VĒLĒŠANAS: Ar kādu politisko bagāžu pieci Gulbenes novada domes deputāti stūrē uz Saeimu

14.Saeimas vēlēšanās kandidē arī Gulbenes novada deputāti Normunds Audzišs, Guna Švika, Guna Pūcīte, Aivars Circens un Intars Liepiņš. Katrs pārstāv citu partiju.

Visaugstāk – ar 5. kārtas numuru – no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Vidzemē startē N.Audzišs. Ar 7. kārtas numuru “Konservatīvo” Vidzemes sarakstā ir G.Švika. 13. kārtas numurs ir piešķirts diviem deputātiem – G.Pūcītei no nacionālās apvienības “”Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” (NA) un A.Circenam no “Attīstībai/Par!” (AP). Ar 23. kārtas numuru no “Jaunās Vienotības” (JV) kandidē I.Liepiņš.

Klupšanas akmens – Jaungulbenes “Sils”

Agronoms, uzņēmējs N.Audzišs jau ceturto sasaukumu ir novada deputāts, ilgāk nekā trīs gadus ir bijis domes priekšsēdētājs – līdz pat 2021.gada vidum. Pirms tam viņš bija valdes loceklis četros uzņēmumos, kurus pēc N.Audziša izaugsmes politiķa karjerā pārņēma viņa tuvinieki. Viņš neguva domes priekšsēdētāja krēslu pēc pašvaldības 2021.gada 5.jūnija vēlēšanām, ir ierindas deputāts. Saskaņā ar “Lursoft” datiem viņš ir zemnieku saimniecības “Ziediņi” īpašnieks Lizumā, taču kā savu dzīvesvietu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) ir norādījis Rīgu. N.Audzišs ir Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis kopš pagājušā gada – liecina “Lursoft” dati. Uz dokumentu iesniegšanas brīdi CVK A.Audzišs divās bankās bija uzkrājis kopumā 1129 eiro. Viņam bija 129 039,26 eiro parādsaistības. Aizdevis bija 137 000 eiro.

Novada domes priekšsēdētāja amatu viņš ieguva pēc tam, kad “apvērsumu” sarīkoja ZZS, kura bija neapmierināta ar savas partijas tobrīdējā pārstāvja Andra Vējiņa atrašanos domes vadītāja krēslā pēc 2017.gada 3.jūnija vēlēšanām. Partija vēlējās šajā amatā redzēt N.Audzišu. Viņa vadītās domes laiks bija zīmīgs ar 2019.gada lēmumu par skolu tīkla optimizācija novadā. “Pirms tam par maz veicām skaidrošanas darbu sabiedrībā. Turpmākajos procesos to ņemsim vērā un veiksim savlaicīgu un daudz plašāku sabiedrības informēšanu,” vēlāk “Dzirkstelei” teica N.Audzišs.

Par klupšanas akmeni izvērtās Jaungulbenes “Sila” pārdošana ar novada domes 2019.gada 19.septembra lēmumu, neņemot vērā sabiedrības protestus. Viņš vēlāk “Dzirkstelei” par šo notikumu teica: “Pašvaldībā mums jautājums par “Silu” šķita saistīts tikai ar operatīvu saimniecisku rīcību. Šī smagā situācija kļuva par mācību stundu.”

N.Audziša darbības laikā tika sadrumstalota pašvaldības administrācijas struktūra, kļuva vairāk priekšnieku krēslu ar lielāku algu. 2019.gadā 7 nodaļu vietā pašvaldības administrācijā izveidoja 9 nodaļas, turklāt Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vietā tika izveidotas 3 pārvaldes, par kuru lietderību sabiedrībā domas arī šobrīd dalās. Ar 2019.gada 30.maija domes sēdes lēmumu tika grozīts pašvaldības nolikums un tika ieviests līdz tam nebijis amats – vietnieks pašvaldības izpilddirektoram. Vietnieks kļuva par faktisko pašvaldības administrācijas vadītāju. N.Audziša vadītā dome pašvaldībai, galvenokārt tās vadības komandai administrācijā, atgrieza jau kādu laiku aizmirsto jēdzienu “prēmijas” (saskaņā ar domes 2019.gada 31.janvāra sēdes lēmumu) papildus naudas balvām un piemaksām. “Ja darbinieks ar lielu iniciatīvu, profesionalitāti un labu galarezultātu nes novadam pozitīvus ieguvumus, efektivizējot, ietaupot, izdomājot, kā par mazākiem līdzekļiem gūt labāku rezultātu, tad tāds darbinieks ir pelnījis piemaksu,” vēlāk “Dzirkstelei” komentēja N.Audzišs. Viņa vadītajai domei bija arī mērķis likvidēt pašvaldības tūrisma aģentūru “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”, vietā izveidojot Komunikācijas un tūrisma nodaļu. Taču 2020.gada 30.decembra domes sēdē balsojumā deputāti par to nespēja vienoties.

Tika pārdzīvota arī Covid-19 pandēmija, kas prasīja ieviest epidemioloģiskās drošības pasākumus, organizēt attālinātas mācības skolēniem, nodrošināt bērnu ēdināšanu mājās. Taču bija arī neviennozīmīgi lēmumi, piemēram, pandēmijas laikā klātienē sarīkot semināru kultūras darbiniekiem, uz kuru negaidīti 2020.gada 29.aprīlī ieradās TV3 raidījums “Nekā personīga”.

N.Audziša vadītās novada domes laikā vaļīgāk tika palaisti A.Vējiņa pievilktie groži darba automašīnu izmantošanai. Ar novada domes 2019.gada 31.oktobra lēmumu N.Audzišs ieguva tiesības savu darba mašīnu “Toyota Corolla” turēt divās savās dzīvesvietās – Lizumā un Rīgā. Par to viņš domē tika kritizēts. Ar 2020.gada 30.janvāri N.Audzišs savu darba auto individuāli vairs nelietoja. Deputāti par to nobalsoja.

Tagad N.Audzišs novada domē aktīvi darbojas opozīcijā, komiteju sēdēs daudz uzstājas, demonstrē sociāli atbildīga cilvēka pozīcijas un nav atbalstījis domes lēmumus par īres maksas palielināšanu pašvaldības dzīvokļiem, par ēdināšanas maksas palielināšanu skolās un bērnudārzos.

Piedzīvo izpilddirektora amata “slikto karmu”

G.Švika jau brīdi pirms pašvaldības 2021.gada 5.jūnija vēlēšanām sāka sevi pozicionēt kā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvi. Viņai ir ilggadīga pieredze pašvaldības administrācijas darba vadīšanā novadā/rajonā. Pēc izglītības – zemes ierīkotāja (bakalaurs) un sociālo zinātņu maģistre sabiedrības vadībā. Uz kandidēšanas brīdi 14.Saeimā G.Švika divās bankās bija uzkrājusi 12 300 eiro, skaidrā naudā – 4000 eiro.

G.Švika kā novada pašvaldības izpilddirektore uz savas ādas ir piedzīvojusi šā amata “slikto karmu”. Par izpilddirektori G.Švika tika ievēlēta 2015.gada 11.februārī, kad domi vadīja Nikolajs Stepanovs (“Reģionu alianse”), ar kuru G.Švika bija sastrādājusies vēl rajona padomē, arī tur būdama izpilddirektore. Bet viņas krēsla nopietna grūstīšana sākās, kad pēc 2017.gada 3.jūnija vēlēšanām par domes priekšsēdētāju kļuva A.Vējiņš. 2019.gadā G.Švika nolēma atstāt amatu ar 30.aprīli personisku iemeslu dēļ, kā viņa toreiz skaidroja “Dzirkstelei”. Formāli viņai galvenokārt tika pārmesta tradicionālo Novada svētku atcelšana 2019.gadā. Viņa pati vēlāk “Dzirkstelei” to komentēja tā: “Nezinu, kur un kā radās doma, ka novada svētku šogad tomēr nebūs. Man personīgi par to paziņoja novada domes priekšsēdētājs N.Audzišs. Tā ka tas nebija mans lēmums.”

Pēc iziešanas no novada vadības aprites G.Švika darbojās sabiedriski. Viņa bija valdes locekle Latvijas Zaļo ceļu asociācijā un biedrībā “Labākai rītdienai”. Ar JKP palīdzību viņa ir atgriezusies novada domē pēc 2021.gada 5.jūnija vēlēšanām un šobrīd ieņem nu jau politisku amatu – ir domes priekšsēdētāja vietniece. Pēc loģikas koalīcija bija jāveido vēlēšanās uzvarējušajai partijai “Latvijas attīstībai” (LA) ar ZZS un/vai ar “Latvijas Reģionu Apvienību” (LRA). Taču notika citādāk. Koalīciju izveidoja LRA un JKP un savā starpā sadalīja vadības krēslus.

“Svarīgi, lai būtu iespēja realizēt tās idejas, kuras uzskatu novadam par svarīgām,” G.Švika teica “Dzirkstelei” pēc kļūšanas par novada domes deputāti. Savukārt pirms pašvaldības vēlēšanām uz laikraksta jautājumu, vai saskata draudus sakarā ar varas koncentrēšanos ierobežotā cilvēku lokā, G.Švika atbildēja: “Uzskatām, ka izpildvarai ir jābūt atdalītai no lēmējvaras.” Un vēl: “Pilnīgi nepieņemama ir no padomju sistēmas mantotā dienesta stāvokļa izmantošana sava labuma gūšanai.” Ar novada domes 2021.gada 30.septembra domes sēdes lēmumu G.Švika tāpat kā agrāk lietošanā saņēma darba automašīnu “Toyota Corolla”. Noteikts, ka ārpus darba pienākumu veikšanas mašīnai jāstāv Gulbenē, Ābeļu ielā 2.

Deputāte, kura visbiežāk balso pret vai atturas

G.Pūcītei ir divi augstskolas diplomi – ģeogrāfes un juristes. Strādā par sertificētu nekustamo īpašumu vērtētāju. Ir novada deputāte otro sasaukumu pēc kārtas. Šobrīd viņa domē pārstāv NA. Viņa darbojas arī Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomē.

Bet 2017.gada 3.jūnija pašvaldības vēlēšanās G.Pūcīte kļuva par novada deputāti no ZZS, taču jau 2018.gada 25.janvārī viņa domes sēdē paziņoja: “Es turpmāk nevēlos būt šīs partijas biedre. Līdz ar to šajā domē turpmāk strādāšu kā bezpartejiskā.” G.Pūcīte nereti domē tika paudusi atšķirīgu viedokli un nav baidījusies tādējādi būt viena pret visiem. “Dzirkstelei” viņa teikusi: “Esmu balsojusi pret “Jaungulbenes Aleju” rekonstrukciju. Ja Rīgā Gaiļezera poliklīniku rekonstruē par 2,3 miljoniem eiro, tad novada sociālā centra rekonstrukcijas izmaksas ir pārāk lielas.” G.Pūcīte arī intervijā sacījusi: “Protams, mums ir jādomā par senioriem, bet vai tāpēc ir jāņem viss, ko dod Eiropas Savienības struktūrfondi?”

Lai gan G.Pūcīte bija pametusi ZZS, kuru pārstāvēja tobrīdējais novada domes priekšsēdētājs A.Vējiņš, viņa tomēr 2018.gada 29.martā nebalsoja par šā kolēģa atbrīvošanu no amata pēc ZZS citu biedru ierosinājuma. G.Pūcīte balsojumā atturējās. Bet jau pēc pāris mēnešiem, kad domi sāka vadīt N.Audzišs, G.Pūcīte publiski cēla trauksmi, ka pašvaldības administrācijā atkal jau daļa darbinieku sākuši neievērot darbalaiku. A.Vējiņa vadības laikā darbalaiks bija jāievēro. 2018.gada 27.septembra domes sēdē G.Pūcīte balsoja pret N.Audziša ideju par daudzfunkcionālā 1,5 miljonus eiro vērtā rotaļlaukuma ideju Gulbenē bijušā lidlauka teritorijā. Šajā pašā domes sēdē viņa atturējās arī balsojumā par multifunkcionālas plašizklaides ēkas ideju Gulbenes lielā stadiona veco tribīņu vietā.

2019.gada 19.septembra domes sēdē G.Pūcīte balsoja pret Jaungulbenes “Sila” pārdošanu, bet 31.oktobra domes sēdē pret to, ka N.Audzišs varētu darba automašīnu turēt savās dzīvesvietās Rīgā un Lizumā. Togad 30.decembra domes sēdē G.Pūcīte balsoja pret mēnešalgu palielināšanu novada pašvaldības četriem vadības darbiniekiem. 2020.gada 19.marta domes sēdē deputāte bija pret Lejasciema un Lizuma vidusskolu pakāpenisku pārtapšanu par pamatskolām. 2021.gada 28.janvāra domes sēdē G.Pūcīte balsoja pret jaunu ētikas kodeksu pašvaldībā. Kolēģiem viņa skaidroja – neuzskata, ka deputātu tiesības būtu jāatspoguļo ētikas kodeksā. Šajā pašā sēdē G.Pūcīte balsoja pret pašvaldības 2021.gada budžetu un “Dzirkstelei” to skaidroja tā: “Esmu pret 134 155 eiro finansējumu pašvaldības informācijas vadībai un sabiedriskajām attiecībām, tajā skaitā daļējo finansējums mārketinga stratēģijas izstrādei 25 000 eiro apmērā.”

Nevairās izteikt savu viedokli par visu

Bijušais Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors, kvalificēts jurists A.Circens, kurš septīto gadu ir pelnītā atpūtā, tagad darbojas novada domē. Viņš ir deputāts pirmo sasaukumu, ievēlēts no partijas LA, kura pašlaik darbojas opozīcijā.

Kā prokurors A.Circens 2015.gadā tika apbalvots ar Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīmi. Ar šāda veida apbalvojumu cilvēks var tikt pagodināts tikai reizi mūžā. Viņš intervijā “Dzirkstelei” savulaik skaidroja: “Strādādams rajona prokuratūrā, es nebiju nekādā saskarē ar politiku. Ar vietējiem politiķiem man nekādi sakari nav bijuši un nevarēja būt.” Toreiz viņš arī atbildēja uz “Dzirksteles” jautājumu, kā ir tagad satikt tos, kurus apsūdzējis, būdams prokurors. “Ar normāliem noziedzniekiem, nevis ar “atsaldētajiem”, mēs vienmēr esam sapratušies, jo katrs dara savu darbu,” sacīja A.Circens.

Būdams jau novada deputāts, 2021.gada rudenī viņš “Dzirkstelei” tika komentējis pašvaldības izpildvaras vadošo darbinieku atlūgumu sēriju: “Netiek ievērots labas pārvaldības princips.” Tādējādi viņš vainoja domes priekšsēdētāju Andi Caunīti un viņa atbalstītājus. Kad pagājušā gada beigās “Dzirkstele” publiskoja informāciju par piemaksu praksi N.Audziša vadītajā novada pašvaldībā, A.Circens laikrakstam to komentēja tā: “Mani mazāk uztrauc tas, kā ir bijis agrāk, mani vairāk uztrauc tas, kā ir tagad.” Būdams deputāts, A.Circens ir panācis telpu piešķiršanu viņa vadītajai pilsētas pensionāru biedrībai Klēts ielā 6 Gulbenē. Kā zināms, šo māju pagājušā gada nogalē pašvaldība nopirka no valsts.

A.Circens ir aktīvs viedokļu paudējs. Arī “Dzirkstelei” 2018.gadā intervijā laikrakstam viņš tālredzīgi izteicās: “Tos, kuri Latvijā “dzied” par Krievijas labumiem, kaut uz mēnesi vajadzētu aizsūtīt uz turieni. Lai pamēģina izdzīvot par tādu algu, kādu Krievijā saņem, piemēram, parasta glābšanas dienesta darbinieks. Mūsu naudā tie ir 300 eiro. Un tā skaitās laba alga. Bet veikalos dārdzība ir pat lielāka nekā pie mums. Komunālie pakalpojumi varbūt ir nedaudz lētāki. Toties mobilie sakari – pat dārgāki nekā pie mums.”

Konflikti ar pašvaldību, arī par lapeni

Uzņēmējs, pēc izglītības sporta skolotājs, zemessargs Intars Liepiņš ceturto sasaukumu ir Gulbenes novada domes deputāts. Nav mainījis partiju. Viņa sākotnēji pārstāvētā partija “Sabiedrība citai politikai” laika gaitā ir saplūdusi ar “Vienotību” un tagad saucas par JV. Iesniedzot dokumentus CVK un kandidējot 14.Saeimas vēlēšanās, I.Liepiņš informēja, ka ir aizdevis 30 000 eiro.

Pēc 2009.gada 6.jūnija vēlēšanām I.Liepiņš domes priekšsēdētājas Sandras Daudziņas vadītajā pašvaldībā ieņēma amatu administrācijā – bija atbildīgais par pašvaldības saiknes veidošanu ar uzņēmējiem. Pēc diviem mēnešiem viņam amats tika uzteikts. Bet līdz tam intervijā “Dzirkstelei” viņš teica: “Esmu izjutis spiedienu. Laikam jau no paša cilvēka ir atkarīgs tas, kāda ir izturības robeža.” Savukārt, runājot par attieksmi pret kļūdām, I.Liepiņš laikrakstam teica: “Svarīgi ir saprast, vai kļūda radusies nejauši procesa gaitā vai attieksmes dēļ.”

2010.gadā uz ilgāku laiku I.Liepiņš kļuva par pašvaldības iepirkuma komisijas priekšsēdētāju. Aizkulisēs bija deputāti, kuri vainoja viņu – esot pievērsis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību 2009.gadā iesāktajai Gulbenes kultūras centra renovācijai, kā rezultātā 2011.gadā uz izmeklēšanas laiku tika atstādināts toreizējais pašvaldības izpilddirektors Māris Danieks. Par savu lomu šajā situācijā I.Liepiņš intervijā “Dzirkstelei” tika teicis: “Domes darbā ir bijušas dažādas situācijas, kas, iespējams, apzināti ir tikušas apaudzētas ar dažādiem mītiem. Man it kā esot pazīšanās. To visu uzskatu par manipulāciju ar cilvēkiem.”

2012.gada 27.februāra domes sēdē I.Liepiņš bija vienīgais no deputātiem, kurš balsoja pret deputātu vairākuma lēmumu, kura rezultātā ar laiku pašvaldība zaudēja kontroli pār SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”.

2015.gada 6.februārī I.Liepiņš balsoja pret pašvaldības izpilddirektores Sarmītes Krišānes atstādināšanu no amata, bet 11.februāra domes sēdē viņš balsoja pret G.Švikas iecelšanu par pašvaldības izpilddirektora pienākumu pildītāju. Togad pat pret I.Liepiņu tika vērsti pārmetumi par lapeni, kuru deputāta vadītā biedrība “Sporta klubs “Tors”” uzcēlusi pie Sudala ezera. Bija izteiktas aizdomas par vēlmi iegūt pilnīgā kontrolē iedzīvotāju iemīļoto atpūtas vietu “Peldvieta”. Notika tiesāšanās ar pašvaldību. Biedrība “Sporta klubs “Tors”” zaudēja – “Dzirksteli” informē I.Liepiņš.

Rezonanse bija arī intervijai ar I.Liepiņu, kura tika publicēta “Dzirkstelē” 2019.gada 16.augustā ar virsrakstu “Pašvaldības vai cilvēku grupas intereses?”. Tur deputāts runāja par dažādām problēmām pašvaldības darbā, un ētikas komisija pēc tam lēma, ka deputāts ir pārkāpis ētikas kodeksu. Deputāts vērsās pie tiesībsarga Jura Jansona, kurš konstatēja: no ētikas komisijas puses “ir ierobežotas deputāta I.Liepiņa tiesības uz vārda brīvību”.

Jaunajā sasaukumā I.Liepiņa balsij bija izšķiroša nozīme (2021.gada 1.jūlija domes sēdē), lai par Gulbenes novada domes priekšsēdētāju kļūtu tieši Andis Caunītis. Viņš tika ievēlēts amatā ar vienas balss pārsvaru.

• Diāna Odumiņa