Skolēnu pārvadājumi norit pēc pašvaldības pasūtījuma un ne vienmēr sakrīt ar vecāku vēlmēm

Šajā mācību gadā Gulbenes novadā ir sešas pamatskolas un viena vidusskola, kurām visām dibinātāja ir pašvaldība. Skolu skaits gadu gaitā ir sarucis. Daudziem bērniem un jauniešiem ceļš uz savu izglītības iestādi vairs nav mērojams kājām.

Lielāko daļu bērnu līdz skolai aizved sabiedriskais transports. Šiem skolēniem tiek izsniegtas braukšanas kartes, par braucieniem ar pārvadātājiem norēķinās pašvaldība. Daudzus bērnus uz skolu aizved vecāki paši. Daļu bērnu uz skolu ved un pēc tam mājās atgādā skolēnu autobusi. Ir svarīgi, lai brauciens nepārsniegtu vienu stundu, kā to vēstulē Gulbenes novada pašvaldībai ir norādījis tiesībsargs, un lai bērni skolēnu autobusā justos droši un komfortabli.

Šajā un nākamajā mācību gadā skolēnu pārvadājumus novada skolu vajadzībām nodrošinās pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Gulbenes autobuss”. Arī iepriekš bija tāpat. Tagad uzņēmums, uzvarot pašvaldības izsludinātajā konkursā, veiks skolēnu speciālos pārvadājumus līdz 2026.gada 31.maijam – liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija. Maksimālā līgumcena, kuru ir noteikusi pašvaldība, ir ne lielāka par 700 000 eiro.

Ved arī kaimiņu novadu skolēnus

SIA “Gulbenes autobuss” ir jānodrošina skolēnu ikdienas pārvadājumi mācību dienās: Gulbenes novada vidusskolai – seši maršruti; Lejasciema pamatskolai – trīs maršruti; Lizuma pamatskolai – divi maršruti; Rankas pamatskolai – trīs maršruti; Tirzas pamatskolai – divi maršruti.

Šāds pakalpojums nav nepieciešams Stāķu pamatskolai. Savukārt Sveķu pamatskola pati ar savu transportu atved bērnus uz skolu un arī nogādā mājās – “Dzirkstelei” stāsta tās direktors Aigars Lasis.

No SIA “Gulbenes autobuss” maršrutiem nolasāms, ka uz Lejasciema pamatskolu tiek vesti bērni arī no Ilzenes, Zeltiņu, Strautiņu, Kalncempju pagasta Alūksnes novadā; uz Rankas pamatskolu – arī bērni no Smiltenes un Variņu pagasta Smiltenes novadā; uz Tirzas pamatskolu – arī no Cesvaines un Liezēres pagasta Madonas novadā.

Skolēnu autobusu reisu garums ir atšķirīgs, taču iekļaujas robežās no 50 līdz 100 kilometriem – “Dzirkstelei” saka pašvaldības vecākais loģistikas speciālists Juris Osis, kurš šajā amatā ir četrus gadus. Viņš tā īsti negrib piekrist tiesībsarga nesenajā vēstulē pašvaldībai norādītajam, ka Gulbenes novadā dažam skolēnam jāceļas pulksten 5.30, lai paspētu uz skolēnu autobusu, un ceļā uz izglītības iestādi ir jāpavada pusotra stunda.

Juris Osis saka – neviens skolēnu autobuss reisu nesāk agrāk par pulksten 7.00 un brauciens iekļaujas vienā stundā.

“Laukos reisi norit “astotniekā”. Autobuss nobrauc vienu cilpu, nogādā bērnus skolā, lai nav jāvizinās līdzi. Tad brauc otru cilpu. Piemēram, Lejasciema pamatskolas vajadzībām sanāk bērnam ceļā pavadīt 50 minūtes vai stundu,” stāsta J.Osis.

Tomēr esot arī izņēmuma gadījumi, kad braukšanai nepiemērotu ceļa apstākļu dēļ reiss var ieilgt, piemēram, slidenā laikā ziemā vai dubļainā laikā.

“Zemes ceļi nav sakārtoti un ne tikai tie. Ir ļoti kritisks asfaltētais ceļš no Lejasciema uz Zeltiņiem. Tas ir ļoti zemas kategorijas ceļš, to nekopj tik bieži, kā vajadzētu. Ziemā šis posms ir tiešām sarežģīts,” “Dzirkstelei” stāsta Lejasciema pamatskolas direktore Ineta Maltavniece.

Savukārt Rankas pamatskolas direktore Aiga Loseva “Dzirkstelei” saka – sliktos laika apstākļos ir bažas par Druvienas ceļu. Ļoti negriboties, ka bērni stāv un salst, gaidot autobusu. Bijuši gadījumi, kad skola situācijas risina pati.

“Mēs jau šoferu maizes garoziņu neredzam. Ziemā, atkusnī, atkalā šoferiem ir jāpaliek sirmiem matiem. Uz ceļa pat kājās nostāvēt nevar, bet bērnus vajag izvadāt uz skolu un atpakaļ uz mājām. Atbildība ir liela. Man liekas, ka brīžiem mēs to atbildību līdz galam nenovērtējam,” saka J.Osis.

Ja ir slideni ceļi, šoferis par to ziņo pašvaldībai, tās darbinieki sazinās ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un prasa, lai ceļi būtu nokaisīti vai iztīrīti. Līdz šim ir bijis tā, ka pašvaldības darbinieki gādā par palīdzību, lai ar virvju palīdzību izvilktu autobusu no kupenām. J.Osis saka – ja visu nakti ir snidzis, tad pulksten 7.00 reti kurš ceļš ir notīrīts, bet bērni uz skolu ir jāved.

Skolēnu pārvadājumu organizēšanā ir principi

Tiesībsargs Gulbenes novada skolēnu vecākus ir aptaujājis jūnijā. Savukārt pašvaldības vecākais loģistikas speciālists J.Osis jau maija pēdējās nedēļās esot sācis interesēties skolās par katru bērnu, kurš mācīsies novadā arī nākamajā mācību gadā.

Šajās dienās J.Osis ir braucis līdzi skolēnu autobusu reisos. Viņš saka – tas ir vajadzīgs, lai labāk saprastu. Interesanti bijis redzēt, kā Līgo pagastā vienlaikus satiekas trīs skolēnu autobusi – viens ved bērnus uz Dzelzavas pamatskolu, otrs uz Cesvaines vidusskolu, trešais uz Gulbenes novada vidusskolu. Tāda ir realitāte, jo vecāki izvēlas, uz kuru skolu sūtīt mācīties savus bērnus.

Tajā pašā laikā Gulbenes novada pašvaldība nenodrošina skolēnu autobusa pakalpojumus bērnam, kurš dzīvo Kalnienā, bet skolu apmeklē Stāķos. “Mums ir nosacījums vest uz tuvējo skolu. Skolēnu autobuss no Kalnienas ved bērnus, bet uz Gulbenes novada vidusskolu,” skaidro J.Osis. Tas nozīmē vecākiem pašiem jāparūpējas par sava bērna nonākšanu no Kalnienas Stāķu pamatskolā.

J.Osis domā, ka bez savām skolām palikušajai Litenei, Stāmerienai loģiski ir ceļot uz vidusskolu novada centrā. Tajā pašā laikā saprotami esot arī tas, ka Madonas novadam tuvējie Gulbenes novada pagasti ir vairāk orientēti uz Cesvaines vidusskolu.

Arī novada deputāts Gunārs Ciglis “Dzirkstelei” saka – tas ir sens princips, ka bērns ar skolēnu autobusu ir jānogādā līdz tuvākajai skolai. “Ja vecāks izvēlas bērnam kādu citu skolu, tad tā jau ir viņa problēma,” uzskata G.Ciglis. Ja tuvākā skola dzīvesvietai ir kaimiņu novadā, tad esot loģiski bērnu sūtīt mācīties tur. “Piemēram, uz Lejasciema pamatskolu tiek vesti bērni no Alūksnes puses. Kaimiņu pašvaldībā ir sapratuši, ka viņiem šos bērnus uz savām skolām aizvest būtu dārgāk, nekā pēc tam norēķināties ar Gulbenes novada pašvaldību. Es neesmu “greizsirdīgs” arī par to, ka mūsu novada bērni dodas mācīties uz Cesvaines vai Jaunpiebalgas vidusskolu. Mēs nevaram aizliegt izvēlēties. Mēs varam tikai darīt visu iespējamo, lai mūsu vidusskola būtu pievilcīgāka par citām,” teic G.Ciglis.

Pašvaldībai ir prasības autobusiem un šoferiem

Pašvaldība izvirzījusi stingras prasības SIA “Gulbenes autobuss”: skolēnu autobusiem jābūt komfortabliem, trokšņa līmenis tajos nedrīkst pārsniegt pieļaujamo normu; autobusu vidējais vecums nevar būt lielāks par 20 gadiem; autobusiem jābūt aprīkotiem ar GPS sistēmu; ja pakalpojuma sniegšanas laikā autobusam ir gadījušās tehniska rakstura problēmas, uzņēmums tās atrisina patstāvīgi (problēma atrisināma vienas stundas laikā).

Pašvaldība ir noteikusi prasības arī skolēnu autobusu šoferiem: jābūt iepriekšējo trīs gadu praktiskai un regulārai pieredzei pasažieru pārvadāšanā ar autobusiem; jābūt atbilstībai Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.pantam; veicot skolēnu speciālos pārvadājumus, šoferis nedrīkst būt alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē, jābūt darbspējīgam; šoferim pakalpojuma sniegšanas laikā jābūt pieejamam mobilajam tālrunim ar pieslēgumu, bet, ja autobuss atrodas kustībā, tad mobilais tālrunis jālieto, tikai izmantojot brīvroku ierīci.

J.Osis saka – SIA “Gulbenes autobuss” šoferi, kuri nodarbojas ar skolēnu speciālajiem pārvadājumiem, nemainās. “Tas ir pluss. Skolēnu autobusa šoferis zina par vedamajiem bērniem vairāk nekā jebkurš skolotājs. Zina, kurš bērns slimo. Šoferis un vecāki savā starpā sazvanās, bieži jau iepriekšējā vakarā. Ja bērns ir slims, vecāki zvana un saka, lai šoreiz negaida bērnu ceļa galā. Skolēnu autobusa maršrutā ir ietvertas daudzas pieturas, bet, ja zināms, ka tur braucēja šoreiz nebūs, autobuss brauc garām un kopumā ātrāk nonāk galapunktā. Ir tā, ka reizēm vecāki paši aizved bērnu uz skolu, ka tā rīkosies, paziņo jau laikus,” viņš stāsta.

J.Osis uzsver, ka visi skolēnu pārvadājumos iesaistītie šoferi ir atbildīgi un ar viņiem ir viegli sadarboties. Katram no šoferiem uz rokas ir saraksti ar visām reisa pieturām un bērniem, kuri tur jāuzņem autobusā. Ir zināmi arī kontakttālruņi. “Nav tā, ka mēs izveidojam maršrutu ar pieturām un strikti pie tām pieturamies. Ja vajag, pārvirzām,” stāsta J.Osis.

Aigars Mezītis ir viens no šoferiem, kurš uz mācību stundām Gulbenes novada vidusskolā katru dienu atved bērnus vienā no maršrutiem. Bērni viņu pazīst, zina nosaukt vārdā. A.Mezītis novada vidusskolas audzēkņus vadā trešo mācību gadu.

“Braucu uz Stāmerienu, uz Kalnienu, tad uz Gulbeni. Un vēl uz Zeltaleju. Vedu deviņus skolēnus. Vedu arī kādus septiņus mazos uz bērnudārzu no Kalnienas uz Stāmerienu. Viņiem līdzi ir pavadonis. Jāaizved šie bērni arī mājās,” viņš stāsta.

Citi kolēģi no SIA “Gulbenes autobuss” ved bērnus uz novada vidusskolu. “No visiem galiem lasām. Katram šoferim ir savs maršruts. Daudzas lauku skolas ir likvidētas. Visi bērni ir jādabū uz Gulbeni, protams,” saka A.Mezītis.

Ja, piemēram, ziemā autobuss netiek uz priekšu, šoferis parasti zvanot traktoristam Kalnienā. Vai arī zvana uz savu uzņēmumu, kam ir tehnika, lai izdabūtu autobusu āra no kupenām vai noslīdējuma. “Pagājušajā gadā es sniegā iestrēgu riktīgi. Ne es viens. Vecāki jau saprot – ja ir aizsnidzis, aizputināts, es nevaru piebraukt. Ir tālruņi, sazvanāmies. Tomēr tādi gadījumi ir reti,” stāsta A.Mezītis.

Naktsmājas bērniem nodrošina četras skolas

Tiesībsargs norādījis, ka izglītojamajiem ir jānodrošina iespēja augt ģimenē. Gulbenes novada vidusskolai un Lejasciema pamatskolai ir internāts, Rankas pamatskolai – dienesta viesnīca. Lejasciemā internātu izmanto aptuveni desmit bērni, informē I.Maltavniece. Viņa skaidro, ka internāts vajadzīgs ģimenes apstākļu dēļ vai atsevišķos brīžos. Ir bērni, kuri internātā nepaliek katru dienu. Paliek tikai tad, ja ir jaunsargu nodarbības vai sporta skolas treniņi. Iegansts palikt internātā ir tas, ka nevar pagūt šīs aktivitātes savienot ar brīdi, kad būtu jākāpj autobusā uz mājām.

Rankas pamatskolas dienesta viesnīcā pašlaik mitinās līdz sešiem bērniem, stāsta A.Loseva. Ja vien ir iespējams atrast risinājumu, lai bērns tomēr pēc stundām dotos uz mājām, tad tas notiek. “Ja arī kādam ir dienesta viesnīcā palikšana nepieciešama, mēs rosinām vecākus tomēr vismaz nedēļas vidū bērnam būt mājās, būt ģimenē. Sociālās problēmas mēs neņemamies risināt. Tā tas notika pirms desmit gadiem, nevis tagad. Protams, ir tālāki braucēji uz mūsu skolu – gandrīz no pašām Cēsīm, tad ir sarežģīti izbraukāt uz mājām, lai nekavētu stundas un mācību procesu,” saka A.Loseva.

Par to, kas tieši Rankas pamatskolā piesaista bērnus no citiem novadiem, viņa saka: “Piesaista mazāks skolēnu skaits klasēs. Un arī tas, pie kā mēs strādājam, tā ir emocionāli un fiziski droša vide, lai nebūtu pārinodarījumu, lai nebūtu apsaukāšanās. Ir svarīgi reaģēt uzreiz. Rosinu bērnus runāt par to, vecākus. Ja ir kas tāds, kam jāpievērš uzmanība, lūdzam, lai noteikti dod ziņu. Tas vajadzīgs, lai saprastu, kā risināt situācijas.”

Internāts ir arī Sveķu pamatskolai, bet, kā stāsta A.Lasis, to izmanto tikai daļa bērnu. “Ir vecāki, kuriem ir uzstādījums, ka viņu bērnam katru dienu ir jābūt mājās,” viņš stāsta. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka Sveķu pamatskolā bērni tiek ēdināti četras reizes dienā par brīvu un to nodrošina valsts. “Mums skolēnu ir pietiekami. Skola ir pilna – 170 bērni. Ja visi gribētu dzīvot internātā, tad tiešām būtu grūti visiem izvietoties. Taču liela daļa katru dienu dodas uz mājām. Paši izvadājam ar savu autobusu,” saka A.Lasis.

G.Ciglis uzskata – ja dzīve internātā vai dienesta viesnīcā ir sakārtota, tad, iespējams, bērnam no lauku viensētas tā ir laba iespēja socializēties, papildus apmeklēt interešu izglītības nodarbības vai kādu no profesionālās ievirzes skolām. “Visur svarīgs ir cilvēciskais faktors, nevis tikai likuma burts,” viņš saka.

UZZIŅA

PAŠVALDĪBĀM ORGANIZĒJOT SKOLĒNU PĀRVADĀJUMUS, pārsvarā tiek izvēlēts “viens risinājums visiem”, un izvēles pamatā nereti ir konkurence ar kaimiņu pašvaldībām par skolas bērniem un naudu, kas seko skolēniem, nevis izpratne par bērnu atšķirīgajām situācijām un vajadzībām. Neracionālās un nepārdomātās skolēnu pārvadājumu organizēšanas dēļ skolēni ir spiesti ceļā uz un no skolas pavadīt ļoti ilgu laiku. Tas atstāj negatīvu ietekmi uz skolēnu veselību un mācību procesa kvalitāti. Šāda pieeja skolēnu pārvadājumu plānošanai atstāj rūpes par bērnu drošību un viņiem pieejamās izglītības kvalitāti otrajā plānā, kas nav pieļaujami.

AVOTS: NO VALSTS KONTROLES REVĪZIJAS ZIŅOJUMA, KAS PUBLISKOTS 03.12.2018.

MĀMIŅAS VIEDOKLIS

VIKTORIJA SLAVINSKA-KOSTIGOVA:

“Līdz šim iepriekšējos mācību gadus mēs katru rītu esam veduši paši savus bērnus, jo vienīgā iespēja, kā tikt no Jaungulbenes uz Gulbeni, bija pulksten 7.19 no Jaungulbenes centra, bet vēl līdz konkrētai pieturai mums bija jāaizved bērni vairākus kilometrus, tāpēc rīti patiešām sanāca ļoti agri. Šajā mācību gadā mūsu ģimenes četri bērni skolēnu transporta iespējas ir izmantojuši pāris reizes. Arī turpmāk mums tas ir plānots neregulāri, rītos, kad nevarēsim paši izvadāt. Mēs vienmēr personīgi sazināmies ar šoferi. Paldies par ļoti atbildīgo un profesionālo pieeju, komunikācija ar viņu ir ļoti laba un skaidra, visu vienmēr sarunājam. Paldies pašvaldībai un skolai, ka šo jautājumu ir mēģināts sakārtot. Regulāri mēs neizmantosim, jo kopumā mums nākas ļoti agri kāpt autobusā un brauciens ilgst stundu, ir bijis, kad pat ilgāk. Viss ir saprotams, jo maršrutā ir daudzi pieturas punkti un mēs esam vieni no pirmajiem, kas iekāpj. Tomēr, ņemot vērā, ka autobusā jākāpj ap 7.15, bet skolas diena bērniem ieilgst kādās dienās līdz pat 18.00, 40 minūtes, ko bērni var ilgāk pagulēt, ja viņus aizved vecāki, tomēr ir no svara. Diemžēl arī atpakaļ mēs netiekam ne uz vienu no piedāvātajiem skolēnu autobusiem (tādu ir divi), jo pulksten 15.00 vai nedaudz pēc 15.00 bērni vēl nav brīvi no interešu izglītības iestādēm. Tomēr zinām, ja tāda nepieciešamība būs un bērni varēs ātrāk braukt mājās, noteikti sazināsimies ar šoferi un brauksim. Protams, kā ģimene, kas dzīvo nepilnas pusstundas attālumā no mācību iestādes, mēs būtu ļoti priecīgi par vēlāku izbraukšanu un līdz ar to īsāku brauciena laiku.”

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Ziemeļlatvija” un “Dzirkstele”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un “Latvijas Avīze”.