
Valsts kontrole nupat publiskojusi secinājumus saistībā ar tās veikto lietderības revīziju “Reformu nav, personāla trūkst – kurp virzās stacionārā veselības aprūpe?”. Konstatēts, ka diemžēl ik gadu Latvijas slimnīcām novirzītie vairāk nekā 700 miljoni eiro – gandrīz 40 procenti no veselības aprūpes budžeta – tiek izmantoti nevis, lai nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi, bet lai uzturētu vēsturiski izveidoto sadrumstaloto slimnīcu tīklu. Tāpēc nepieciešamas pārmaiņas slimnīcu tīklā un finansēšanas sistēmā, norāda Valsts kontrole.
Sakrīt Valsts kontroles un Veselības ministrijas viedoklis
Valstī slimnīcu skaits pēc 2020. gada reformas ir nevis samazinājies, bet pat pieaudzis līdz 41. Slimnīcu dalījums piecos līmeņos praksē nestrādā, un pakalpojumu saturs un kvalitāte būtiski atšķiras – pausts ziņojumā. Uzņemšanas nodaļās nav nodrošināta vairāk nekā puse no vajadzīgajām dežūrām; tās bieži pilda nesertificēti ārsti, bet atsevišķiem ārstiem uzrādītas neiespējamas darba slodzes – līdz 452 stundām mēnesī.
Valsts kontroles veiktās revīzijas ziņojums ietver ieteikumus Veselības ministrijai. Skaidri norādīts uz nepieciešamību optimizēt slimnīcu tīklu un noteikt to līmeņus atbilstoši faktiski sniegtajiem pakalpojumiem. Valsts kontrole aicina to paveikt ne vēlāk kā līdz 2029. gadam.
“Ir nepieciešams veikt izmaiņas slimnīcu tīklā,” teikts Veselības ministrijas sagatavotajā atbildē Valsts kontrolei sakarā ar tās veikto revīziju. Arī piebilsts: “Objektīva situācijas analīze ir būtiska, lai pieņemtu pamatotus lēmumus turpmākajām reformām.” Ministrija ir norādījusi, ka mediķu piesaistē un noturēšanā slimnīcas konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar privāto sektoru.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumu Veselības ministrija uzskata kā atbalstu ieplānotajām darbībām slimnīcu tīkla reformas īstenošanā Latvijas iedzīvotāju interesēs. Taču veselības ministrijas publiski paustais viedoklis arī liecina – slimnīcu vadības un pašvaldības pretojas gaidāmajai reformai. Būtiski arī, ka pašvaldības ir vairāku slimnīcu līdzīpašnieces.

Balvos slimnīcas līdzīpašniece – Gulbenes novada pašvaldība
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” kritiski pieminēta vien saistībā ar pediatrijas gultu skaitu, salīdzinot ar citām šāda paša līmeņa slimnīcām valstī.
Piecās III līmeņa ārstniecības iestādēs ir no 4 līdz 12 pediatrijas profila gultām, no kurām divās – SIA “Ogres rajona slimnīca” un SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” – mazāk par 10 gultām. Iedzīvotāji nereti salīdzina Balvos pieejamos medicīnas pakalpojumus un kvalitāti ar tiem, ko nodrošina slimnīca Madonā vai Alūksnē.
Gan SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, gan SIA “Madonas slimnīca” atbilst III līmeņa šādām stacionārajām ārstniecības iestādēm. Pavisam šim līmenim valstī atbilst septiņas slimnīcas, ieskaitot arī Cēsu, Dobeles, Jūrmalas, Kuldīgas un Ogres slimnīcas. Pacientu skaita ziņā SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” 2024. gadā starp III līmeņa slimnīcām ir bijusi priekšpēdējā vietā aiz SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca”. SIA “Alūksnes slimnīca” atrodas kategoriju zemāk – kā II līmeņa slimnīca.
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” ir privāta kapitālsabiedrība. 13,13 procenti kapitāldaļu pieder Gulbenes novada pašvaldība, 29,21 procents – Balvu novada pašvaldība un 57,66 procenti – SIA “Medicīnas sabiedrību vadība”. Šogad pēc Gulbenes novada pašvaldības pasūtījuma neatkarīgie eksperti Dace Krupenko un Zigmunds Brūvers izvērtēja šīs pašvaldības lietderību saglabāt dalību SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”. Tika rekomendēts saglabāt tiešo līdzdalību minētajā ārstniecības uzņēmumā. Novada deputāti par to nobalsoja novada domes 27. marta sēdē. Eksperti vispusīgi pamatoja, kāpēc Balvu slimnīca ir svarīga arī Gulbenei.
Balvos, Vidzemes ielā 2, ir šādas nodaļas: intensīvas terapijas, terapijas ar neiroloģijas un hronisko pacientu aprūpes gultām, ķirurģijas ar traumatoloģijas gultām, ginekoloģijas un dzemdību, uzņemšanas, ambulatorā, radioloģijas.

Vai Gulbenes novada domes deputāti visi domā vienādi?
“Dzirkstele” aptaujāja vairākus Gulbenes novada deputātus, lai noskaidrotu viņu viedokli šajā jautājumā.
Guntis Princovs saka: “Ir jācīnās par neatliekamās palīdzības profila saglabāšanu Balvu slimnīcai, un tas jau tiek darīts.”
Deputāts Dāvis Uiska pauž: “Man vairāk jāiedziļinās šajā jautājumā. Pagaidām nevarēšu sniegt konkrētu atbildi.”
Normunds Audzišs teic: “Balvu slimnīcas profila samazināšana ir nepieļaujama, jo tā apdraud iedzīvotāju dzīvības un valsts drošību! Samazinot profilu, slimnīca vairs nepilda savu funkciju – nodrošināt neatliekamo palīdzību pierobežā. Šāda rīcība neatbilst Satversmes 111. pantam, kur teikts, ka valstij jānodrošina ikvienam iedzīvotājam veselības aprūpe. Slimnīcas profila likvidācija būtiski apdraudētu šī principa īstenošanu Latgales un Vidzemes pierobežā. Zelta stunda medicīnā nozīmē dzīvību vai nāvi. Valsts veselības aprūpes attīstības pamatnostādnes paredz reģionālo pieejamību. Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likums paredz, ka valstij jāspēj reaģēt uz krīzēm. Slimnīcas profila zaudēšana pierobežā radītu apdraudējumu drošībai. Riskēt ar cilvēku dzīvībām, lai ietaupītu dažus tūkstošus eiro? Tiešām esam tik tālu? Pašvaldība tam nepiekrīt un nostājas par profila saglabāšanu.”
Artūra Smagara viedoklis: “Protams, ir jāiestājas par to, lai medicīnisko pakalpojumu klāsts ir pēc iespējas lielāks un pieejamāks. Ja neatliekamā medicīniskā palīdzība netiks nodrošināta Balvos, bet citās slimnīcās, var izrādīties, ka nokļūšanai līdz tai kādam pacientam var kļūt izšķiroša veselības un dzīvības saglabāšanā. Cik vien iespējams, pašvaldībai ir jāiesaistās, jārunā ar Veselības ministriju.”
Andis Caunītis uzskata: “Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas statuss Balvu slimnīcā – tā ir ne tikai Gulbenes novada un citu apkārtējo pašvaldību nepieciešamība. To vajag katram iedzīvotājam, paļaujoties, ka palīdzība nepieciešamības gadījumā tā tiks sniegta operatīvi. Svarīgi, kāds ir attālums līdz slimnīcai. Taču otrs jautājums, par ko nevar klusēt, ir pacientu mirstība šajās mazajās slimnīcās. Atceros, ka koronavīrusa pandēmijas laikā SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” vadība neslēpa: katrs piektais pacients pēc šīs saslimšanas no slimnīcas vairs neatgriezās mājās. Bet lielajās Rīgas slimnīcās pandēmijas laikā pacientu mirstība nebija tik ievērojama. Ir starpība. Par to ir jārunā.”
UZZIŅA: SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”
● SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” atbilst III līmeņa slimnīcas statusam, kurā jānodrošina:
● Seši profili: terapija; hronisko pacientu aprūpe; ķirurģija; ginekoloģija; grūtniecības un dzemdības; pediatrija;
● Neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšana 24 stundas diennaktī – pieci speciālisti: internists, ķirurgs, anesteziologs/reanimatologs, ginekologs un pediatrs;
● Bez tam papildus var tikt nodrošināta darbība atbilstoši traumatoloģijas un neiroloģijas profilam.
Avots: Veselības ministrija
Vai uztrauc, ja šī nebūs vairs neatliekamās palīdzības slimnīca?
Pēc 16. septembra “Dzirksteles” publikācijas “Varam palikt bez neatliekamās palīdzības slimnīcas Balvos” laikraksta portālā lasītāji ir pauduši atšķirīgus viedokļus – no agresīvas vienaldzības līdz atzinīgiem vārdiem, kas veltīti šai slimnīcai.
“Insultiem un infarktiem Balvu slimnīcu neiesaku. Un vispār neiesaku,” vēsta kāds ieraksts portālā. “Domāju, ka vajag stiprināt Madonas slimnīcu,” raksta cits. Vēl kādam ir viedoklis: “Labi, ka ir tāda Balvu slimnīca. Man vecāki un vīra vecāki ir ārstējušies Balvu slimnīcā. Normāla attieksme pret visiem. Ļoti nepatīkami, ka paši iedzīvotāji grib, lai tik likvidē.” Pozitīvi izteicies vēl kāds: “Visiem veselību, izturību šajā sarežģītajā laikā un mediķiem (arī Balvu slimnīcā) milzīgs paldies, ka jūs esat!” Vēl kāds domā tā: “Ja uz Balviem, tad jāņem līdz baltas čībiņas katram gadījumam. Kāpēc tad lielākā daļa cilvēku lūdzas, lai neved uz Balviem, tas jau vien ir rādītājs, ka tur nav viss kārtībā.”
UZZIŅA: Neatliekamā medicīniskā palīdzība
Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek nodrošināta dzīvībai kritiskos gadījumos
Uz 113 jāzvana, ja: cilvēks ir bezsamaņā; ir dzīvībai bīstama asiņošana; gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks, u.c.); ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu; ir vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu; jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.
Avots: Nacionālais veselības dienests
Izveidots informatīvais tālrunis 67 337 750
Lai nodrošinātu iespēju pašiem tuvākajiem noskaidrot, kurā slimnīcā mediķi pacientu nogādājuši, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir izveidojis īpašu informatīvu tālruni – 67 337 750. Zvanot uz šo tālruni, jāņem vērā, ka dienests informāciju drīkstēs sniegt tikai tad, ja portālā E-veselība pacients iepriekš būs norādījis, ka esat viņa kontaktpersona.
Avots: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests


#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.