
• Dzīvo: Galgauskā.
• Mācījies: Galgauskas pamatskolā, Smiltenes tehnikumā apguva celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa arodu.
• Strādā: zemnieku saimniecībā “Torņakalns”.
• Vecums: 24 gadi.

“Talantīgie” patiešām ir talantīgi

Viņu priecē, ka tie, kas darbojas “Talantīgajos”, to dara ar prieku. “Bērni pat cītīgāk apmeklē mēģinājumus, nekā daži pieaugušie. Viņiem patīk, grib iesaistīties un viņiem ir jādod iespēja! Gribu, lai viņi redz un saprot, ka es atbalstu un esmu gatavs palīdzēt, ja nepieciešams,” saka Sendijs. “Talantīgie” apvieno 18 cilvēkus. “Tas ir pietiekami, lai darītu brīnumus. Bet es ceru, ka mūs būs vēl vairāk,” saka Sendijs. Katram, kurš ir starp “Talantīgajiem”, viņš velta siltus vārdus. “Ne jau tāpat vien ir dots nosaukums “Talantīgie”. Mēs tiešām arī esam talantīgi. Ir, kas dzied, ir, kas dejo, ir, kas dzied un dejo, spēlē kādu mūzikas instrumentu, vienai jaunietei jau ir sava lauku saimniecība,” stāsta Sendijs.

Sendijs cer, ka šo lugu kaut kur izdosies atkārtot, bet daudz kas esot atkarīgs no kultūras namiem un pārrunām. “Esmu uzrunājis dažus kultūras namus, un viens no tiem ir ārpus mūsu novada. Atbildi pagaidām neesmu saņēmis, bet vadītājas ir ļoti atsaucīgas, un, iespējams, mēs kaut kur spēlēsim vēl,” saka Sendijs.

Arī nākotnes plāni “Talantīgajiem” ir. “Ir jāturpina veidot teātra izrādes. Šobrīd plānā ir jauna izrāde ar dziļu domu. Bet, manuprāt, tā ir ļoti sarežģīta, lai to spēlētu uz skatuves. Man radās ideja to veidot video formātā brīvā dabā attiecīgos laika posmos – rīts, vakars, ābeļziedu laiks. Vai tas sanāks? Nezinu. Tas prasīs ļoti daudz laika, arī aktieru visu nav. Trūkst vīriešu, un viņus ir grūti iesaistīt. Esmu apzvanījis vairākus un uzrunājis, bet nesekmīgi. Un tas ir saprotams, ir darbs un grūti to visu apvienot,” saka Sendijs.

Spēles ir spēlētas visos laikos

Arī galda spēļu vakari Galgauskas kultūras namā ir Sendija ideja. “Tā kopā būšana ir enerģijas apmaiņa. Atnāk dažāda vecuma cilvēki, un forši kopā pavada laiku. Varbūt seniorus reizēm māc bažas, ko tad viņš tur kopā ar jaunajiem, bet jaunie ir forši! Manuprāt, viņi ir daudz, labsirdīgi, vairāk izstrāvo pozitīvo enerģiju. Ja godīgi, es pats esmu bijis huligāns. Prātā bija blēņas, un tās tika arī realizētas,” atminas Sendijs.

Ideja par galda spēļu vakaru organizēšanu viņam ienāca prātā, atminoties, ka savulaik tās spēlēja gan vecāki, gan vecvecāki. “Jā, ir pasākumi, bet jebkurš pasākums ir vairāk vai mazāk domāts kādai konkrētai auditorijai. Un tad man radās doma, kāpēc ne spēļu vakari! Spēles ir spēlētas visos laikos. Vērsos ar šo ideju pie kultūras nama vadītājas. Viņa atbalstīja. Meklēju spēles, jo to nebiju. Bija, kas noziedoja savas spēles, kaut ko nopirku un organizēju. Pirmais galda spēļu vakars notika februārī. Un cilvēki labprāt iesaistījās. Kopā bijām 18 aktīvi galda spēļu spēlētāji. Es to darīju sava prieka pēc, un, ja būtu atnākuši divi cilvēki, arī priecātos,” saka Sendijs.

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.