Dzirkstele.lv
Gatavojoties 14.Saeimas vēlēšanām, pētām informāciju par Vidzemes vēlēšanu sarakstu līderiem. Izvēlējāmies aplūkot tās 12 partijas, kuras ir vispopulārākās pēc pētījumu centra SKDS pēdējo veikto aptauju rezultātiem un tātad visdrīzāk var pretendēt uz iekļūšanu Saeimā. 13.septembra “Dzirkstelē” uz laikraksta jautājumiem atbildēja 8 partiju Vidzemes vēlēšanu sarakstu līderi. 4 partiju Vidzemes sarakstu līderi bija grūtāk sasniedzami. Tagad ir izdevies sazināties arī ar “Konservatīvo”, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), “Attīstībai/Par!” (AP) un “Apvienotā saraksta” (AS) pārstāvjiem Vidzemē.
Atraksta “Dzirkstelei” no Ukrainas
Partijas “Konservatīvie” Vidzemes vēlēšanu sarakstā otrais ir Juris Jurašs, bijušais 13.Saeimas deputāts, kurš nolika mandātu, lai kā brīvprātīgais dotos karot uz Ukrainu. Savā “Facebook” profilā viņš regulāri publicē fotoattēlus no Ukrainas, kur pats redzams karavīra formā. Spriežot pēc sociālajiem tīkliem, dienā, kad Ukrainas bruņotie spēki atbrīvojuši Izjumu no krievu okupantiem, tur bijis arī J.Jurašs.
Uz “Dzirksteles” elektroniski nosūtīto ziņu ar jautājumiem par paveikto un darāmo Vidzemes labā, J.Jurašs atbild: “Es varētu minēt vairākus ceļus kā, piemēram, Gulbenes tranzītielu vai Vidzemes šoseju, kurus sadarbībā ar Satiksmes ministriju esam Vidzemē beidzot sakārtojuši, tomēr mans lielākais ieguldījums vidzemnieku un visas Latvijas labā bija tas, ka “Konservatīvajiem” izdevās panākt plāna “3×500” realizāciju, kas nozīmē, ka 80 procenti senioru no pensijām vairs vispār nemaksā ienākuma nodokli. Šī plāna ietvaros tika palielināts neapliekamais minimums arī algām. “Konservatīvie” vienīgie valdībā atbalsta mazu nodokļu politiku, tāpēc mums ir plāns “3×750”, kas paredz to, ka neapliekamais minimums algām pieaugs līdz 750 eiro.”
Jāpiebilst, ka J.Jurašs ir bijušais KNAB darbinieks. Viņam ir maģistra grāds tiesību zinātnēs. Saskaņā ar Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) sniegto informāciju J.Jurašam ir 68 713,95 eiro parādsaistības.
Lepojas ar ZZS izspiešanu no koalīcijas
“Dzirkstelei” atsaucies arī “Konservatīvo” Vidzemes vēlēšanu sarakstā ceturtais ir Normunds Žunna, kurš ir 13.Saeimas deputāts. Viņš teic: “Varu nosaukt “Konservatīvo” kopīgi paveiktos darbus. Kā svarīgāko valdības veidošanas procesā vērtēju pastāvēšanu uz to, lai koalīcijā un līdz ar to valdībā nebūtu ZZS. Šis bija milzīgs solis tajā virzienā, lai no Latvijas politikas izstumtu iepriekšējo gadu “varas akcionārus”. Noteikti nākamajās valdības veidošanas sarunās arī uz to pastāvēsim! Bet viens no maniem darbiem, ko kopā ar kolēģiem esmu iesācis, – šajā sasaukumā būs grozījumi “Valsts fondēto pensiju likumā”, kas ļaus pensijas vecumu sasniegušiem 2. pensiju līmeņa dalībniekiem izņemt uzkrājumu un lietot pēc saviem ieskatiem, savukārt pirms pensijas vecuma sasniegšanas 2. pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus varēs izmantot hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai, hipotekāro saistību dzēšanai vai samazināšanai un medicīniskajiem izdevumiem. Jautājums, kuram es šajā sasaukumā esmu veltījis daudz laika, – lai Rūjiena netiktu pievienota Valkai administratīvi teritoriālās reformas procesā. Rezultātā mana bērnības pilsēta tika izcīnīta Valmieras novadā. Kādiem konkrētiem mērķiem/rādītājiem būs jābūt sasniegtiem pēc četriem gadiem, lai es būtu gandarīts par Saeimā paveikto? Jāsamazina darbaspēka nodokļi; jānokāpj no “Kremļa gāzes adatas” un jāuzbūvē sašķidrinātās gāzes terminālis Skultē, un infrastruktūra līdz Inčukalna krātuvei; jāsakārto vidējās izglītības sistēma tā, lai no vidusskolām “nāktu ārā” domājoši, lietas un procesus analizēt spējīgi absolventi.”
Vidzemi redz kā veloceliņu reģionu
ZZS Vidzemes vēlēšanu sarakstā otrā ir Daiga Mieriņa – Ādažu novada pašvaldības deputāte ar profesionālā maģistra grādu visaptverošajā kvalitātes vadībā. Iepriekš bijusi Carnikavas novada domes priekšsēdētāja. Toreiz pārstāvējusi Latvijas Zemnieku savienību. “Dzirkstelei” viņa saka: “Laikā, kad ieņēmu Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājas amatu (laikā, kad bija Carnikavas novada domes priekšsēdētāja – red.), panācu, ka pirmo reizi kopš Latvijas atjaunošanas velo infrastruktūras būvniecībai un mobilitātes punktu izbūvei piešķirti vairāk nekā 65 miljoni eiro, no kuriem puse – Pierīgas pašvaldībām. Paredzēts izbūvēt piecus reģionālos velo ceļus no Rīgas līdz Pierīgas pašvaldībām, lai jau tālāk varētu attīstīt un izbūvēt šos reģionālos velo ceļus citos reģionos ar iespējām pēc tam vietējos velo ceļus pieslēgt pie centrālā zara. Šī bija mana ideja, ko prezentēju premjeram un satiksmes ministram, un sadarbībā ar Rīgas domi panācām finansējuma piešķiršanu. Par darbu, ko turpmāk vēlos izdarīt vidzemnieku labā – veidosim iedzīvotājiem taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku, es iestājos par 0 % likmi vienīgajam mājoklim.”
D.Mieriņai saskaņā ar CVK informāciju ir 46 779,90 eiro parādsaistības.
Izveidojis apvienību “Rīgas Metropole”
Māris Sprindžuks no AS ir trešais savas partijas Vidzemes vēlēšanu sarakstā. Viņš ir Ādažu novada domes priekšsēdētājs no 2013.gada līdz šim brīdim, agronoms ar maģistra grādu valsts pārvaldē (Kanzasas Universitāte ASV) un vairāku zemes īpašumu saimnieks Ādažos un citur. Ir politisko partiju apvienības “Latvijas Reģionu apvienība” valdes loceklis. “Dzirkstelei” viņš raksta: “Esmu izveidojis Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienību “Rīgas Metropole”. Izveidošu jaunu reģionālās attīstības likumu, lai plānošanas reģioni kļūtu par nozaru ministriju un reģiona pašvaldību kopēju politikas virzīšanas platformu, aptverot tādus jautājumus kā izglītības, veselības un sociālo pakalpojumu tīkls, civilā aizsardzība, sabiedriskais transports.”
Saskaņā ar CVK informāciju M.Sprindžukam ir 200 170,04 eiro parādsaistības, bet aizdevuma kopsumma – 78 407,09 eiro.
Iestājas par cilvēkiem ar invaliditāti
Rakstniece, 13.Saeimas deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska startē 14.Saeimas vēlēšanās no AP ceturtā Vidzemes vēlēšanu sarakstā. “Dzirkstelei” viņa stāsta: “13.Saeimā esmu paveikusi vairākas, manuprāt, svarīgas lietas Vidzemes un visas Latvijas iedzīvotājiem. Esmu izcīnījusi tā saucamo Vides pieejamības likumu. Ko tas nozīmē? Turpmāk cilvēkiem ar invaliditāti, kad viņi vēlēsies ierīkot daudzdzīvokļu mājā ratiņkrēsla pacēlāju vai pandusu, lai nodrošinātu savu mobilitāti, nevajadzēs vākt citu īpašnieku parakstus. Nereti šie paraksti nekad netika savākti, jo daļa no dzīvokļu īpašniekiem dzīvo ārzemēs vai ir nesasniedzami. Nepieciešamo parakstu skaitu savākt bieži nebija iespējams arī tad, ja tas bija jādara pašai personai ar invaliditāti. Es ticu, ka katram jābūt iespējai tikt iekšā pašam savās mājās. Tāpat esmu cīnījusies par Vidzemes jūrmalas krasta saglabāšanu un aizsardzību, iestājoties pret grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kas tikai pasliktinās piekrastes un kāpu biotopu stāvokli. Nākamajā Saeimā plānoju turpināt cīnīties par šo jautājumu, jo uzskatu, ka mūsu vide un ainavas ir daļa no Latvijas kultūras, kas būtu īpaši jāaizsargā. Tāpat nākamajā Saeimā, ja vidzemnieki atkal uzticētu man viņus pārstāvēt, es strādātu pie mērķēta atbalsta ģimenēm, kur bērnus audzina viens vecāks – tā saucamie solo vecāki – jo skaidrs, ka šajā ziemā īpašs atbalsts būs nepieciešams mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Tā būs liela nākamās Saeimas un valdības atbildība un virsmērķis – nodrošināt, ka visi Latvijas iedzīvotāji ziemu pārdzīvos siltumā un paēduši.”
Saskaņā ar CVK informāciju D.Rukšānei-Ščipčinskai ir vispārējā vidējā izglītība.
Uzsvars – valsts drošības stiprināšana
Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš “Jaunās Vienotības” Vidzemes sarakstā ir pirmais. Uz lūgumu nosaukt vienu piemēru paveiktajam Vidzemes labā šajā sasaukumā un vienu ieceri nākamajā, A.K.Kariņš atbild: “Četrus gadus valdības darbu esmu virzījis uz vienu mērķi – padarīt mūsu valsti stiprāku. Neskatoties uz ārējiem izaicinājumiem – Covid-19 pandēmiju, Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, Krievijas brutālo karu Ukrainā – šo gadu laikā esam īstenojuši iecerēto valdības programmu, lai stiprinātu mūsu valsti un celtu iedzīvotāju labklājību. Vienlaikus īstenojot būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības un zinātnes, finanšu sektora, investīciju piesaistes, administratīvā iedalījuma un citās jomās, esam ielikuši nozīmīgus pamatus valsts nākotnes attīstībai. 2020.gadā pēc ilgām un sarežģītām sarunām par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu panācu, ka līdz 2027.gadam Latvijai būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro ieguldījumiem ceļu infrastruktūras, lauksaimniecības, inovāciju, zaļo un digitālo tehnoloģiju attīstībā. Tas ir būtisks ieguldījums visas tautsaimniecības izaugsmē turpmākajos gados, tostarp mūsu reģionu, arī Vidzemes, attīstībai.
Mans darbs arī turpmāk būs vērsts uz drošības stiprināšanu, tautsaimniecības izaugsmi, izglītības sistēmas pilnveidošanu un mūsu reģionu vienmērīgu attīstību. Taču pašlaik manas galvenās rūpes, ņemot vērā pieaugošās energoresursu cenas, ir par iedzīvotāju spēju apmaksāt šīs ziemas apkures rēķinus – valdība jau ir lēmusi par plašu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet manā uzdevumā notiek darbs, lai izvērtētu papildu atbalsta iespējas, nosakot cenu griestus.”
- Diāna Odumiņa
Par saturu atbild “Dzirkstele”.
