Dzirkstele.lv
Par pašvaldības pārvaldības struktūru ir diskutēts jau kopš pēc Gulbenes novada kā vienotas administratīvās teritorijas izveides. Jau sākotnēji administrāciju deputāti izvēlējās veidot uz bijušās rajona padomes, nevis pilsētas domes bāzes.
Laika gaitā administrācijā nodaļu skaits ir bijis te lielāks, te mazāks. Nozīmīgākās pārmaiņas veiktas iepriekšējos sasaukumos, visus grāmatvežus, kuri strādāja pilsētas un pagastu pārvaldēs, sapulcinot administrācijā, šobrīd – Finanšu nodaļā. Izveidotas trīs pārvaldes: Izglītības, Kultūras un Sporta pārvalde. Līdz ar to par lauku skolām, kultūras namiem/klubiem, sporta bāzēm tagad pagastu pārvaldnieki nav noteicēji. Savukārt bibliotēkas pagastos jau labi sen pārrauga novada bibliotēka. Ūdenssaimniecības jautājumi, kurus agrāk risināja pagastu pārvaldes, nu ir SIA “Gulbenes Energo Serviss” (agrāk SIA “Gulbenes nami”) pārziņā.
Šajā sasaukumā pārstrukturizācija pašvaldībā galvenokārt ir saistīta ar administrācijas vairāku nodaļu apvienošanu un jauna amata “novada domes priekšsēdētāja padomnieks attīstības, projektu un būvniecības jautājumos” izveidi.
Vai šobrīd, kad valstī ieslēgts taupības režīms, būtu īstais laiks arī racionāli pārskatīt un optimizēt pašvaldības pārvaldības struktūru? Par to “Dzirkstele” izvaicāja vairākus vietējos deputātus.
Nodaļas apvienoja, jo trūka darbinieku
Tie, kuri vietējā politikā ir ne pirmo sasaukumu, piesardzīgi izsakās par vajadzību optimizēt pašvaldības administrāciju šobrīd, kad atrodamies krīzes situācijā. Normunds Mazūrs saka – nodaļu apvienošana pašvaldības administrācijā drīkst notikt tikai ar mērķi, lai profesionālāk strādātu. Vai praksē tā tiešām ir, to viņš nekomentē.
Gunārs Ciglis teic – daudz ir domājis par šo jautājumu, bet savu viedokli nav līdz galam noformulējis. Nodaļu apvienošana, viņaprāt, ir notikusi kadru trūkuma dēļ. Vieni aizgāja no darba, bet uz vietas trūka citu tādu speciālistu, kuri būtu gatavi uzreiz uzņemties atbildību un pārņemt vadību. G.Ciglis uzsver – līdz vadītāja amatam ir jāizaug. Viņam ir arī viedoklis par projām palaistajiem darbiniekiem kā par tādiem, kuri netika pietiekami novērtēti. “Esam zaudējuši ļoti daudzus labus darbiniekus,” viņš saka.
Arī kopumā par pašvaldības jau veikto reformu, optimizāciju nepieciešamību G.Ciglis izsakās tā: “Ja reāli, esam izmirstoša sabiedrība. Lēnām paliekam arvien tukšāki no cilvēkiem, no uzņēmumiem, no jebkādiem pašvaldības pakalpojumiem.” Novads un centralizācija tā iekšienē – tas, kā uzskata G.Ciglis, ir vienīgais glābiņš kaut ko saglabāt un pārvaldīt.
Atkrīt daži nodaļu vadītāji, daži darbinieki
Ainārs Brezinskis saka – pirms kāda laika ticis runāts par nepieciešamību pašvaldības administrācijā apvienot nodaļas. Tagad redzam, ka tas arī tiek darīts. Viņaprāt, jau tas vien ir labi, ja tādā veidā tiek ietaupīta kāda pievienotās nodaļas vadītāja alga. Taču apvienoto nodaļu vadītājam, kā uzskata A.Brezinskis, ir tomēr jāpieliek pie algas, ja darba slodze kļūst lielāka. Taču tas jādara saprāta robežās. Pārmaiņas sekos, kad amatu apraksti un vietas katalogā tiks pārskatītas saskaņā ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā – saka A.Brezinskis. Viņu pašu kā deputātu šī tēma interesē. Esot izprasījis no pašvaldības amatu sarakstus un tagad pēta tos katrā pašvaldības iestādē. Svarīgi esot saprast, kā cilvēkus organizēt pēc iespējas veiksmīgāk, virzot uz kopīgiem mērķiem un sasniegumiem darbā.
Ivars Kupčs jau notikušo pārstrukturizāciju pašvaldības administrācijā vērtē pozitīvi. “Atkrīt daži nodaļu vadītāji, daži darbinieki, kuru amatu vietas tiek optimizētas. Tā nav viena nodaļa, tās ir vairākas, kuras ir apvienotas. To darīt bija vienkārši nepieciešams.” Viņš atgādina, ka pārstrukturēšana sākusies jau iepriekšējos sasaukumos, piemēram, atslogojot pilsētas un pagastu pārvaldes no grāmatvedības jautājumu kārtošanas. “Tagad katrā pagasta pārvaldē darbinieku skaits ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem un katra pienākumi ir redzami; nav tā, ka kāds vienkārši sēž, jo viņam nav, ko darīt,” saka I.Kupčs. Runājot par pārvaldēm, viņš uzskata, ka pagastu apvienošana nav labs risinājums, jo, piemēram, Līgo un Daukstu pagastiem ir viens pārvaldnieks, taču ieguvējs drīzāk ir Līgo pagasts, jo pārvaldnieks ir no Līgo. Pēc I.Kupča domām, pārvaldniekam ir jābūt katrā pagastā kā cilvēkam, kas “tur bēdu un aiznes informāciju līdz iedzīvotājiem, dzird un redz viņu vajadzības, kā arī pārstāv savus iedzīvotājus novada pašvaldībā un seko līdzi infrastruktūras situācijai”. Tāpēc, kā domā I.Kupčs, optimizācijai un pārstrukturēšanai ir jābūt pārdomātai, lai neciestu iedzīvotāji.
Nodaļas Gulbenes novada pašvaldības administrācijā
2022.gadā
(domi vada Andis Caunītis)
* Kancelejas nodaļa;
* Juridiskā un personālvadības nodaļa (ar 1.maiju);
* Attīstības un iepirkumu nodaļa (ar 1.jūliju);
* Finanšu nodaļa (ar 1.maiju);
* Īpašumu pārraudzības nodaļa;
* Informācijas tehnoloģiju kompetences centrs.
* Izglītības pārvalde
* Kultūras pārvalde
* Sporta pārvalde
2019.gadā
(domi vada Normunds Audzišs)
* Juridiskā nodaļa (ar 1.augustu);
* Personālvadības nodaļa (ar 1.augustu);
* Kancelejas nodaļa (ar 1.augustu);
* Grāmatvedības nodaļa (ar 1.augustu);
* Ekonomikas nodaļa (ar 1.augustu);
* Attīstības un projektu nodaļa;
* Iepirkumu nodaļa;
* Īpašumu pārraudzības nodaļa;
* Informācijas tehnoloģiju kompetences centrs.
* Izglītības, kultūras un sporta nodaļa (likvidēta ar 1oktobri, vietā izveidojot Izglītības pārvaldi, Kultūras pārvaldi un Sporta pārvaldi).
2017.gadā
(domi vadīja Andris Vējiņš)
* Administratīvi juridiskā nodaļa;
* Attīstības un projektu nodaļa;
* Finanšu un ekonomikas nodaļa;
* Iepirkumu nodaļa;
* Īpašumu pārraudzības nodaļa;
* Izglītības, kultūras un sporta nodaļa;
* Informācijas tehnoloģiju kompetences centrs
Savu maku taupām, bet vai arī pašvaldības?
Līdz šim dažas nodaļas novada pašvaldības administrācijā funkcionāli ir dublējušās – uzskata Atis Jencītis. Šajā sasaukumā vairāki nodaļu vadītāji iesniedza atlūgumus. Tas devis iespēju apvienot nodaļas un divu vadītāju vieta atstāt vienu. Kā jau vēstīts, šogad ir apvienotas Grāmatvedības un Ekonomikas nodaļas, izveidojot Finanšu nodaļu. Tāpat arī divu nodaļu vietā ir tapusi Juridiskā un personālvadības nodaļa. Divas nodaļas apvieno jaunā Attīstības un iepirkumu nodaļa. “Tas viss – līdzekļu taupīšanai. Un pārskatot funkcijas. Nodaļu apvienošana notika ar novada domes deputātu lēmumu,” atgādina A.Jencītis. Viņam ir savs viedoklis par pašvaldības budžeta līdzekļu taupīšanu. Diemžēl ne vienmēr tie, kuri prot apdomīgi rīkoties ar savu maku, tāpat dara ar pašvaldības līdzekļiem. A.Jencītis min konkrētu piemēru no savas kā pašvaldības iepirkumu komisijas locekļa pieredzes. Ir izsludināts kokskaidu granulu iepirkums par visu lielo apjomu, kas nepieciešams pašvaldības vajadzībām. Taču faktiski uz vietas granulas patēriņam tiks piegādātas mēnesī vai nedēļā reizi, tas nozīmē papildu izmaksas. “Katra piegāde, katrs brauciens maksā. Bet nav citu iespēju, jo daudzu pagastu pārvaldēs nav tādas vietas, kur glabāt lielāku granulu daudzumu. Bet, ja arī atrod, kur glabāt, tad kādam tās granulas ir jāpārtransportē uz kurināšanas vietu. Tur arī lieka noslodze rodas, jo pagastos jau nav tik daudz tehnisko darbinieku. Nevar jau pieņemt kādu darbinieku tikai granulu pārnešanai,” skaidro A.Jencītis.
Taupība lielā mēra ir atkarīga no katra pašvaldības darbinieka un viņa lēmuma – uzskata A.Jencītis. Viņaprāt, var taupīt, ja izvērtē, kur braukt un lietot degvielu, kur tomēr ne. Tāpat nav jāpērk darbavietai jaunas mēbeles, ja iepriekšējās gādātas pirms diviem gadiem, domā A.Jencītis. Viņš arī neviennozīmīgi vērtē Andra Apinīša vadītās novada domes laikā ieviesto un līdz šai dienai izmantoto “četru acu principu” pašvaldības darbā. “Pieaugusi ir birokrātija. It kā jau labi, ka ir tas “četru acu princips”, kad tiek nodrošināta kontrole, bet saskaņošana ar vienu, otru, trešo darbinieku prasa lielu laika resursu,” saka A.Jencītis. Viņš ir par to, ka pagastu pārvalžu vadītājiem ir jādod lielāka brīvība, jādod iespēja pašiem pieņemt lēmumus saimnieciskos jautājumos bez liekiem saskaņojumiem ar centrālo aparātu. Tajā pašā laikā A.Jencītis atzīst, ka šodienas apstākļi ar enerģētisko krīzi ir īpaši, jo “visi esam ritenī”. Visiem cilvēkiem šoziem būs daudz kas savā ziņā jāpiecieš un arī pašvaldībai ir jāpadomā par izdevumiem, bez kuriem var iztikt, ko darīt, ko nedarīt, ko atlikt uz labākiem laikiem – saka A.Jencītis un uzsver, ka viņš spriež no praktiskā, nevis gaisa piļu celšanas viedokļa.
Uldi Misiņu par piemēru!
Guntis Blūms, pensionārs, bijušais Gulbenes novada deputāts:
– Birokrātija vienmēr aug. Un izmaksas aug. Un skaitliski aug. Pieliks vēl algas vai prēmijas. Nedomāju, ka pašvaldības budžetu daudz iespaidotu administrācijas darbinieku skaita samazināšana. Kā piemērs, ko rādīt, tas būtu labs. No morālā viedokļa. Kā piemērs, ka visiem ir jāsavelk jostas. Bet reāli administrācijas izmaksas pašvaldības budžetā veido apmēram 17 procentus. Ja samazināsies par vienu procentu, to jau neviens nejutīs. Turklāt administrācijā – tur jau ir savējie un viņējie cilvēki, ja kādu samazināsi, pēc tam pats dabūsi pa mizu. Mīļā miera labad daudz neko nevar. Pareizi būtu, aizejot kādam darbiniekam, citu neņemt vairs vietā. Bet kādu laist vaļā – tas nozīmē skandālus un tiesāšanos, un nezināmu juridisko iznākumu.
Galvenais – lai administrācijai būtu vēlme pētīt, ko var izdarīt iedzīvotāju labā. Taču izskatās, ka tādas vēlmes nav. Vēlme ir skatīties, lai tikai viss notiek pēc likuma burta. Un viss. Bet tarifi novadā varēja būt mazāki. Varēja censties nelikt klāt… Noturēt. Ja gribētu to darīt, varētu izdarīt. Bet nedomāju, ka kāds gribēs. Teiks – no grāmatvedības viedokļa viss ir pareizi. Nu ir pareizi. Jā.
Te jāpiemin Lizums, kur, pateicoties uzņēmēja Ulda Misiņa sociāli atbildīgajai rīcībai, siltuma tarifs netiek palielināts. Bet varēja taču, un neviens par to pat nebrīnītos! Tāpat rīkoties varētu arī siltuma operators Gulbenē, jo arī tam ir koģenerācijas stacija, kas ražo elektrību un labi nopelna. Pašvaldībai ir jāseko līdzi tam, ko siltuma operators grib iekļaut jaunā tarifa aprēķinos.
Krīze nebaida, ir jāstrādā
Zintis Mezītis, uzņēmējs, bijušais novada domes deputāts:
– Ir reformas, kuras pašvaldībai bija jāveic, jo citas izejas nebija. Piemēram, skolu optimizācija. Taču tas, kas notiek pašvaldības pārvaldībā, cik nodaļu ir administrācijā – vairāk vai mazāk – tas būtībā neko nemaina. Galvenais, lai pašvaldība netraucētu citiem strādāt. Pārējais viss ir normāli. Pilsētas svētki Gulbenē notika. Tā arī vajag. Viss notiek. Un gan jau arī enerģētikas krīzi pārvarēsim. Jāstrādā. Kā saka, jo lielāka krīze, jo vairāk ir jāstrādā.
– Diāna Odumiņa
Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
