Ukrainai ES kandidātvalsts statuss būtu nozīmīgs; ES šobrīd tiek spriests, kā radīt Ukrainas atjaunotnes fondu

Līdztekus Krievijas īstenotajai militārajai agresijai Ukraina iesniegusi pieteikumu par tās uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES) un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis ES vadību pēc iespējas ātrāk izskatīt šo jautājumu. Latvija ir paudusi pilnīgu savu atbalstu, un 1.martā debatēs arī Eiropas Parlamenta (EP) deputātu vairākums pauda atbalstu kara pārņemtajai valstij un centieniem tuvināt to Eiropas kopienai, kā arī pieprasīja stingrākas sankcijas pret Krieviju.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atklāti pauda, ka ukraiņi “ir piederīgi mums, viņi ir vieni no mums un mēs vēlamies, lai viņi iestājas”. Arī EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete uzskata, ka “varonīgās ukraiņu tautas nākotne ir ES un pirmais solis šajā ceļā ir kandidātvalsts statusa piešķiršana”.

Statuss kā spēcīga politiska vēsts
“Šis statuss vēl nav piešķirts, jo ir jāatrod vienprātība šajā jautājumā. EP balsojumā par rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā absolūtais vairākums atbalstīja pantu, kurā aicinām Eiropas institūcijas strādāt pie tā, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, bet bija deputāti, kas atturējās vai balsoja pret. Lēmums pēc būtības ir politisks, nevis ekonomisks, jo Ukraina ir ierauta karā. Šī statusa piešķiršana Ukrainai būtu ļoti spēcīga politiska vēsts, kas pateiktu, ka mēs viņus gaidām un ka viņi nav vieni, un tas būtu signāls pasaulei un pašai Krievijai. Šī vēsts var palīdzēt arī kara beigu posmā un sarunās par pamieru,” skaidro S.Kalniete.
Kandidātvalsts statusu piešķir Eiropadome, pamatojoties uz EK atzinumu, kas tiek sagatavots pēc tam, kad no valsts ir saņemts pieteikums dalībai ES. Pievienošanās process sākas tikai ar Eiropadomes vienbalsīgu lēmumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu. Piemēram, Turcijai tas ilgst 35 gadus (kopš 1987.gada). Izskanējuši viedokļi, ka Ukraina varētu kļūt par ES dalībvalsti triju līdz piecu gadu laikā.
“Šodien Putins vairāk runā par NATO un kategoriski iebilst Ukrainas vēlmei tajā iestāties. Tomēr, atskatoties 2013.gada rudenī, kad Putins iebilda pret Ukrainas un ES asociācijas līguma parakstīšanu, sākās Maidans un cilvēki izgāja ielās un protestēja. Faktiski viņš iebilda arī pret Ukrainas pievienošanos ES, lai arī tur nekāda militārā alianse nav,” stāsta EP deputāte.
Lai arī kandidātvalsts statuss paredz patstāvīgas īpašas palīdzības programmas ar ievērojamiem finanšu līdzekļiem, ES atbalsts Ukrainai ir apsolīts jau šobrīd neatkarīgi no tā, vai tai būs kandidātvalsts statuss vai ne.

ES atbalsts ir ievērojams
Šobrīd ES tiek spriests par veidiem, kā radīt Ukrainas atjaunotnes fondu. “Eiropas budžetā tādas naudas nav, tomēr varam rīkoties līdzīgi, kā pēc pandēmijas, kad aizņēmāmies 700 miljardus, lai Eiropa varētu atspirgt. Līdzīgā veidā mēs varam aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos nepieciešamo naudu Ukrainas atjaunošanai,” prognozē EP deputāte.
Izziņota ir arī Donora konference, kurā varētu piedalīties arī citas valstis ārpus ES, piemēram, ASV, Kanāda, Austrālija, Japāna, bagātās arābu pussalas valstis, kas kopā varētu savākt ievērojamas atbalsta summas.
Šobrīd būtiskākie risināmie jautājumi saistās ar akūti nepieciešamo militāro un humāno palīdzību. “Šis karš šobrīd ir pārvērties par pilnīgi nežēlīgu Ukrainas zemes izdedzināšanu. Līdzīgu taktiku Krievijas karaspēks lietoja Čečenijā, Groznijā un arī Sīrijā. Ir šausmīgi skatīties, kā tiek grautas Ukrainas pilsētas, kā civiliedzīvotāji cieš un ziemas laikā tiek atstāti bez jebkādām elementārām iespējām saņemt tīru ūdeni un siltumu. Polijas un Rumānijas robežas ir vienīgās, caur ko var sasniegt Ukrainu. Ungārija ir pateikusi, ka sniegs humāno palīdzību, bet neatļaus caur savu teritoriju vest militāro transportu. Tomēr būtu labi, ja varētu arī Ungāriju šim nolūkam izmantot,” komentē S.Kalniete.
No visām palīdzībām, ko NATO un ES sniedz, viena no svarīgajām ir sniegtie izlūkošanas dati. NATO dalībvalstīm izlūkošanas dienesti ir augstā līmenī, tāpēc ukraiņi saņem informāciju par Krievijas operāciju virzību. Tas viņiem ļauj savus “ne tik lielos militāros resursus pareizi izvietot”.
Viens no aktuāliem jautājumiem, ko uzsver Ukrainas prezidents, ir “debesu slēgšana virs Ukrainas”. “Tas nozīmētu, ka ikviena lidmašīna, kas ielidotu tās teritorijā, tiktu notriekta. Tas, protams, būtu jāveic ar NATO iznīcinātājiem un raķetēm, bet tas nozīmētu faktisku NATO iesaisti karā pret Krieviju. Tā ir ļoti bīstama situācija. Tomēr, diendienā vērojot Ukrainas ciešanas, spiediens, kas aug Eiropas un citu valstu demokrātiskajā sabiedrībā, liecina par to, ka viena daļa sabiedrības atbalstītu šādu NATO iesaistīšanos. Šobrīd svarīgi Ukrainu nodrošināt ar kaujas droniem un iznīcinātājiem. Pašlaik rit sarežģītas sarunas, Polija vēl nav pateikusi savu “jā”, bet es domāju, ka viņai nebūs citas izvēles, kā beigās piekrist militāram atbalstam. Tomēr nupat Putins paziņoja, ka jebkura šāda veida lidaparātu nodošana Ukrainas rīcībā būs uzskatīta par kara pieteikumu Krievijai,” riskus iezīmē S.Kalniete.

Sankcijas vēl nav galīgas
EP pauda nostāju, ka galvenajām pret Krieviju vērstajām sankcijām ir stratēģiski jāvājina Krievijas valsts ekonomika un rūpniecība. Tas, ka Centrālajai bankai ir nācies paaugstināt procentu likmes ar darījumiem, liecina par to, ka sankcijas darbojas. Šobrīd arī daudzi Krievijas naftas pircēji atsakās no darījumiem ar šo valsti, jo viņiem nav skaidrs, kādā veidā varēs norēķināties. Daudzas bankas šobrīd ir atslēgtas no SWIFT un sankcionētas, un jebkura sadarbība ar tām partneri paliek zem sitiena. Pat Ķīna, ar kuru ir parakstīts liels naftas piegādes līgums, ir atteikusies pirkt Krievijas naftu. Ieviesti vēl dažādi citi ierobežojumi.
“Taču, lai cik šīs sankcijas ir spēcīgas, vēl aizvien divas lielākās Krievijas bankas nav atslēgtas no SWIFT sistēmas. Tās ir bankas, caur kurām tiek maksāts par Krievijas gāzi, un katru dienu Kremļa koferos iekrīt 447 miljoni dolāru. Zinot, ka viens tanks maksā pusotru miljonu, tas nozīmē, ka visu laiku barojam Putina kara mašīnu. Esmu runājusi ar bijušo ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, un viņš pārliecināts, ka šobrīd ES gāzes krātuvēs ir pietiekami gāzes, lai varētu izturēt šo sezonu un vasarā risināt, ko darīt tālāk. Protams, Krievija ir liels gāzes ražotājs un būtu jārēķinās ar grūtībām, bet tas ir vienīgais veids, kā varam piespiest Putinu pie sienas un domāt par kara apturēšanu,” pauž S.Kalniete.

• Viktorija Slavinska-Kostigova

Fakti

Ukraina ciešākas attiecības ar pārējo Eiropu vēlējusies veidot jau kopš 1991.gada, kad izstājās no Padomju Savienības.
2014.gadā EP piekrita ES un Ukrainas asociācijas nolīgumam. Tas nodrošināja abpusēji brīvu piekļuvi tirgum, izveidoja ekonomisko integrāciju starp ES un Ukrainu.
Brīvās tirdzniecības nolīgums integrēja ES un Ukrainas tirgus, atceļot ievedmuitas nodokļus un aizliedzot citus tirdzniecības ierobežojumus.
ES ir Ukrainas galvenā tirdzniecības partnere, kas veido vairāk nekā 40 % no valsts starptautiskās tirdzniecības.
2017.gada aprīlī EP atbalstīja vienošanos par Ukrainas pilsoņu atbrīvošanu no ES īstermiņa vīzu prasības.
Pastāv dažādas ES iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt Ukrainas ekonomiku, atbalstīt tās zaļo pāreju un palīdzēt valstij veikt reformas.
Kopš 2014.gada ES un finanšu iestādes ir mobilizējušas vairāk nekā 17 miljardus eiro dotācijās un aizdevumos, lai atbalstītu reformas Ukrainā.
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ES ir mobilizējusi Ukrainai vairāk nekā 190 miljonus eiro, lai atbalstītu neatliekamās vajadzības un sociālekonomisko atveseļošanos, kā arī 1,2 miljardus eiro makrofinansiālai palīdzībai.
2021.gada decembrī pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti aicināja Krieviju izvest savu karaspēku, kas apdraud Ukrainu, un norādīja, ka par jebkādu Maskavas agresiju ir jāmaksā augsta ekonomiskā un politiskā cena.
24.februārī EP priekšsēdētāja Roberta Metsola un politisko grupu vadītāji nosodīja Krievijas militāro uzbrukumu Ukrainai.

Avots: “Europarl.europa.eu”